en
Izveidots 09.05.2014
  • ECB Padome, izvērtējot ekonomikas situāciju eiro zonā, nolēma procentu likmes atstāt nemainīgas:
- noguldījumu iespēju likme paliek 0.0% (šādā līmenī kopš 2012. gada jūlija);
- galveno refinansēšanas operāciju likme paliek 0.25% (šādā līmenī kopš 2013. gada novembra);
- aizdevumu iespēju likme paliek 0.75% (šādā līmenī kopš 2013. gada novembra).
  • Par citiem instrumentiem – tika pieņemts lēmums arī šajā ziņā neko nemainīt esošajos instrumentos un neieviest jaunus pasākumus. Tomēr ECB Padome joprojām ir gatava gan izmantot esošos, gan ieviest jaunus nestandarta instrumentus nākotnē, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eiro zonā. Šodienas sēdē tika pausts vienprātīgs atbalsts šādu instrumentu izmantošanai nākotnē padomes mandāta ietvaros, ja tas būs nepieciešams.
  • Atkārtoti uzsvērta perspektīvas norāde (forward guidance) - stingrs apliecinājums, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā zemā vai zemākā līmenī, lai stimulētu eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz līmeni, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā.
  • Atkārtoti arī uzsvērta augstā ražošanas jaudu neizmantotā kapacitāte. Tas nozīmē, ka ECB Padome patur iespēju saglabāt pašreizējo monetāro politiku nākotnē pat gadījumā, ja ekonomikas atveseļošanās eiro zonā ir stiprāka nekā gaidīts, kamēr vien ekonomikā ir brīvas un nenoslogotas ražošanas jaudas rezerves.

Pamatojums lēmumam neveikt monetārās politikas izmaiņas:

  • Līdzīgi kā uz 3. aprīļa ECB Padomes sēdi, lielākā daļa no iznākušajiem datiem bija saskaņā ar gaidīto, norādot uz pakāpenisku atkopšanos eiro zonā. Jāatzīmē, ka:
- februārī (pret janvāri) par 0.2% pieauga eiro zonas rūpniecības produkcijas apjoms, 0.1% pieaugumu uzrādīja būvniecība un par 0.4% pieauga mazumtirdzniecības apgrozījums;
- eiro zonas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju aprīļa konfidences rādītājs (PMI) sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada vidus, norādot uz to, ka arī 2014. gada 1. ceturksnī varam sagaidīt 2013. gadā aizsākušās IKP izaugsmes turpināšanos. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, aprīļa konfidences rādītāji norādīja uz izaugsmi visās četrās lielākajās eiro zonas valstīs;
- investori pamazām atgūst ticību eiro zonas, tajā skaitā perifērijas, valstīm. Pēdējos mēnešos perifērijas valstu valdības obligācijas kļuvušas par pieprasītu vērtspapīru, kā rezultātā to peļņas likmes samazinājusies līdz rekordzemiem līmeņiem pēckrīzes periodā.
  • Ņemot vērā negaidīti zemā pagājušā mēneša inflācijas rādītāja (aprīlī tas bija 0.5%) izraisīto bāzes efektu, aprīļa inflācijas ātrā novērtējuma pieaugums uz 0.7% bija gaidīts. Eiro zonas inflācija ir zem 1% jau vairāk nekā pusgadu. Ņemot vērā mazāku enerģijas cenu ietekmi un pakāpenisku ekonomikas atkopšanos, gada otrajā pusē tiek prognozēts, ka inflācija, lai gan saglabāsies zema, tomēr pakāpeniski pieaugs.
  • Kreditēšana vēl aizvien ir vāja. Monetāro un finanšu institūciju kredītu nefinanšu sabiedrībām atlikums martā turpināja samazināties ar tādu pašu tempu kā februārī (-3.1%).
  • Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās aizņemto līdzekļu tālākas atmaksas rezultātā turpināja samazināties likviditātes pārpalikums kredītiestāžu sistēmā, tā lielumam kļūstot arvien atkarīgākam no kredītiestāžu pieprasījuma galvenajās refinansēšanas operācijās, piedāvājuma termiņnoguldījumu izsolēs un autonomo faktoru attīstības. Novērojamās EONIA (eiro uz nakti izsniegto starpbanku kredītu vidējais indekss) likmju svārstības nav ietekmējušas pārējo naudas tirgus likmju termiņstruktūru un nākotnes likmju kotācijas, tādējādi apliecinot, ka ECB pielietotā nākotnes perspektīva sekmīgi darbojas, novēršot monetāro nosacījumu nepamatotu ierobežošanu.

Līdz ar to šobrīd nav pamata mainīt monetāro politiku eiro zonā. Tajā pašā laikā, vairākās ekonomiskās attīstības jomās pēdējā laika notikumu attīstība rada bažas saistībā ar iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cenu stabilitāti nākotnē. To it sevišķi var attiecināt uz eiro apmaiņas kursu, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir nozīmīgi pieaudzis, pastiprinot inflāciju mazinošo spiedienu eiro zonā. Inflāciju pazeminošajiem riskiem pastiprinoties, var būt nepieciešama monetārās politikas reakcija. Līdz ar to, jūnija sākumā ECB sagatavos jaunākās ekonomikas attīstības prognozes, kas sniegs būtisku informāciju un analīzi par vidēja termiņa inflācijas dinamiku un ar to saistītajiem inflācijas riskiem eiro zonā. Šī analīze būs par pamatu jūnija ECB padomes lēmumam.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kura ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu nacionālo centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.