en

ECB Padome 22. janvāra sēdē nolēma paplašināt aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), tostarp saglabājot divas jau iepriekš uzsāktās:

  • nodrošināto obligāciju pirkšanas programmu (Covered Bond Purchase Programme - CBPP3 [i]);
  • un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programmu (ABSPP – Asset-backed Securities Purchase Programme [ii]);

PAPP tiek papildināta ar jaunu, trešo elementu, tas ir, tiek uzsākta eiro zonas valstu un Eiropas starpvalstu institūciju (piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānisma vai Eiropas Investīciju bankas) emitēto vērtspapīru pirkšana no 2015. gada marta.

Kopējais PAPP programmas ietvaros Eirosistēmas pirkto vērtspapīru apjoms ir noteikts 60 miljardi eiro mēnesī. ECB Padomes nolūks ir veikt šo vērtspapīru pirkšanu otrreizējā tirgū vismaz līdz 2016. gada septembrim vai līdz brīdim, kad Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.  

Programmas ietvaros pirktajiem valsts vērstpapīriem jāatbilst virknei nosacījumu, kuru mērķis ir ierobežot tirgus kropļojumus un samazināt risku:

  1. vērtspapīri izpilda ECB monetārajās operācijām noteiktos kritērijus finanšu ķīlai un atbilst noteiktam kredītnovērtējumam;
  2. vērtspapīri denominēti eiro;
  3. emitents reģistrēts eiro zonā un ir centrālā valdība, noteiktas eiro zonas aģentūras vai Eiropas starpnacionālās institūcijas;
  4. pirkšanas brīdī vērtspapīru atlikušais termiņš līdz dzēšanai ir ne mazāk kā 2 gadi, bet maksimālais atlikušais termiņš līdz dzēšanai ir 30 gadi;
  5. vienas emisijas limits ir noteikts 25%, konsolidējot visas Eirosistēmas centrālo banku vērtspapīru turējumu, bet viena emitenta limits ir 33% no emitenta kopējā emitēto vērtspapīru atlikuma;
  6. Eirosistēmas ietvaros centrālo banku pirkšanas apjomi tiek noteikti pēc ECB kapitāla atslēgas.

Attiecībā uz hipotētisko zaudējumu savstarpējo sadalīšanu ECB Padome nolēma, ka Eiropas starpvalstu institūciju vērtspapīru (kas veidos 12% no kopējā iepirkto vērtspapīru apjoma un kurus pirks eiro zonas nacionālās centrālās bankas (NCB)) radītie zaudējumi, ja tādi rastos, tiktu proporcionāli dalīti (pēc kapitāla atslēgas) Eirosistēmas ietvaros. Padome nolēma, ka proporcionāli tiktu sadalīti arī ECB nopirkto (ECB pirks 8% no kopējā vērtspapīru apjoma) vērtspapīru zaudējumi, ja tādi rastos. Tas nozīmē, ka kopējie proporcionāli dalāmie hipotētiskie zaudējumi attieksies uz aptuveni 20% no kopējā apjoma.

Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas (CBPP3) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programmas (ABSPP) nosacījumi paliek nemainīgi.

Vienlaikus, lai padarītu pievilcīgāku dalību nākamajās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās (TLTRO), tika nolemts samazināt procentu likmi atlikušajām sešām TLTRO operācijām. TLTRO operāciju procentu likme tiek noteikta vienāda ar galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi līdzekļu piešķiršanas brīdī (iepriekšējās divās TLTRO operācijās likme bija vienāda ar galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi +10 bāzes punkti). Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu instrumenta atbilstību esošajiem tirgus apstākļiem, kad procentu likmju termiņstruktūrā ietvertā riska prēmijas ir samazinājusies, tādējādi mazinot šī instrumenta pievilcību un vienlaikus dotu arī papildu impulsu bankām veikt tautsaimniecības kreditēšanu.

Visbeidzot, ECB Padome nolēma atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:

  • galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).

Svarīgi uzsvērt, ka monetārā politika rada labvēlīgu augsni turpmākajam ekonomiskajam kāpumam, taču reālu tautsaimniecības izaugsmi var panākt tikai papildu investīcijas, kas savukārt ir atkarīgas no strukturālo reformu īstenošanas ātruma. Jo dziļākas būs šīs reformas, jo efektīvāki būs arī jaunie monetārās politikas instrumenti.

Lēmuma pamatojums

Cenām krītoties par 0.2%, pagājušā gada decembra eiro zonas inflācijas ātrā inflācijas aplēse kļuva negatīva (jāatgādina, ka vēl novembrī bija vērojams 0.3% pieaugums). Inflācijas kritumu visbūtiskāk ietekmē naftas cenu dinamika. Kopš pagājušās ECB Padomes sēdes pasaules jēlnaftas BRENT cenas samazinājās par 30% (aptuveni līdz 48 ASV dolāriem par barelu), kas bija zemākais līmenis pēdējo 5 gadu laikā.

 

Līdz ar to Padome pieņēma šo lēmumu situācijā, kad lielākā daļa faktiskās un gaidāmās inflācijas rādītāju eiro zonā sasnieguši vēsturiski zemāko līmeni. Tā kā iespējamā sekundārā ietekme uz darba samaksas un cenu noteikšanu draudēja nelabvēlīgi ietekmēt cenu dinamiku vidējā termiņā, šajā situācijā bija nepieciešama iedarbīga monetārās politikas reakcija. 

Lēmuma ietekme

Eirosistēmas īstenotā atbalstošā monetārā politika un tirgus dalībnieku gaidas par izziņoto programmu jau ir savlaicīgi atspoguļojušās finanšu tirgus instrumentu cenās:

  • decembrī veikto TLTRO operāciju rezultātā banku likviditāte Eirosistēmā palielinājās par aptuveni 90 miljardiem eiro, kam bija lejupvērsta ietekme uz naudas tirgus likmēm;
  • esošajā obligāto rezervju izpildes periodā, kas sākās 2014. gada 10. decembrī, EONIA indekss saglabājās negatīvs, bet vidējā vērtība samazinājās līdz -0.056%. Savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme samazinājās līdz jaunam vēsturiski zemākajam līmenim – 0.056%;
  • finanšu tirgus gaidas par naudas tirgus procentu likmēm turpināja samazināties. Janvāra vidū finanšu tirgus instrumenti norādīja uz tirgus dalībnieku gaidām, ka naudas tirgus indekss EONIA saglabāsies negatīvs līdz pat 2017. gada vidum;
  • eiro zonas valstu valdību obligāciju likmes turpināja samazināties. Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Īrijas valdību 10 gadu obligāciju likmes nokritās līdz jauniem vēsturiski zemākajiem līmeņiem (attiecīgi 0.42%, 0.63%, 1.50%, 1.66%, 1.17%).
  • eiro kursa pret ASV dolāru lejupslīdošā tendence pastiprinājās, sasniedzot jaunu zemāko līmeni pēdējo 11 gadu laikā – 1.16 ASV dolāri par eiro.

Līdz ar to izziņotā PAPP programma nodrošina tautsaimniecībai papildu monetāru stimulu apstākļos, kad galvenās ECB procentu likmes sasniegušas ļoti zemu līmeni. Tās turpmāk atvieglo monetāros un finanšu apstākļus, nodrošinot uzņēmumiem un mājsaimniecībām piekļuvi lētākam finansējumam. Tam vajadzētu sekmēt ieguldījumus un patēriņu, gala rezultātā veicinot inflācijas atgriešanos tuvu 2% līmenim. 

Sagaidāms, ka vērtspapīru pirkšanas ietekme/transmisija uz inflācijas mērķi notiks caur vairākiem kanāliem, piemēram:

  1. ietekme caur procentu likmju samazinājumu. Centrālajām bankām pērkot nozīmīgus vērtspapīru apjomus, tiek samazināts vērtspapīru piedāvājums, bet palielināts naudas piedāvājums finanšu tirgū. Tas rada lejupvērstu spiedienu uz procentu likmēm. Zemāku procentu likmju rezultātā sagaidāma stimulējoša ietekme uz ekonomiku, kas savukārt radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju;
  2. vērtspapīru aizstāšanas (portfolio rebalancing) ietekme. Samazinoties ieguldītāju ieguldījumiem valsts vērtspapīros un krītoties šo vērtspapīru pievilcībai zemāka ienesīguma dēļ, sagaidāms, ka daļa ieguldītāju pievērsīsies citiem, iespējams, augstāka riska, ieguldījumu veidiem, piemēram, valsts parāda vērtspapīru vietā pērkot uzņēmumu parāda vērtspapīrus. Tas nodrošinātu zemākas resursu cenas un lielāku resursu pieejamību reālajai ekonomikai, kas atkal veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un radītu augšupvērstu spiedienu uz inflāciju;
  3. ietekme tiešā veidā uz inflācijas gaidām. ECB darbības ļauj uzņēmumiem gūt pārliecību par ilgstoši stimulējošas monetārās politikas vidi, kā arī par deflācijas nelabvēlīgo seku novēršanu (t.i. novērst situāciju, kad cenu kritumam iesakņojoties uzņēmēju un pircēju gaidās, tiek atlikti patēriņa un investīciju izdevumi, kam seko uzņēmumu ienākumu mazināšanās, izdevumu mazināšana un bezdarbs).

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).


[i] Nodrošinātā obligācija, līdzīgi kā ABS, investoriem piedāvā tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. Atšķirībā no ABS nodrošināto obligāciju aktīvu kopums (izsniegtie kredīti) paliek šo aktīvu izdevēju (kredītiestāde, kas izsniegusi kredītu) bilancē, līdz ar to tikai daļa risku tiek nodoti investoriem, bet daļu risku uzņemas pati kredītiestāde. Nodrošinātā obligācija tiek izdota uz noteiktu laika posmu – aizdevējs jeb investors darījuma sākumā kredītiestādei aizdod iepriekš noteiktu summu, kredītiestāde apņemas šī laika posma beigās atmaksāt investoram aizdoto summu, kā arī investors saņem ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada iekļauto aktīvu kopums. Ja kredītiestāde līguma beigās nespēj izpildīt savas saistības un atmaksāt aizņēmuma summu, investors iegūst tiesības uz aktīvu kopuma daļu. Sīkāka informācija par CBPP3 - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_2.pdf?0ba2a520b8a2b7ad8ff6bfb99333ba25

[ii] Ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs (ABS - asset backed security) ir finanšu instruments, kas ir nodrošināts ar izsniegtu kredītu vai citu finanšu aktīvu kopumu. ABS izveides procesā notiek dažādu aktīvu (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegto kredītu eiro zonas privātajam sektoram) pārvietošana uz īpašam nolūkam izveidotu uzņēmumu (SPV – special purpose vehicle), kas ir atbildīgs par šo aktīvu apkopošanu vienā kopumā un atbilstošu ABS vērtspapīru izlaišanu. ABS apliecina investora tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. ABS tiek izmantots, lai standartizētu ne tik likvīdus aktīvus (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegtos kredītus eiro zonas privātajam sektoram) un nodotu investoriem kā visus ieguvumus, tā arī visus riskus, kas saistās ar šiem aktīviem. Sīkāka informācija par ABSPP - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_1.pdf?c4144e9908c29df066a053246f81d1ff