en
Izveidots 04.07.2014

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, izvērtējot ekonomisko situāciju eiro zonā, nolēma procentu likmes atstāt nemainīgas:

  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek mīnus 0.10% (šādā līmenī kopš 2014. gada jūnija);
  • galveno refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.15% (šādā līmenī kopš 2014. gada jūnija);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.40% (šādā līmenī kopš 2014. gada jūnija).

ECB Padome apliecina, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī, lai stimulētu eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz rādītāju, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Par citiem monetārās politikas instrumentiem – tika pieņemts lēmums arī šajā ziņā neko nemainīt ne esošajos instrumentos, ne ieviest jaunus pasākumus.

Vienlaikus ECB turpina 2014. gada jūnija lēmumu ieviešanu:

  • ar 2014. gada septembri paredzēts uzsākt jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO). Šajā sēdē ECB Padome pieņēma lēmumu attiecībā uz TLTRO tehniskajiem nosacījumiem (sīkāk šeit). Svarīgi, ka TLTRO nosacījumi ir tādi, lai šis instruments būtu pieejams arī kredītiestādēm, kuru kredītu atlikums (izņemot kredītus mājsaimniecībām nekustamā īpašuma iegādei) turpina samazināties. Tātad arī tās Latvijas kredītiestādes, kuras turpina samazināt kopējā kredītportfeļa atlikumu, varēs pretendēt uz papildu ilgtermiņa finansējumu ar vēsturiski izdevīgiem nosacījumiem;
  • turpinās ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) pirkšanas iniciatīvas sagatavošanas darbi, lai šo instrumentu varētu lietot, ja šāda rīcība nākotnē būtu nepieciešama.

ECB Padome joprojām ir gatava gan izmantot esošos, gan ieviest jaunus nestandarta instrumentus nākotnē, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku ilgu zemas inflācijas periodu eiro zonā.

Lēmumu pamatojums

Kopš 5. jūnija ECB Padomes sēdes ir pagājis vēl samērā īss laiks, lai pilnvērtīgi izvērtētu jūnijā pieņemto lēmumu (procentu likmju samazinājuma) ietekmi uz tautsaimniecību. Pirmie signāli liecina, ka ietekme ir bijusi pozitīva – naudas tirgus procentu likmes ir samazinājušās, un arī kopējā eiro naudas tirgu fragmentācija ir mazinājusies. Rezultātā starpbanku aizdevumu uz nakti procentu likmju indekss EONIA noslīdēja līdz 0.02%, bet 3 mēnešu EURIBOR, pie kura ierasti tiek piesaistītas kredītu procentu likmes, mēneša laikā samazinājās no 0.31% līdz 0.21%. Savukārt ECB organizēto termiņnoguldījumu izsoļu pārtraukšana ir palielinājusi likviditātes pārpalikumu kredītiestāžu sistēmā, vienlaikus ļaujot samazināt pieprasījumu pēc ECB kredītoperācijām un turpināt atmaksāt ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās aizņemtos līdzekļus.

Tādējādi ECB Padomes īstenotā monetārā politika palīdz stimulēt kreditēšanas atjaunošanos. Tomēr, ņemot vērā, ka politikas kā monetāro nosacījumu transmisija uz reālo tautsaimniecību ir ilgs process un notiek pakāpeniski, precīza monetāro lēmumu ietekme uz tautsaimniecību būs novērtējama tikai pēc ilgāka laika.

Pēdējie dati apstiprina ECB jūnija prognozes – tie vēl aizvien liecina par to, ka zemas inflācijas periods saglabāsies ilgstoši un tikai pakāpeniski inflācijas līmenis virzīsies uz 2% mērķi.

  • Jūnija eiro zonas inflācijas ātrā aplēse saglabājās nemainīgi zema (tāda pati kā maijā – 0.5%) un bija saskaņā ar finanšu tirgu gaidām. Gaidāms, ka gada beigās inflācija, lai gan saglabāsies zema, tomēr pakāpeniski augs. Eiro zonas inflācijas gaidas joprojām stabili atrodas līmenī, kas atbilst mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.
  • Kreditēšana vēl aizvien ir vāja, kaut gan maijā vērojamas dažas iespējamas atveseļošanās pazīmes. Plašās naudas (M3) gada pieauguma temps bija 1% (aprīlī 0.7%). Monetāro finanšu iestāžu privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma pieauguma temps vēl aizvien bija negatīvs, bet pakāpās līdz mīnus 1.4% (aprīlī – mīnus 1.6%), līdzīgi kā nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma pieauguma temps, kura kritums arī palēninājās (maijā mīnus 2.5%, aprīlī mīnus 2.8%). Gaidāms, ka, nodrošinot papildu ilgtermiņa finansējumu kredītiestādēm, situāciju kreditēšanas jomā uzlabos septembrī gaidāmās TLTRO.

Ņemot vērā to, ka pēdējie dati kopumā atbilst ECB jūnija prognozei, kā arī apzinoties to, ka jūnija lēmumi tiek ieviesti dzīvē un ietekmē eiro zonas tautsaimniecību tikai pakāpeniski, patlaban nav pamata mainīt monetāro politiku eiro zonā.

Pārmaiņas ECB Padomes sēžu regularitātē

ECB Padome ar 2015. gadu mainīs to sanāksmju regularitāti, kurās tiek pieņemti lēmumi par monetāro politiku, – turpmāk tās notiks reizi sešās nedēļās (pašlaik – reizi četrās nedēļās).

Nolemts arī ar nākamo gadu publiskot ECB Padomes sēžu pārskatus. Par sīkākām detaļām informācija tiks sniegta līdz gada beigām.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.