en
Izveidots 05.09.2014

ECB Padome, izvērtējot tautsaimniecības situāciju eiro zonā, nolēma veikt vairākus papildus pasākumus. To mērķis ir uzlabot monetārās politikas transmisijas mehānismu un, nodrošinot kredītu izsniegšanu tautsaimniecībai, veicināt eiro zonas virzību uz inflācijas rādītāju, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2%, bet tuvu tam.

1) Tika nolemts, sākot ar 10.09.2014. vēl vairāk samazināt ECB noteiktās procentu likmes:
  • galveno refinansēšanas operāciju likme tiek samazināta no 0.15% uz 0.05% (0.15% līmenī bija kopš 2014. gada jūnija);
  • aizdevumu iespēju likme tiek samazināta no 0.40% uz 0.30% (0.40% līmenī bija kopš 2014. gada jūnija);
  • noguldījumu iespēju likme samazināta no -0.10% uz -0.20% (-0.10% līmenī bija kopš 2014. gada jūnija). Tas nozīmē, ka kredītiestādes, kuras naudas līdzekļus virs noteiktā obligāto rezervju apjoma turēs Eirosistēmas centrālajās bankās (arī Latvijas Bankā) un neizmantos tos ekonomikas kreditēšanā vai ieguldījumos citos aktīvos, par to būs spiestas maksāt vēl vairāk nekā iepriekš. Pašlaik Eirosistēmas centrālajās bankās komercbankas vēl aizvien noguldījumu iespējās tur aptuveni 25-30 miljardus eiro;

ECB Padome uzskata, ka līdz ar to ir sasniegts procentu likmju zemākais līmenis.

2) ECB Padome pieņēma lēmumus arī par vairāku papildu instrumentu lietošanu no 2014. gada oktobra (detalizētāks programmu izklāsts tiks paziņots 2014. gada 2. oktobrī).
  • Tiks sākta ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (angliski – asset-backed securities purchase program (ABS PP)). Jau 2014. gada 5. jūnija sēdē tika nolemts pastiprināt darbu pie ABS pirkšanas iniciatīvas, atzīmējot, ka tā tiks uzsākta, tiklīdz būs nepieciešams. Šis brīdis ir pienācis.
  • Paralēli ABS programmai Eirosistēma uzsāks jaunu nodrošināto obligāciju iegādes programmu (angliski – covered bond purchase programme (CBPP3)). Tās ietvaros tiks pirktas eiro denominētas kredītietāžu emitētās nodrošinātās obligācijas.
3) Turpinās arī 2014. gada 5. jūnija ECB Padomes lēmumu īstenošana. Jau šomēnes tiek uzsāktas jaunas mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (angliskais saīsinājums – TLTRO). Jaunās programmas palīdzēs uzlabot arī šo mērķēto ilgākā termiņa refinansēšanas operāciju efektivitāti. Piemēram, ņemot vērā, ka finansējuma likme TLTRO ietvaros ir piesaistīta ECB galvenajai refinansēšanas likmei, līdz ar lēmumu par refinansēšanas likmju pazeminājumu, arī TLTRO procentu likme samazinās – līdz 0.15%. Tas ir vēsturiski zemākais jebkad piešķirtais procenta likmju līmenis 4 gadu finansējumam.

Arī turpmāk ECB Padome ir gatava gan izmantot esošos, gan ieviest jaunus nestandarta instrumentus, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku ilgu zemas inflācijas periodu eiro zonā.

Lēmumu pamatojums

Pieņemot šos lēmumus, ECB Padome balstījās uz sekojošiem apsvērumiem:

  1. Vidējā termiņā gaidāmā inflācijas attīstība eiro zonā saglabājas salīdzinoši vāja. Saskaņā ar ātro aplēsi augustā eiro zonā bija vērojams mērens inflācijas kritums – uz 0.3% (jūlijā - 0.4%). Lai gan liela ietekme uz inflāciju bija enerģijas cenu kritumam, tomēr arī kopējās cenu attīstības tendences norāda uz zemāku sagaidāmo inflācijas attīstību, nekā iepriekš prognozēja ECB. Šīs vājās dinamikas rezultātā uz leju tika pārskatīta arī 2014. gada inflācijas prognoze. Turklāt šādas ilgstoši zemas inflācijas apstākļos pakāpeniski sāk samazināties arī nākotnes inflācijas gaidu rādītāji, kas var apgrūtināt ECB mērķa sasniegšanu turpmāk. Līdz ar to tika pieņemts lēmums īstenot papildus pasākumus, lai atgrieztu inflācijas gaidas līmenī, kas atbilst mērķim saglabāt inflāciju zem, bet tuvu 2% līmenim.

  2. Septembra prognozes gada inflācijai (%)

    Izmaiņas, salīdzinot ar prognozēm jūnijā (% punktos)

    2014

    2015

    2016

    2014

    2015

    2016

    0.6

    1.1

    1.4

    -0.2

    0.0

    0.0


  3. Zemāki par gaidītajiem bija arī 2. ceturkšņa IKP pieauguma rādītāji kā eiro zonā kopumā, tā arī vairākumam lielāko valstu. Attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, eiro zonas IKP nepieauga. Ekonomikas sastingums (nulles izaugsme) bija novērojams Francijā, bet Itālija piedzīvoja IKP kritumu pat par 0.2%. Negaidīts bija 0.2% IKP kritums Vācijā, ko gan daļēji izskaidro vienreizēji faktori (kalendāra efekti, siltāks 1. ceturksnis). Līdzīgs cikliskās atkopšanās vājums novērojamas arī rūpnieciskās ražošanas datos. Tie 2. ceturksnī palika nemainīgi. Uzņēmumu aptaujās, kurās indikatori augustā, lai gan turpināja norādīt uz izaugsmi, tomēr stabilizējās vai pat samazinājās.

  4. Septembra prognozes IKP gada izmaiņām (%)

    Izmaiņas, salīdzinot ar prognozēm jūnijā (% punktos)

    2014

    2015

    2016

    2014

    2015

    2016

    0.9

    1.6

    1.9

    -0.2

    -0.1

    0.1


  5. Arī monetārie rādītāji eiro zonā vēl aizvien ir vāji. Plašās naudas (M3) gada pieauguma temps jūlijā bija 1.8% (jūnijā – 1.5%). Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma kritums jūlijā turējās stabili 2.2% līmenī.

Jāatzīmē, ka vienlaikus ar vājākiem tautsaimniecības rādītājiem Eirosistēmas mīkstinošā monetārā politika sāk dot pirmos augļus un novērojama pakāpeniska naudas un kredīta tirgus rādītāju uzlabošanās.

  • Naudas tirgus procentu likmes, pieskaņojoties jaunajām ECB Padomes noteiktajām procentu likmēm, turpināja savu lejupejošo trajektoriju. Tika sasniegti jauni rekordzemi līmeņi, procentu likmēm pat kļūstot negatīvām. Pirms starpbanku aizdevumu uz nakti procentu likmju indekss EONIA 28. augustā kļuva negatīvs, tas svārstījās 0.01%-0.02% robežās. Arī 3 mēnešu EURIBOR, pie kura ierasti tiek piesaistītas kredītu procentu likmes, turpināja samazināties. Augusta beigās tas sasniedza 0.16%.
  • Finanšu tirgus sagaida, ka naudas tirgus procentu likmes saglabāsies zemā līmenī un eiro naudas tirgu fragmentācija turpina mazināties .
  • Eiro kurss pret ASV dolāru augustā turpināja pavājināties, sasniedzot 12 mēnešu zemāko līmeni – 1.32 USD par EUR. Eiro kursa samazinājumu sekmēja vājāki ekonomikas izaugsmes rādītāji, gaidas attiecībā uz atšķirīgu pasaules vadošo valstu monetāro politiku un to procentu likmju līmeni, kā arī (mazākā mērā) ģeopolitiskie notikumi.

ECB Padome uzskata, ka riski eiro zonas tautsaimniecības turpmākai attīstībai ir lejupvērsti. Tas nozīmē lielāku varbūtību, ka faktiskā tautsaimniecības izaugsme tuvākajā nākotnē būs zemāka nekā prognozēts. Šos lejupvērstos riskus nosaka trīs galvenie faktori:

  1. Tautsaimniecības izaugsmes mazināšanās var atstāt nelabvēlīgas sekas uz privātā sektora investīcijām.
  2. Ģeopolitisko risku pieaugums var negatīvi ietekmēt ražotāju un patērētāju nosakņojumu.
  3. Eiro zonas nākotnes izaugsmes potenciālu var mazināt arī nepietiekamais strukturālo reformu temps.

Svarīgi uzsvērt, ka ne monetārā, ne fiskālā politika nevar būt pietiekami efektīvas, ja valstī netiek īstenotas atbilstošas strukturālās reformas. Līdz ar to, lai arī šie jaunie monetārās politikas soļi būtu maksimāli efektīvi, nepieciešams straujāks progress strukturālo reformu veikšanā.

Par lēmumu ietekmi uz Latviju

Šo vēsturisko lēmumu ietekme ir vērsta uz ekonomikas rādītāju uzlabošanos eiro zonā kopumā. Tie mazina ilgstoši zemas inflācijas un zemas izaugsmes scenārija īstenošanās risku, un mērķēti, lai labvēlīgi ietekmētu patēriņa un tautsaimniecības attīstības tempu dinamiku. Tas savukārt pavērtu vairāk iespējas Latvijas eksportam.

Bez šī netiešā efekta, sagaidāms arī tiešs pozitīvs efekts. Samazinoties ECB Padomes noteiktajām likmēm, lētāka kļūst nauda, par kurām bankas aizņemas un aizdod viena otrai starpbanku tirgū. Jau šobrīd bankas ir gatavas aizdod viena otrai finanšu līdzekļus uz īsiem termiņiem par negatīvām likmēm (tas ir – tās piemaksā aizņēmējiem!). Zemākas likmes starpbanku tirgū nozīmē arī zemākus ikmēneša maksājumus esošajiem kredītņēmējiem.

Ņemot vērā mūsu banku jau izrādīto interesi, ilgtermiņa refinansēšanas operācijām, kur Latvijas kredītiestādēm ir iespēja aizņemties centrālajā bankā uz 4 gadiem par 0.15% līdz pat 560 miljoniem eiro, ir paredzama tieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tas var veicināt jaunu kredītu izsniegšanu uz izdevīgiem nosacījumiem.

Šobrīd nodrošinātās obligācijas un aktīviem nodrošināti vērtspapīri Latvijā nav emitēti. Tomēr Latvijas iestādēm ir iespējas emitēt vērtspapīrus, kuri atbilstu, piemēram, CBPP3 programmai. Tādejādi bankas atbrīvotu savās bilancēs vietu jauniem kredītiem tautsaimniecības attīstībai.