en
Izveidots 03.10.2014

Procentu likmes atrodas tik zemā līmenī, ka turpmāks samazinājums praktiski nav iespējams, tāpēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien nolēma tās nemainīt:

  • galveno refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra). Tas nozīmē, ka kredītiestādes, kuras naudas līdzekļus virs noteiktā obligāto rezervju apjoma turēs Eirosistēmas centrālajās bankās (arī Latvijas Bankā) un neizmantos tos ekonomikas kreditēšanā vai ieguldījumos citos aktīvos, par to būs spiestas maksāt.

ECB Padome turpināja darbu pie jau izziņoto nestandarta monetāro pasākumu ieviešanas.

Tika pieņemti virkne lēmumu attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programmas (ABS PP - Asset backed securities puchase programme [i]) un nodrošināto obligāciju iegādes programmas (CBPP3 - Covered bond purchase programme [ii]) tehniskajiem nosacījumiem:

  • abu programmu darbības laiks ne mazāks par 2 gadiem;
  • vērtspapīru iegāde tiks veikta gan sākotnējā, gan otrreizējā tirgū;
  • pērkamajiem vērtspapīriem tiks piemērotas minimālā kredītreitinga (BBB-/Baa3/BBBl) prasības, kas noteiktas atbilstoši ECB monetāro operāciju ķīlas prasībām.

Nodrošināto obligāciju iegādes programma (CBPP3) tiks uzsākta jau oktobra otrajā pusē, bet ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programmas (ABS PP) – 2014. gada pēdējā ceturksnī.

Septembrī notikušajā pirmajā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijā (TLTRO) piešķirtie finanšu resursi 82.6 miljardu eiro apjomā ir jau nonākuši banku kontos (no tiem 25 miljoni eiro Latvijā). Lai gan atsevišķi novērotāji šo skaitli novērtēja kā pārāk zemu, tas visumā atbilst ECB gaidītajam.

Nākamā iespēja iegūt šos ilgāka termiņa kredītresursus no ECB būs decembrī. Tad sagaidāma arī lielāka banku aktivitāte, jo būs zināmi gan aktīvu kvalitātes pārbaudes (AQR) un stresa testu rezultāti, gan pašu banku darbības plāni nākamajam gadam.

ECB Padome uzskata, ka šie nestandarta monetārie pasākumi uzlabos monetāro transmisiju un saiknē ar zemajām procentu likmēm veicinās kreditēšanu un ekonomikas izaugsmi. Šie pasākumi akcentē arī nozīmīgo un arvien pieaugošo monetārās politikas ciklu atšķirības starp lielajām pasaules ekonomikām.

ECB Padome atkārtoti uzsvēra apņemšanos izmantot gan esošos, gan arī ieviest citus pieejamus instrumentus nākotnē, gadījumā, ja riski, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eiro zonā, pieaugtu.

Svarīgi uzsvērt, ka monetārā nevar būt pietiekami efektīva, ja valstī netiek īstenotas atbilstošas strukturālās reformas un īstenota Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā fiskālā politika.

Eirozonas ekonomikas attīstība kopš septembra ECB Padomes sēdes

Ekonomikas attīstība, un attiecīgi, vidējā termiņā gaidāmā inflācijas dinamika eirozonā saglabājas salīdzinoši vāja:

  • Lai gan augusta HICP inflācijas skaitlis (0.4%) izrādījās pat mazliet augstāks nekā inflācijas ātrā aplēse (0.3%), septembra inflācijas ātrā aplēse (0.3%) apstiprināja prognozi par zemu sagaidāmās inflācijas attīstību vidējā termiņā. Lai gan liela ietekme uz inflāciju vēl aizvien bija enerģijas cenu kritumam, tomēr septembra ātrās aplēses komponenšu liecina arī par joprojām vāju pieprasījuma pusi. Piemēram, pakalpojumu cenu pieaugums 1.1% līmenī bija zemākais kopš maija;
  • Uz to, ka 2. ceturkšņa IKP pieauguma vājums var turpināties arī 3. ceturksnī, norāda dažādi konfidences rādītāji. It īpaši jāatzīmē, ka eiro zonas lielākajā ekonomikā, Vācijā, turpina pasliktināties kā patērētāju, tā ražotāju noskaņojums (Vācijas ražotāju PMI septembrī nokritās uz 49.9, kas ir zem 50 "nulles izaugsmes" līmeņa).

Pārvarēt šo vājumu palīdz Eirosistēmas mīkstinošā monetārā politika, kura nu jau sāk dot pirmos rezultātus:

  • EURIBOR naudas tirgus procentu likmes, pie kurām ierasti tiek piesaistītas kredītu likmes tautsaimniecībai, sekoja ECB Padomes septembra lēmumam par procentu likmju samazinājumu, sasniedzot jaunus rekordzemus līmeņus. 3 mēnešu EURIBOR indekss septembra beigās noslīdēja līdz 0.08%;
  • Finanšu tirgus gaidas par naudas tirgus procentu likmju līmeni nākotnē joprojām saglabājas zemā līmenī;
  • Eiro kurss pret ASV dolāru septembrī pavājinājās, sasniedzot 2 gadu zemāko līmeni – 1.26 ASV dolāri par EUR. To nosaka joprojām lēnais eiro zonas tautsaimniecības atkopšanās temps, vājākas izaugsmes gaidas un arvien atšķirīgāka pasaules vadošo valstu monetārā politika;
  • Plašās naudas (M3) pieauguma temps palielinājās no 1.8% jūlijā uz 2.0% augustā. Turpināja pieaugt nefinanšu arī sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma izmaiņu temps, kas augustā bija jau -2.0%, norādot uz to, ka 2014. gada 2. ceturksnis, iespējams, ir bijis lūzuma punkts, pēc kura ir sācies uzlabojums.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā (2. oktobra sanāksme bija izbraukuma un notika Neapolē, Itālijā). Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.



[i] - Ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs (ABS - asset backed security) ir finanšu instruments, kas ir nodrošināts ar izsniegtu kredītu vai citu finanšu aktīvu kopumu. ABS izveides procesā notiek dažādu aktīvu (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegto kredītu eiro zonas privātajam sektoram) pārvietošana uz īpašam nolūkam izveidotu uzņēmumu (SPV – special purpose vehicle), kas ir atbildīgs par šo aktīvu apkopošanu vienā kopumā un atbilstošu ABS vērtspapīru izlaišanu. ABS apliecina investora tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. ABS tiek izmantots, lai standartizētu ne tik likvīdus aktīvus (šajā gadījumā kredītiestāžu izsniegtos kredītus eiro zonas privātajam sektoram) un nodotu investoriem kā visus ieguvumus, tā arī visus riskus, kas saistās ar šiem aktīviem. Sīkāka informācija par ABS PP - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_1.pdf?c4144e9908c29df066a053246f81d1ff

[ii] - Nodrošinātā obligācija, līdzīgi kā ABS, investoriem piedāvā tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums. Atšķirībā no ABS nodrošināto obligāciju aktīvu kopums (izsniegtie kredīti) paliek šo aktīvu izdevēju (kredītiestāde, kas izsniegusi kredītu) bilancē, līdz ar to tikai daļa risku tiek nodoti investoriem, bet daļu risku uzņemas pati kredītiestāde. Nodrošinātā obligācija tiek izdota uz noteiktu laika posmu – aizdevējs jeb investors darījuma sākumā kredītiestādei aizdod iepriekš noteiktu summu, kredītiestāde apņemas šī laika posma beigās atmaksāt investoram aizdoto summu, kā arī investors saņem ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada iekļauto aktīvu kopums. Ja kredītiestāde līguma beigās nespēj izpildīt savas saistības un atmaksāt aizņēmuma summu, investors iegūst tiesības uz aktīvu kopuma daļu. Sīkāka informācija par CBPP3 - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141002_1_Annex_2.pdf?0ba2a520b8a2b7ad8ff6bfb99333ba25