en
Izveidots 07.06.2019

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies Valdes priekšsēdētājam Vasiļauskam par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi. Tagad pastāstīsim par mūsu sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, esam veikuši ekonomiskās un inflācijas perspektīvas visaptverošu novērtējumu, ņemot vērā arī jaunākās speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai. Tāpēc, lai sasniegtu cenu stabilitātes mērķi, Padome pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, tika nolemts nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs tagad sagaidām, ka tās saglabāsies pašreizējā līmenī vismaz 2020. gada 1. pusgadā un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Otrkārt, mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Treškārt, attiecībā uz jaunā ilgāka termiņa ceturkšņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) īstenošanas kārtību mēs nolēmām, ka visām šīm operācijām tiks noteikta procentu likme, kas būs par 10 bāzes punktiem augstāka nekā attiecīgās ITRMO termiņa laikā veikto Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme. Bankām, kuru atbilstošo neto aizdevumu apjoms pārsniegs noteiktu robežvērtību, ITRMO III piemērotā likme būs zemāka un tās viszemākais līmenis varēs būt vienāds ar noguldījumu iespējas uz nakti vidējo procentu likmi attiecīgās operācijas termiņa laikā plus 10 bāzes punkti.

Šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika tiks publicēts paziņojums presei, kurā būs sniegta sīkāka informācija par ITRMO III nosacījumiem.

Padome arī novērtēja, ka banku nodrošināto finanšu starpniecības pakalpojumu iespējamie blakusefekti šobrīd neapdraud negatīvo procentu likmju pozitīvo ietekmi uz stimulējošo monetārās politikas nostāju un ilgtspējīgu inflācijas konverģenci. Tomēr mēs turpināsim rūpīgi monitorēt banku nodrošināto monetārās politikas transmisijas kanālu un nepieciešamību veikt riska mazināšanas pasākumus.

Šīsdienas monetārās politikas lēmumi tika pieņemti, lai nodrošinātu stimulējošus monetārās politikas pasākumus, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā turpinātos noturīga inflācijas virzība uz līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Neraugoties uz 1. ceturkšņa datiem, kas nedaudz pārsniedza gaidīto, jaunākā informācija liecina, ka globālie kavējošie faktori joprojām negatīvi ietekmē euro zonas perspektīvu. Ilgstošā ar ģeopolitiskiem faktoriem saistītā nenoteiktība, protekcionisma draudu pieaugums un ievainojamība jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ietekmē ekonomisko noskaņojumu.

Vienlaikus turpmāks nodarbinātības un algu kāpums turpina nostiprināt euro zonas tautsaimniecības noturību un pakāpeniski augošo inflācijas spiedienu. Šīsdienas monetārās politikas lēmumi nodrošina, lai euro zonā saglabātos ļoti labvēlīgi finanšu nosacījumi, stimulējot euro zonas izaugsmi, turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un tādējādi – kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Raugoties nākotnē, Padome ir apņēmības pilna rīkoties nelabvēlīgu apstākļu gadījumā un ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas turpmāku noturīgu virzību uz Padomes noteikto inflācijas mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2019. gada 1. ceturksnī pieauga par 0.4% (2018. gada 4. ceturksnī – par 0.2%). Tomēr saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija liecina par nedaudz vājāku izaugsmi šā gada 2. un 3. ceturksnī. Tā atspoguļo vērojamo starptautiskās tirdzniecības vājo dinamiku ilgstošas globālās nenoteiktības vidē, kas īpaši negatīvi ietekmē euro zonas apstrādes rūpniecību. Vienlaikus euro zonas pakalpojumu un būvniecības sektorā vērojama noturība un situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Raugoties nākotnē, izaugsmi euro zonā joprojām veicinās labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī nedaudz lēnākā tempā.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2019. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2019. gadā būs 1.2%, 2020. gadā – 1.4% un 2021. gadā – 1.4%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2019. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2019. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.1 procentu punktu, bet 2020. gadam samazināta par 0.2 procentu punktiem un 2021. gadam – par 0.1 procentu punktu.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvu, joprojām ir lejupvērsti, saglabājoties ilgstošai nenoteiktībai saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, pieaugošiem protekcionisma draudiem un ievainojamībai jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2019. gada maijā bija 1.2% (aprīlī – 1.7%), galvenokārt atspoguļojot enerģijas un pārtikas cenu inflācijas kritumu. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos samazināsies, bet gada beigās pieaugs. Neņemot vērā nesenās svārstības, ko nosaka īslaicīgi faktori, pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, bet darbaspēka izmaksu spiediens turpina pastiprināties un paplašināties, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, pašreizējā ekonomiskā izaugsme un spēcīgāks darba samaksas kāpums.

Eurosistēmas speciālistu 2019. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2019. gadā būs 1.3%, 2020. gadā – 1.4% un 2021. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2019. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva 2019. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.1 procentu punktu, bet 2020. gadam samazināta par 0.1 procentu punktu.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada aprīlī bija 4.7% (martā – 4.6%). Noturīgs plašās naudas pieaugums atspoguļo turpmāku jaunu banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram, kā arī zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas. Runājot par sastāvdaļām, šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2019. gada aprīlī palielinājās līdz 3.9% (martā – 3.6%). Neņemot vērā īstermiņa svārstīgumu, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps pēdējos mēnešos nedaudz palēninājies salīdzinājumā ar augstāko līmeni 2018. gada septembrī, atspoguļojot 2018. gadā novēroto tipisko novēloto reakciju uz tautsaimniecības izaugsmes kritumu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps turpināja pakāpeniski paātrināties un aprīlī bija 3.4% (martā –3.3%).

Šodien pieņemtie monetārās politikas pasākumi, t.sk. ITRMO III, palīdzēs nodrošināt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt labāku finansējuma pieejamību – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Konkrētām valstīm 2019. gadā adresētie ieteikumi būtu jāizmanto kā atbilstošas ceļa norādes. Runājot par fiskālo politiku, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus valstīm, kurām ir augsts valdības parāda līmenis, jāturpina atjaunot fiskālās drošības rezerves. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Arī Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs joprojām ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.