en
Izveidots 13.09.2019

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, esam veikuši ekonomiskās un inflācijas perspektīvas visaptverošu novērtējumu, ņemot vērā arī jaunākās speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai. Tādējādi Padome, lai sasniegtu cenu stabilitātes mērķi, pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, runājot par galvenajām ECB procentu likmēm, mēs nolēmām pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi par 10 bāzes punktiem (līdz –0.50%). Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00% un 0.25%). Mēs tagad paredzam, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.

Otrkārt, Padome nolēma ar 1. novembri atsākt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs paredzam, ka tās tiks veiktas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un tiks pārtrauktas neilgi pirms tam, kad mēs būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes.

Treškārt, mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Ceturtkārt, mēs nolēmām mainīt jaunā ilgāka termiņa ceturkšņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) īstenošanas kārtību, lai saglabātu labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus, nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju un turpmāk nostiprinātu labvēlīgo monetārās politikas nostāju. Katras operācijas procentu likme tagad tiks noteikta atbilstoši Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju vidējai procentu likmei attiecīgās ITRMO laikā. Bankām, kuru atbilstošo neto aizdevumu apjoms pārsniegs noteiktu robežvērtību, ITRMO III operācijās piemērotā likme būs zemāka un tās viszemākais līmenis varēs būt vienāds ar noguldījumu iespējas uz nakti vidējo procentu likmi attiecīgās operācijas laikā. Operāciju termiņš tiks pagarināts no 2 gadiem līdz 3 gadiem.

Piektkārt, lai veicinātu banku nodrošināto monetārās politikas transmisiju, Padome nolēma ieviest divu līmeņu rezervju atlīdzības sistēmu, saskaņā ar kuru daļai no banku likviditātes pārpalikuma netiks piemērota negatīvā noguldījumu iespējas procentu likme.

Atsevišķi paziņojumi presei ar sīkāku informāciju par Padomes veiktajiem pasākumiem tiks publicēti šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.

Padome vēlreiz uzsvēra nepieciešamību ilgāku laiku saglabāt ļoti stimulējošu monetārās politikas nostāju un joprojām ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi atbilstoši Padomes saistībām nodrošināt atbilstošu simetriju.

Šodienas lēmumi tika pieņemti, reaģējot uz mūsu mērķim ilgstoši neatbilstošo inflācijas līmeni. Kopš pēdējās Padomes sanāksmes saņemtā informācija faktiski norāda uz ilgstošāku euro zonas tautsaimniecības pavājināšanos, būtisku lejupvērstu risku saglabāšanos un ierobežotu inflācijas spiedienu. Tas atspoguļojas jaunajās speciālistu iespēju aplēsēs, kas norāda uz turpmāku inflācijas perspektīvas pasliktināšanos.

Vienlaikus stabils nodarbinātības un algu kāpums turpina nostiprināt euro zonas tautsaimniecības noturību. Ar visaptverošo šodien pieņemto monetārās politikas lēmumu paketi mēs sniedzam būtisku monetāro stimulu, lai nodrošinātu, ka finansēšanas nosacījumi arī turpmāk saglabājas ļoti labvēlīgi un veicina euro zonas izaugsmi, turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un tādējādi – inflācijas noturīgu virzību uz mūsu vidējā termiņa inflācijas mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālā IKP ceturkšņa pieaugums 2019. gada 2. ceturksnī bija 0.2% (iepriekšējā ceturksnī – 0.4%). Saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija joprojām liecina par mērenu, bet pozitīvu izaugsmi šā gada 3. ceturksnī. Šī izaugsmes tempa palēnināšanās galvenokārt atspoguļo vērojamo starptautiskās tirdzniecības vājo dinamiku ilgstošas globālās nenoteiktības vidē, kas īpaši ietekmē euro zonas apstrādes rūpniecību.

Vienlaikus pakalpojumu un būvniecības sektorā vērojama noturība un euro zonas izaugsmi veicina arī labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī nedaudz lēnākā tempā.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2019. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2019. gadā būs 1.1%, 2020. gadā – 1.2% un 2021. gadā – 1.4%. Salīdzinājumā ar speciālistu 2019. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2019. un 2020. gadam koriģēta un samazināta.

Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski joprojām ir lejupvērsti. Šie riski galvenokārt saistīti ar ilgstošo nenoteiktību saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, pieaugošajiem protekcionisma draudiem un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2019. gada augustā bija 1.0% – tāda pati kā jūlijā. Enerģijas cenu inflācijas sarukumu kompensēja augstāka pārtikas cenu inflācija, savukārt SPCI inflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) nemainījās. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija samazināsies, bet gada beigās atkal pieaugs. Pamatinflācijas rādītāju pieaugums kopumā joprojām ir neliels un inflācijas gaidu rādītāji ir zemi. Darbaspēka izmaksu spiediens pastiprinājies un paplašinājies, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu, bet tā ietekme uz inflāciju izpaužas lēnāk, nekā iepriekš tika paredzēts. Gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā palielināsies – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme un stabils darba samaksas kāpums.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2019. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka SPCI gada inflācija 2019. gadā būs 1.2%, 2020. gadā –1.0% un 2021. gadā – 1.5%. Salīdzinājumā ar speciālistu 2019. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un samazināta visam iespēju aplēšu periodam, atspoguļojot zemākas enerģijas cenas un vājākas izaugsmes vidi.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada jūlijā paātrinājās līdz 5.2% (jūnijā – 4.5%). Noturīgs plašās naudas pieaugums atspoguļo turpmākus jaunus banku kredītus privātajam sektoram un zemas M3 turēšanas izvēles izmaksas. Runājot par tā sastāvdaļām, galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors joprojām bija šaurās naudas rādītājs M1.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2019. gada jūlijā nemainījās (3.9%). Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu kopējā atlikuma gada pieauguma temps joprojām ir spēcīgs, lai gan īstermiņa aizdevumu – kas jutīgāk reaģē uz cikla pārmaiņām – pieauguma temps pavājinājies. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps jūlijā bija 3.4% (jūnijā –3.3%), turpinot pakāpeniski paātrināties. Kopumā vēsturiski zemās banku aizdevumu procentu likmes joprojām labvēlīgi ietekmē aizdevumu atlikuma kāpumu.

Mūsu šodien pieņemtie monetārās politikas pasākumi, t.sk. labvēlīgākie jaunā ITRMO III kopuma nosacījumi, palīdzēs nodrošināt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt finansējuma pieejamību – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā, kopējā pieprasījuma veicināšanā pašreizējā situācijā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālās politikas īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai stimulētu euro zonas darba ražīgumu un izaugsmes potenciālu, samazinātu strukturālo bezdarbu un palielinātu noturību. Konkrētām valstīm 2019. gadā adresētie ieteikumi būtu jāizmanto kā atbilstošas ceļa norādes.

Runājot par fiskālo politiku, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja pašlaik zināmā mērā veicina ekonomisko aktivitāti. Ņemot vērā ekonomiskās perspektīvas pavājināšanos un joprojām būtiskos lejupvērstos riskus, valdībām, kurām ir fiskālās elastības iespējas, jārīkojas efektīvi un laikus. Valstīs ar augstu valsts parādu valdībām jāīsteno piesardzīga politika, radot apstākļus automātisko stabilizatoru brīvai darbībai. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu.

Arī Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs joprojām ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.