en
Publicēts: 04.06.2020

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Saņemtā informācija apstiprina, ka euro zonas tautsaimniecība piedzīvo nepieredzētu sarukumu. Koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas un pasākumu, kas veikti tās ierobežošanai, rezultātā vērojams spējš ekonomiskās aktivitātes kritums. Straujš darbavietu zudums un ienākumu lejupslīde, kā arī ārkārtīgi lielā nenoteiktība saistībā ar tautsaimniecības perspektīvu noteikusi būtisku patērētāju izdevumu un ieguldījumu samazināšanos. Lai gan apsekojumu dati un ekonomiskās aktivitātes reālā laika rādītāji, kā arī pakāpeniska ierobežojošo pasākumu atcelšana liecina par pazīmēm, ka sasniegts lejupslīdes zemākais punkts, atveseļošanās līdz šim bijusi lēna salīdzinājumā ar rādītāju krituma tempiem iepriekšējos divos mēnešos. Eurosistēmas speciālistu jūnija makroekonomiskās iespēju aplēses paredz, ka šā gada 2. ceturksnī gaidāma nepieredzēti strauja izaugsmes samazināšanās. 2. pusgadā izaugsme atkal pieaugs, saņemot ļoti būtisku fiskālās un monetārās politikas atbalstu. Tomēr iespēju aplēses ietver gan ekonomiskās aktivitātes līmeņa, gan inflācijas perspektīvas būtisku lejupvērstu korekciju visā iespēju aplēšu periodā, lai gan bāzes scenārijs saistīts ar ārkārtīgi lielu nenoteiktības pakāpi. Kopējās inflācijas līmeni mazina zemākas enerģijas cenas un gaidāms, ka saglabāsies ierobežots cenu spiediens, ko noteiks spējš reālā IKP kritums un ar to saistītais ievērojamais tautsaimniecības atslābuma pieaugums.

Padome atbilstoši savam uzdevumam apņēmusies nodrošināt pietiekamu stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu un raitu monetārās politikas transmisiju visās nozarēs un valstīs. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu par monetārās politikas pasākumu kopumu, lai sniegtu atbalstu tautsaimniecībai aktivitātes pakāpeniskas atjaunošanās laikā, un nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā.

Pirmkārt, Padome nolēma palielināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) kopējo apjomu par 600 mljrd. euro (līdz 1350 mljrd. euro). Reaģējot uz pandēmijas izraisīto lejupvērsto inflācijas korekciju iespēju aplēšu periodā, PĀAIP paplašināšana nodrošinās vēl vairāk stimulējošu vispārējo monetārās politikas nostāju, labvēlīgi ietekmējot finansēšanas nosacījumus reālajā tautsaimniecībā, īpaši uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Iegādes arī turpmāk tiks veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas ļaus mums efektīvi novērst riskus, kas apdraud raitu monetārās politikas transmisiju.

Otrkārt, mēs nolēmām pagarināt PĀAIP ietvaros veikto neto iegāžu periodu vismaz līdz 2021. gada jūnija beigām. Jebkurā gadījumā mēs veiksim neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies.

Treškārt, Padome nolēma atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2022. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem.

Ceturtkārt, turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro, kā arī papildu pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā līdz šā gada beigām. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.

Piektkārt, mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Sestkārt, tika nolemts nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.

Kopā ar jau esošajiem nozīmīgajiem monetārās politikas stimuliem šīsdienas lēmumi labvēlīgi ietekmēs likviditātes un finansējuma nosacījumus tautsaimniecībā, palīdzēs nodrošināt noturīgu kredītu plūsmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un ļaus saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām nozarēm un jurisdikcijām, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos no koronavīrusa ietekmes. Vienlaikus pašreizējā strauji mainīgajā ekonomiskajā vidē Padome pilnībā saglabā apņemšanos darīt visu nepieciešamo savu pilnvaru ietvaros, lai atbalstītu visus euro zonas iedzīvotājus šajā ārkārtīgi grūtajā laikā. Tas pirmkārt un galvenokārt attiecas uz mūsu uzdevumu gādāt, lai, pildot uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, notiktu mūsu monetārās politikas transmisija uz visām tautsaimniecības jomām un visām jurisdikcijām. Padome tāpēc joprojām ir gatava atbilstoši tās apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz šo mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti apstiprina euro zonas tautsaimniecības krasu sarukumu un strauju darba tirgus apstākļu pasliktināšanos. Koronavīrusa pandēmija un nepieciešamie ierobežojošie pasākumi smagi skāruši gan apstrādes rūpniecības, gan pakalpojumu sektoru, negatīvi ietekmējot euro zonas tautsaimniecības ražošanas jaudu un iekšzemes pieprasījumu. Lai gan ierobežojošie pasākumi lielākajā daļā valstu tika noteikti tikai marta vidū, euro zonas reālais IKP 2020. gada 1. ceturksnī samazinājās par 3.8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Gan apsekojumu dati, gan biežāk sniegtie rādītāji, gan saņemtie reālie dati liecina par turpmāku būtisku reālā IKP kritumu 2. ceturksnī. Jaunākie rādītāji liecina, ka maijā lejupslīde sasniegusi zemāko līmeni, pakāpeniski atsākoties daļējai tautsaimniecības aktivitātei. Tādējādi gaidāms, ka 3. ceturksnī atjaunosies euro zonas aktivitāte, turpmāk samazinoties ierobežojošajiem pasākumiem. To veicinās labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, ekspansīvā fiskālā nostāja un globālās aktivitātes atjaunošanās, lai gan tās vispārējais temps un apmērs joprojām ir ļoti nenoteikts.

Šāds vērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Saskaņā ar iespēju aplēšu bāzes scenāriju gaidāms, ka reālā IKP gada pieaugums 2020. gadā samazināsies par 8.7% un pēc tam atkal pieaugs par 5.2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2020. gadam būtiski koriģēta un samazināta par 9.5 procentu punktiem, savukārt 2021. gadam koriģēta un paaugstināta par 3.9 procentu punktiem un 2022. gadam – par 1.9 procentu punktiem.

Ņemot vērā, ka pašlaik ar šo perspektīvu saistīta ārkārtīgi liela nenoteiktība, iespēju aplēses ietver arī divus alternatīvus scenārijus, kas tiks publicēti mūsu interneta vietnē pēc šīs preses konferences. Pamatā sarukuma apmēri un atveseļošanās būs būtiski atkarīga no tā, cik ilgstoši un cik efektīvi būs ierobežojošie pasākumi, cik sekmīga būs politika, kuras mērķis ir mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz ienākumiem un nodarbinātību, un cik lielā mērā būs ilglaicīgi ietekmēta piegādes jauda un iekšzemes pieprasījums. Kopumā Padome uzskata, ka pamataplēsi apdraudošo risku līdzsvars ir lejupvērsts.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija maijā saruka līdz 0.1% (aprīlī – 0.3%), galvenokārt sakarā ar mazāku enerģijas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām un nākotnes biržā tirgoto naftas līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos vēl nedaudz samazināsies un saglabāsies zema līdz gada beigām. Vidējā termiņā vājāks pieprasījums radīs lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. To daļēji kompensēs augšupvērsts spiediens saistībā ar piedāvājuma ierobežojumiem. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām ir ļoti zemā līmenī. Lai gan uz apsekojumiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji samazinājušies īstermiņā un vidējā termiņā, ietekme uz ilgāka termiņa gaidām bijusi mazāka.

Šis novērtējums atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas bāzes scenārijā paredz, ka SPCI gada inflācija 2020. gadā būs 0.3%, 2021. gadā – 0.8% un 2022. gadā – 1.3%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze pārskatīta un samazināta par 0.8 procentu punktiem 2020. gadā, 0.6 procentu punktiem 2021. gadā un 0.3 procentu punktiem 2022. gadā.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2020. gada aprīlī paātrinājās līdz 8.3% (martā – 7.5%). Spēcīgais naudas rādītāju kāpums atspoguļo jaunu banku kredītu izsniegšanu, ko lielā mērā nosaka akūtā nepieciešamība pēc likviditātes tautsaimniecībā. Turklāt pieaugošā nenoteiktība veicina līdzekļu novirzīšanu uz naudas turējumiem piesardzības nolūkos. Šajā vidē šaurās naudas rādītājs M1, kas ietver vislikvīdākās naudas sastāvdaļas, joprojām ir galvenais plašās naudas kāpumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku turpināja noteikt koronavīrusa ietekme uz ekonomisko aktivitāti. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2020. gada aprīlī kļuva vēl straujāks (6.6%; martā – 5.5%), atspoguļojot uzņēmumu nepieciešamību finansēt kārtējos izdevumus un apgrozāmo kapitālu strauji sarūkošo ieņēmumu kontekstā. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps aprīlī samazinājās līdz 3.0% (martā – 3.4%) ierobežojošo pasākumu, konfidences mazināšanās un darba tirgus apstākļu pasliktināšanās izraisītās patēriņa sašaurināšanās dēļ.

Mūsu politikas pasākumiem, īpaši ļoti labvēlīgajiem ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) nosacījumiem, jāmudina bankas izsniegt kredītus visiem privātā sektora uzņēmumiem. Kopā ar valstu valdību un Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem tie veicina nepārtrauktu piekļuvi finansējumam, t.sk. tiem, kurus visvairāk ietekmējušas koronavīrusa pandēmijas sekas.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, pēc iespējas jābūt vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm, kuru kopējais apjoms ir 540 mljrd. euro, šajā kontekstā nodrošina būtisku finansējuma atbalstu. Vienlaikus Padome mudina uz turpmākiem vērienīgiem un savlaicīgiem centieniem, lai sagatavotu un atbalstītu atveseļošanos. Tāpēc mēs ļoti atzinīgi novērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu par atveseļošanās plānu, kas vērsts uz pandēmijas vissmagāk skarto reģionu un sektoru atbalstu, uz vienotā tirgus stiprināšanu un uz ilgstošas un veiksmīgas izaugsmes nodrošināšanu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.