en
Izveidots 07.11.2014
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien nolēma atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:
  • galveno refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra). Tas nozīmē, ka kredītiestādes, kuras naudas līdzekļus virs noteiktā obligāto rezervju apjoma turēs Eirosistēmas centrālajās bankās (arī Latvijas Bankā) un neizmantos tos ekonomikas kreditēšanā vai ieguldījumos citos aktīvos, par to būs spiestas maksāt.

Sekojot septembrī uzsāktajai ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (TLTRO) programmai, oktobrī ECB sekmīgi uzsāka nākamo - nodrošināto obligāciju pirkšanas programmu (Covered bond purchase programme - CBPP3[i]). Tāpat līdz gada beigām tiks uzsākta ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABS PP - Asset backed securities puchase programme[ii]). Abas šīs programmas turpināsies vismaz divus gadus.

ECB Padome sagaida, ka šie pasākumi būs ar ievērojamu ietekmi uz ECB kopējo bilances apjomu, ļaujot tai virzīties līdz 2012. gada sākuma līmenim. Ja ar to nebūs pietiekami, lai novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eiro zonā, vai arī gadījumā, ja vidēja termiņa riski, kas saistīti ar cenu dinamiku eiro zonā, turpinātu palielināties, ECB Padome uzsvēra savu vienbalsīgo apņemšanos ieviest citus ECB pieejamus instrumentus nākotnē. Padome uzdeva ECB personālam un Eirosistēmas komitejām veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus šādu instrumentu piemērošanai, ja tāda būs nepieciešama.

Šī gada decembrī noritēs otrā TLTRO mērķoperāciju kārta, kad sagaidāma lielāka banku interese nekā pirmajā TLTRO kārtā. TLTRO pirmajā kārtā septembrī tika piešķirti finanšu resursi 82.6 miljardu eiro apjomā, un otrajā kārtā varēs piedalīties arī tās bankas, kuras nepiedalījās pirmajā TLTRO kārtā. ECB Padome uzskata, ka šie nestandarta monetārie pasākumi uzlabos monetāro transmisiju un saiknē ar zemajām procentu likmēm veicinās kreditēšanu un ekonomikas izaugsmi.

Vienlaikus tika akcentēts, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenotas atbilstošas strukturālās reformas un īstenota Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā fiskālā politika.

Eirozonas ekonomikas attīstība kopš septembra ECB Padomes sēdes

Ekonomikas attīstība, un attiecīgi, vidējā termiņā gaidāmā inflācijas dinamika eiro zonā saglabājas salīdzinoši vāja:

  • Septembrī mēreni, par 0.1 procenta punktu, pieauga HICP inflācijas ātrā aplēse (uz 0.4% no 0.3% oktobrī). Tomēr šis pieaugums bija gaidāms, un ir lielā mērā izskaidrojams ar bāzes efektu. Kopumā inflācijas dinamika apstiprina iepriekšējo prognozi par zemu sagaidāmās inflācijas attīstību vidējā termiņā;
  • Par to, ka 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta pieauguma vājums var turpināties arī 3. ceturksnī, liecina šobrīd pieejamie operatīvie rādītāji. Turklāt ar izaugsmi saistītie riski eiro zonā kopumā šobrīd ir lejupvērsti. To nosaka, pirmkārt, nelabvēlīgie ārējās vides faktori, tajā skaitā pieaugošie ģeopolitiskie riski, kas var nelabvēlīgi ietekmēt turpmākās investīcijas. Otrkārt, nelabvēlīgi turpmākās izaugsmes perspektīvas ietekmē arī nepietiekamais strukturālo reformu progress vairākās eiro zonas valstīs.

Atbildot uz šo ekonomikas vājumu, Eirosistēmas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša, kā rezultātā:

  • Starpbanku uz nakti izsniegto kredītu likmes indeksa EONIA svārstīgums samazinājās, bet likmju vidējā vērtība saglabājās negatīva – pašreizējā obligāto rezervju izpildes periodā, kas sākās 8. oktobrī, tā bija -0.001%. Arī 3 mēnešu EURIBOR likme saglabājās ļoti tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, kas tika sasniegts iepriekšējā obligāto rezervju prasību izpildes periodā. Vidējā 3 mēnešu EURIBOR likme šajā rezervju prasību izpildes periodā bija tikai 0.083%.
  • Finanšu tirgus gaidas par naudas tirgus procentu likmi nākotnē saglabājās zemā līmenī, ļaujot prognozēt, ka naudas tirgus indekss EONIA saglabāsies negatīvs līdz pat 2016. gada beigām.
  • Turpinās jau kopš otrā ceturkšņa vērojamās mēreni pozitīvās tendences naudas tirgū. Plašās naudas (M3) pieauguma temps palielinājās jau piekto mēnesi pēc kārtas, septembrī sasniedzot 2.5%. Turpināja uzlaboties arī nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma izmaiņu temps, apstiprinot to, ka 2014. gada 2. ceturksnis šajā jomā ir bijis lūzuma punkts, pēc kura ir sācies uzlabojums. Pakāpenisku uzlabošanos kreditēšanas jomā apstiprina arī 2014. gada 3. ceturkšņa eiro zonas banku kreditēšanas apsekojuma rezultāti, kuri norāda uz kredītu standartu atvieglošanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
  • Eiro kurss pret ASV dolāru stabilizējās, nobremzējot lejupejošo tendenci, kas bija vērojama kopš šī gada maija. Pēc svārstībām mēneša vidū eiro kurss pret ASV dolāru ir sasniedzis jaunu zemāko līmeni pēdējo 2 gadu laikā – 1.25 ASV dolāri par eiro.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.

[i] Nodrošinātā obligācija, līdzīgi kā ABS, investoriem piedāvā tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. Atšķirībā no ABS nodrošināto obligāciju aktīvu kopums (izsniegtie kredīti) paliek šo aktīvu izdevēju (kredītiestāde, kas izsniegusi kredītu) bilancē, līdz ar to tikai daļa risku tiek nodoti investoriem, bet daļu risku uzņemas pati kredītiestāde. Nodrošinātā obligācija tiek izdota uz noteiktu laika posmu – aizdevējs jeb investors darījuma sākumā kredītiestādei aizdod iepriekš noteiktu summu, kredītiestāde apņemas šī laika posma beigās atmaksāt investoram aizdoto summu, kā arī investors saņem ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada iekļauto aktīvu kopums. Ja kredītiestāde līguma beigās nespēj izpildīt savas saistības un atmaksāt aizņēmuma summu, investors iegūst tiesības uz aktīvu kopuma daļu. Sīkāka informācija par CBPP3 - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_2.pdf?0ba2a520b8a2b7ad8ff6bfb99333ba25

[ii] Ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs (ABS - asset backed security) ir finanšu instruments, kas ir nodrošināts ar izsniegtu kredītu vai citu finanšu aktīvu kopumu. ABS izveides procesā notiek dažādu aktīvu (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegto kredītu eiro zonas privātajam sektoram) pārvietošana uz īpašam nolūkam izveidotu uzņēmumu (SPV – special purpose vehicle), kas ir atbildīgs par šo aktīvu apkopošanu vienā kopumā un atbilstošu ABS vērtspapīru izlaišanu. ABS apliecina investora tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. ABS tiek izmantots, lai standartizētu ne tik likvīdus aktīvus (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegtos kredītus eiro zonas privātajam sektoram) un nodotu investoriem kā visus ieguvumus, tā arī visus riskus, kas saistās ar šiem aktīviem. Sīkāka informācija par ABS PP - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_1.pdf?c4144e9908c29df066a053246f81d1ff