en
Izveidots 08.08.2014

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, izvērtējot ekonomisko situāciju eiro zonā, nolēma nemainīt procentu likmes:

  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek mīnus 0.10% (šādā līmenī kopš 2014. gada jūnija);
  • galveno refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.15% (šādā līmenī kopš 2014. gada jūnija);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.40% (šādā līmenī kopš 2014. gada jūnija).

ECB Padome apliecina, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī, lai stimulētu eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz rādītāju, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2%, bet tuvu tam, un jūnijā pieņemtie monetārās politikas lēmumi veicinās šī mērķa sasniegšanu.

Par citiem monetārās politikas instrumentiem – tika pieņemts lēmums arī šajā ziņā neko nemainīt esošajos instrumentos un neieviest jaunus pasākumus.

Vienlaikus Eirosistēma turpina 2014. gada jūnija lēmumu ieviešanu:

  • turpinās sagatavošanās darbi septembrī paredzēto ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (TLTRO) uzsākšanai. Šo mērķoperāciju ietvaros arī Latvijas kredītiestādes, tajā skaitā tās, kuras turpina samazināt kopējā kredītportfeļa atlikumu, varēs pretendēt uz papildu ilgtermiņa finansējumu ar vēsturiski izdevīgiem nosacījumiem (sīkāk skatīt šeit);
  • turpinās darbs pie ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) pirkšanas iniciatīvas, lai šo instrumentu varētu lietot, ja šāda rīcība nākotnē būtu nepieciešama.

ECB Padome joprojām ir gatava gan izmantot esošos, gan ieviest jaunus nestandarta instrumentus nākotnē, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku ilgu zemas inflācijas periodu eiro zonā.

Lēmumu pamatojums

Kopš 5. jūnija ECB Padomes sēdes pagājušo divu mēnešu laikā novērojamie signāli liecina, ka jūnija lēmumu ietekme ir bijusi pozitīva:

  • naudas tirgus procentu likmes, pieskaņojoties jaunajām ECB Padomes noteiktajām procentu likmēm, ir samazinājušās un turpina saglabāties stabili zemā līmenī (EONIA ap 0.02% un 3 mēnešu EURIBOR ap 0.2%);
  • arī nākotnē sagaidāmo procentu likmju līmenis šobrīd ir zemāks nekā jūnijā;
  • tirgus dalībnieki sagaida, ka procentu likmes eiro zonā būs zemākas ilgāku laika periodu, nekā ASV. Tas atspoguļojas gan eiro apmaiņas kursā (tas turpina pavājināties attiecībā pret ASV dolāru), gan ASV un Eiropas valstu valdību parāda vērtspapīru likmju atšķirībās;
  • turpina mazināties kopējā eiro naudas tirgu fragmentācija;
  • pat neskatoties uz faktu, ka eiro zonas kredītiestādes pēdējo mēnešu laikā ir aktīvāk atmaksājušas iepriekšējās 3 gadu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās saņemtos līdzekļus, joprojām kredītiestāžu likviditātes pārpalikums saglabājās augstāks (augusta sākumā sasniedzot 160 mljrd. eiro) nekā pirms pēdējā Eirosistēmas lēmuma par likmju samazināšanu, jo likviditāti ir palielinājusi kredītiestāžu termiņnoguldījumu izsoļu pārtraukšana.

Tādējādi Eirosistēmas politika sekmīgi īsteno monetāro nosacījumu tālāku mīkstināšanu un palīdz stimulēt kreditēšanas atjaunošanos. To veicinās arī TLTRO programma.

Tajā pašā laikā jaunākie makroekonomiskie dati apstiprina ECB jūnija prognozes – tie vēl aizvien liecina par to, ka ekonomiskā izaugsme eiro zonā saglabājas vāja. Līdz ar to arī zemas inflācijas periods saglabāsies ilgstoši un inflācijas līmenis tikai pakāpeniski virzīsies uz 2% mērķi:

  • Mērenu inflācijas kritumu, uz 0.4% (maijā - 0.5%), uzrādīja eiro zonas inflācijas ātrā aplēse. Tas bija mazliet zemāk, nekā prognozēja finanšu tirgi, un jāpiezīmē, ka liela ietekme uz inflāciju bija enerģijas cenu kritumam. Gaidāms, ka gada beigās inflācija, lai gan saglabāsies zema, tomēr pakāpeniski augs. Eiro zonas vidēja un garāka termiņa inflācijas gaidas turpina būt saskaņā ar mērķi vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam;
  • To, ka atveseļošanās būs pakāpeniska, apliecināja arī rūpnieciskās ražošanas (izslēdzot būvniecību) kritums maijā (par 1.1% pret iepriekšējo mēnesi);
  • Lai gan monetārie rādītāji vēl aizvien ir vāji, jau vairākus mēnešus pēc kārtas novērojamas pakāpeniskas kreditēšanas atveseļošanās pazīmes. Plašās naudas (M3) gada pieauguma temps jūnijā – 1.5% – bija salīdzinoši augsts (maijā 1.0%, aprīlī 0.7%). Monetāro finanšu iestāžu privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps jūnijā pakāpās līdz mīnus 1.1% (maijā – mīnus 1.4%, aprīlī – mīnus 1.6%). Līdzīgi palēninājās arī nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma kritums: jūnijā gada pieauguma temps bija mīnus 2.3% (maijā mīnus 2.5%, aprīlī mīnus 2.8%). Pakāpenisku uzlabošanos kreditēšanas jomā apstiprina arī 2014. gada 2. ceturkšņa ECB banku kreditēšanas apsekojuma rezultāti, kuri norāda uz kredītu pieprasījuma pieaugumu un standartu atvieglošanu. Gaidāms, ka, nodrošinot papildu ilgtermiņa finansējumu kredītiestādēm, situāciju kreditēšanas jomā uzlabos gaidāmās TLTRO operācijas.
Tomēr pēdējo mēnešu laikā ir pieauguši nelabvēlīgie riski turpmākai tautsaimniecības attīstībai, it sevišķi saistībā ar jaunākajiem ģeopolitiskajiem notikumiem. Lai gan ārējās tirdzniecības un finanšu saites ar Krieviju eiro zonai kopumā ir samērā ierobežotas, lielākā ietekme uz eiro zonas ekonomiku iespējama, vispārējās neskaidrības pieauguma rezultātā palēninoties tālākai investīciju plūsmai.

Taču nebūtu pareizi pašreizējo visumā vājo eiro zonas ekonomikas atveseļošanos saistīt tikai ar nelabvēlīgiem ārējiem riskiem. Pašreizējā salīdzinoši vājā makroekonomiskā attīstība eiro zonā ir sekas arī iekavētām vai atliktām strukturālajām reformām. Šo reformu neveikšana šobrīd neļauj pilnībā izpausties vēsturiski zemo procentu likmju pozitīvajiem efektiem. Līdz ar to, lai pašreiz Eirosistēmas veiktā monetāro nosacījumu turpmākā mīkstināšana un papildu likviditātes piešķiršana būtu maksimāli efektīva, nepieciešams priekšnosacījums ir arī straujāks progress strukturālo reformu veikšanā. Tas ir arī pašu eiro zonas dalībvalstu interesēs – līdzšinējā pieredze liecina, ka valstis, kas krīzes laikā veica nopietnas strukturālās reformas, visumā pēckrīzes periodā attīstās veiksmīgāk nekā valstis, kurās šo reformu veikšana tika atlikta vai nobremzēta.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.