en
Izveidots 05.12.2014
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien nolēma atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:
  • galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).

Papildus tam Eirosistēma turpina ieviest iepriekš izziņotos pasākumus:

  • Nākamajā nedēļā noritēs mērķētu ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (TLTRO) otrā kārta (septembrī tika piešķirti finanšu resursi 82.6 miljardu eiro apjomā). Otrajā kārtā varēs piedalīties arī tās bankas, kuras nepiedalījās pirmajā TLTRO kārtā;
  • Eirosistēma sekmīgi turpina oktobrī uzsākto nodrošināto obligāciju pirkšanas programmu (Covered bond purchase programme - CBPP3[i]), kuras ietvaros līdz novembra beigām ir nopirkti aktīvi par 17.8 miljardiem eiro;
  • Vienlaikus novembra beigās tika uzsākta arī ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABSPP – Asset-backed securities purchase programme[ii]). Programma vēl ir tikai pašā sākuma stadijā, un pagaidām tās ietvaros līdz novembra beigām ir nopirkti aktīvi par 0.4 miljardiem eiro. CBPP3 un ABSPP programmas turpināsies vismaz divus gadus.

Šie pasākumi ir vērsti uz ECB kopējās bilances apjoma palielināšanu, ļaujot tai tuvoties 2012. gada sākuma līmenim.

Vienlaikus tika nolemts, ka nākamā gada sākumā ECB Padome izvērtēs esošo monetārās stimulēšanas pasākumu sniegumu, ECB bilances palielinājumu un inflācijas perspektīvu, tai skaitā novērtējot arī naftas cenu ietekmi uz vidēja termiņa inflāciju. Ja ar esošajiem monetārajiem instrumentiem nebūs pietiekami, lai novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eiro zonā, ECB Padome uzsvēra vienprātīgo apņemšanos savu pilnvaru ietvaros papildināt esošos monetārās politikas instrumentu klāstu. Tas nozīmētu, ka nākamā gada sākumā var tikt mainīta izmantoto monetāro instrumentu kompozīcija, apjoms un ieviešanas temps. Visu ECB pasākumu mērķis ir stimulēt eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz rādītāju, kas vidējā termiņā ir tuvu, bet zemāks par 2%.

Lēmuma pamatojums

  • Pēdējā ceturkšņa laikā eiro zonas izaugsmes un cenu dinamikas vidējā termiņa perspektīvas ir vājinājušās:
  • 2014. gada 3. ceturksnī eiro zonas IKP pieauga par 0.2%, kas bija ievērojami lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Turklāt izaugsmi arī tuvākajā nākotnē turpinās bremzēt augstais bezdarba līmenis eiro zonā, ievērojamas neizmantotās jaudas rezerves, kā arī bilanču korekcijas valstu publiskajos un privātajos sektoros.
  • Saistībā ar lēnāku, nekā gaidīts, izaugsmi arī inflācijas attīstība eiro zonā bija vājāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Tā, piemēram, novembra ātrā inflācijas aplēse eiro zonā kritās uz 0.3% (oktobrī - 0.4%). Turklāt inflācijas kritumu šobrīd būtiski ietekmē arī globālo naftas cenu dinamika. Kopš jūnija vidus Brent jēlnaftas cena ir sarukusi par 39%.
  • Ņemot vērā jaunākās attīstības tendences, ECB Padome ievērojami uz leju pārskatīja gan IKP, gan HICP inflācijas prognozes 2014. - 2016. gadam (skat. tabulu).

Decembra prognozes IKP gada izmaiņām (%)

2014

2015

2016

0.8

1.0

1.5

Decembra prognozes gada inflācijai (%)

2014

2015

2016

0.5

0.7

1.3

  • Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un ilgstoši vājo izaugsmi, ECB Padome uzskata, ka IKP izaugsmes prognozes riski ir lejupvērsti.
  • Arī inflācijas prognozēm riski ir lejupvērsti, galvenokārt pasaules naftas cenu ietekmē. Piemēram, pašreizējās prognozēs nav ņemts vērā pēdējo nedēļu naftas cenu kritums, kas var vēl vairāk ietekmēt inflācijas samazinājumu tuvākajos mēnešos, un visa 2015. gada laikā.
  • Būtiskais naftas cenu kritums īstermiņā ir labvēlīgs izaugsmi stimulējošs faktors, jo mazina iedzīvotāju un uzņēmumu izdevumus par enerģiju, tādejādi palielinot to rīcībā esošo brīvo finanšu līdzekļu apjomu, kas izmantojams citu preču un pakalpojumu iegādei. Tomēr, zemām naftas cenām saglabājoties ilgstoši, tas var mazināt arī inflācijas gaidas nākotnē. Tas savukārt mazinātu pieprasījumu un var apgrūtināt inflācijas rādītāju atgriešanos līmenī, kas ir atbilstošāks ECB mērķim. Līdz ar to šis naftas cenu kritums nav vērtējams viennozīmīgi, un tā ietekmi ir nepieciešams padziļināti izpētīt, pirms tiek pieņemti turpmāki lēmumi par monetāro politiku.
  • Kopumā Eirosistēmas monetārā politika turpina būt tautsaimniecības izaugsmi ļoti atbalstoša:
    • Pašreizējā obligāto rezervju izpildes perioda, kas sākās 12. novembrī, EONIA vidējā vērtība bija tuvu nullei (0.002%). Savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme samazinājās līdz vēsturiski zemākajam līmenim – 0.078%;
    • Finanšu tirgus gaidas par naudas tirgus procentu likmi nākotnē saglabājās zemā līmenī, prognozēt, ka naudas tirgus indekss EONIA saglabāsies negatīvs līdz pat 2016. gada beigām;
    • Eiro zonas valstu valdību obligāciju likmes turpināja samazināties. Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Īrijas valdību 10 gadu obligāciju likmes nokritās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem (attiecīgi 0.70%, 0.97%, 1.89%, 2.03%, 1.37%);
    • Eiro kurss pret ASV dolāru kārtējo reizi sasniedza jaunu zemāko līmeni pēdējo 2 gadu laikā – 1.23 ASV dolāri par eiro.
    • Palielinoties jaunāko īstenoto programmu (ABSPP, CBPP3) ietvaros uzpirktajiem vērtspapīru apjomiem, tas dos papildus monetāro stimulu eiro zonas tautsaimniecībai.
  • Tomēr tajā pašā laikā inflācijas gaidu kritums nozīmē augstākas procentu likmes reālajā izteiksmē. Līdz ar to, mazinošās inflācijas gaidas darbojas pretēji ECB īstenotajai monetārās politikas nosacījumu mīkstināšanai. Līdz ar to ECB Padomes mērķis ir nepieļaut šādu inflācijas gaidu turpmāku kritumu un ilgstošu zemas inflācijas perioda saglabāšanos.

Atgādinām, ka nākamā ECB Padomes sēde par monetārās politikas jautājumiem notiks 2015. gada 22. janvārī, pieskaņojoties jaunajiem obligāto rezervju izpildes periodiem, kas turpmāk ilgs pusotru mēnesi (līdz šim ierastā viena mēneša vietā).

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).
ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.


[i] Nodrošinātā obligācija, līdzīgi kā ABS, investoriem piedāvā tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. Atšķirībā no ABS nodrošināto obligāciju aktīvu kopums (izsniegtie kredīti) paliek šo aktīvu izdevēju (kredītiestāde, kas izsniegusi kredītu) bilancē, līdz ar to tikai daļa risku tiek nodoti investoriem, bet daļu risku uzņemas pati kredītiestāde. Nodrošinātā obligācija tiek izdota uz noteiktu laika posmu – aizdevējs jeb investors darījuma sākumā kredītiestādei aizdod iepriekš noteiktu summu, kredītiestāde apņemas šī laika posma beigās atmaksāt investoram aizdoto summu, kā arī investors saņem ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada iekļauto aktīvu kopums. Ja kredītiestāde līguma beigās nespēj izpildīt savas saistības un atmaksāt aizņēmuma summu, investors iegūst tiesības uz aktīvu kopuma daļu. Sīkāka informācija par CBPP3 - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_2.pdf?0ba2a520b8a2b7ad8ff6bfb99333ba25

[ii] Ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs (ABS - asset backed security) ir finanšu instruments, kas ir nodrošināts ar izsniegtu kredītu vai citu finanšu aktīvu kopumu. ABS izveides procesā notiek dažādu aktīvu (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegto kredītu eiro zonas privātajam sektoram) pārvietošana uz īpašam nolūkam izveidotu uzņēmumu (SPV – special purpose vehicle), kas ir atbildīgs par šo aktīvu apkopošanu vienā kopumā un atbilstošu ABS vērtspapīru izlaišanu. ABS apliecina investora tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. ABS tiek izmantots, lai standartizētu ne tik likvīdus aktīvus (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegtos kredītus eiro zonas privātajam sektoram) un nodotu investoriem kā visus ieguvumus, tā arī visus riskus, kas saistās ar šiem aktīviem. Sīkāka informācija par ABSPP - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_1.pdf?c4144e9908c29df066a053246f81d1ff