en

Eiropas Centrālās bankas Padome ceturtdienas sēdē nolēma patlaban nemainīt tās noteiktos monetārās politikas nosacījumus. Vienlaikus tika uzsvērts, ka marta sēdē, kad būs pieejamas jaunākās eiro zonas ekonomikas prognozes, tiks vēlreiz izvērtēta monetārās politikas nostāja, lai nodrošinātu inflācijas rādītāja atgriešanos pie mērķa, kas ir zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā.

Tika nolemts procentu likmes atstāt esošajā zemajā līmenī:

  • galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.30% (šādā līmenī kopš 2015. gada decembra).

ECB Padome sagaida, ka tās noteiktās procentu likmes ilgstoši paliks šādā vai zemākā līmenī.

Līdzšinējie monetārās politikas pasākumi, kas pieņemti kopš 2014. gada, t.sk. pagājušajā gadā pieņemtā Paplašinātā aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) pagarināšana, un lēmums reinvestēt PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas, turpina ietekmēt eiro zonas tautsaimniecību, nodrošinot labvēlīgus finansēšanās nosacījumus un sekmējot kreditēšanas attīstību, kā arī stiprinot eiro zonas noturību pret ārējiem satricinājumiem.

Tomēr kopš šī gada sākuma lejupvērstie riski, kas saistīti ar nenoteiktību par attīstības valstu izaugsmes perspektīvām, svārstīgumu finanšu un preču tirgos un ģeopolitiskajiem riskiem kopumā, ir pieauguši. Šādos apstākļos eiro zonā novērojamā inflācija ir ievērojami vājāka, nekā tika prognozēts iepriekš.

Ņemot vērā šos jaunos nosacījumus, nākamajā monetārās politikas sēdē martā, kad ECB Padomei būs pieejamas aktuālās ekonomikas attīstības prognozes, ietverot 2018. gadu, tiks izvērtēta un, iespējams, pārskatīta pašreizējā monetārās politikas nostāja. Vienlaikus tiks turpināts darbs, lai nodrošinātu visus nepieciešamos tehniskos nosacījumus plaša monetārās politikas pasākumu klāsta pieejamībai, ja rastos nepieciešamība tos ieviest.

Lēmuma pamatojums

Stimulējoša monetārā politika turpināja pozitīvi ietekmēt kreditēšanas attīstību eiro zonā. Eiro zonas kredītiestāžu izsniegtie kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) novembrī pieauga attiecīgi par 0.9% un 1.4%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kas bija par 0.3 un 0.2 procenta punktiem augstāk nekā iepriekšējā mēnesī. Vienlaikus arī janvāra banku kreditēšanas aptauja parāda, ka 2015. gada 4. ceturksnī kredītiestādēs tika atviegloti standarti kā uzņēmumu, tā arī mājokļu kredītiem. Nākamajā ceturksnī kredītiestādes sagaida turpmākus kreditēšanas standartu atvieglojumus kredītņēmējiem.

Kopumā eiro zonā turpinās pakāpeniska atkopšanās. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2015. gada 3. ceturksnī (0.3%) iezīmēja jau divus ar pusi gadus nepārtrauktas izaugsmes. Nesenāku ekonomikas aktivitāti raksturojoši rādītāji norāda uz to, iepriekš novērotā izaugsmes tendence turpinājās arī 2015. gada 4. ceturksnī. No vienas puses, par mērenu izaugsmes kritumu 4. ceturksnī liecina vājie apstrādes rūpniecības un mazumtirdzniecības dati. Tomēr, no otras puses, gan Eiropas Komisijas apsekojumi, gan Iepirkumu vadītāju indekss (PMI – Purchasing Manager's Index) norādīja uz to, ka 2015. gada 4. ceturksnis raksturojās pat ar zināmu aktivitātes pieaugumu.

Naftas cena ir samazinājusies līdz līmenim, kas vēl nesen bija grūti iedomājams, radot lejupvērstu spiedienu uz cenām. Kopš 2015. gada decembra ECB Padomes sēdes pasaules jēlnaftas cena nokritās par vēl 34% - līdz 12 gados zemākajam līmenim, t.i., 28 ASV dolāriem par barelu. Sagaidāms, ka lejupvērsts spiediens uz inflāciju tuvākajos mēnešos tikai pastiprināsies, nesenajam naftas cenas kritumam pakāpeniski atspoguļojoties patēriņa cenās.

Naftas cenu attīstība, neskaidrība par izaugsmes perspektīvām attīstības valstu tirgos, kā arī iespējama otrās kārtas efektu realizēšanās, inflācijai ilgstoši saglabājoties zemā līmenī, raisa bažas par eiro zonas inflācijas dinamiku nākotnē. Cenu pieaugums eiro zonā kopumā saglabājās nemainīgi zems – decembrī gada inflācija bija tikai 0.2%. Ar līdzīgi stabili zemu tempu turpina augt arī inflācijas rādītājs, no kura izslēgtas pārtikas un enerģijas komponentes – tāpat kā 2015. gada novembrī, decembrī tas bija 0.9%. Bažas par nākotni rada arī tas, ka jau otro mēnesi pēc kārtas ir mazinājies pakalpojumu cenu pieaugums (no 1.3% 2015. gada oktobrī uz 1.1% decembrī). Atspoguļojot naftas cenu dinamiku, kritušies arī eiro zonas inflācijas gaidu rādītāji.

Ņemot vērā šos dažādos signālus no ekonomiskās un monetāras analīzes, ECB Padome saskatīja nepieciešamību izvērtēt un, iespējams, pārskatīt monetārās politikas nosacījumus tās nākamajā sēdē martā, lai nodrošinātu inflācijas rādītāja atgriešanos pie mērķa, kas ir zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).