en
Izveidots 04.04.2014
  • ECB Padome, izvērtējot ekonomikas situāciju eiro zonā, nolēma procentu likmes atstāt nemainīgas:
- noguldījumu iespēju likme paliek 0.0% (šādā līmenī kopš 2012. gada jūlija);
- galveno refinansēšanas operāciju likme paliek 0.25% (šādā līmenī kopš 2013. gada novembra);
- aizdevumu iespēju likme paliek 0.75% (šādā līmenī kopš 2013. gada novembra).
  •  Par citiem instrumentiem – tika pieņemts lēmums arī šajā ziņā neko nemainīt esošajos instrumentos un neieviest jaunus pasākumus. Tomēr ECB Padome joprojām ir gatava gan izmantot esošos, gan ieviest jaunus nestandarta instrumentus nākotnē, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eiro zonā. Šodienas sēdē tika panākts vienprātīgs atbalsts šādu instrumentu izmantošanai nākotnē padomes mandāta ietvaros, ja tas būs nepieciešams.
  • Atkārtoti uzsvērta perspektīvas norāde (forward guidance) - stingrs apliecinājums, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā zemā vai zemākā līmenī, lai stimulētu eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz līmeni, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā.
  • Atkārtoti arī uzsvērta augstā ražošanas jaudu neizmantotā kapacitāte. Tas nozīmē, ka ECB Padome patur iespēju saglabāt pašreizējo monetāro politiku nākotnē pat gadījumā, ja ekonomikas atveseļošanās eiro zonā ir stiprāka nekā gaidīts, kamēr vien ekonomikā ir brīvas un nenoslogotas ražošanas jaudas rezerves.

Pamatojums lēmumam neveikt monetārās politikas izmaiņas:

  • Līdzīgi kā pagājušā mēnesī, lielākā daļa no iznākušajiem datiem bija saskaņā ar gaidīto, norādot uz pakāpenisku atkopšanos eiro zonā. Jāatzīmē, ka:
  • darbaspēka tirgū vērojama stabilitāte ar mērenu uzlabojumu; pēdējie dati liecina par 0.1% pieaugumu nodarbinātībā (ceturksnis pret ceturksni; 2013. gada 4. ceturksnis), kamēr bezdarba līmenis palika stabils - janvārī 12%. Mērens uzlabojums ir novērojams darbaspēka tirgus aptaujās;
  • martā strauji pieauga patērētāju konfidence, atsākot augšupejošu tendenci;
  • visās lielākajās eirozonas valstīs ražotāju un pakalpojumu sniedzēju marta konfidences rādītāji (PMI) norādīja uz izaugsmi (bija virs 50, kaut kopējais eirozonas rādītājs bija mazliet zemāks nekā februārī). Tātad izaugsme, kura līdz šim bija novērojama Vācijā, Itālijā un Spānijā, ir sākusies Francijā;
  • No otras puses, inflācijas ātrais novērtējums bija mazliet zemāks, nekā gaidīts (no 0.7% februārī inflācija nokritās uz 0.5% martā). Tas ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad eirozonas inflācija ir zem 1%. Jāatzīmē gan, ka lielu daļu no šī krituma veidoja nepastāvīgu cenu preču grupas - ļoti nozīmīgs bija enerģijas cenu kritums. Arī vēlīnās Lieldienu brīvdienas negatīvi ietekmēja cenas (ar tūrismu un ceļošanu saistītais sezonālais cenu kāpums būs novērojams aprīlī, nevis martā kā 2013. gadā). Gada otrajā pusē tiek prognozēts inflācijas tempu pakāpenisks pieaugums.
  • Kreditēšana vēl aizvien ir vāja. Eirozonā kopumā kredītu atlikums privātajam sektoram turpināja samazināties, un arī kredīti nefinanšu sabiedrībām turpināja samazināties.
  • Kredītiestādes martā ir paātrinājušas Eirosistēmas 2011. decembrī un 2012. gada martā veikto ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās (ar termiņu 3 gadi) aizņemto līdzekļu atmaksu, likviditātes pārpalikumam samazinoties un pietuvojoties 100 mljrd. eiro slieksnim. Tomēr naudas tirgus likmes pašlaik atrodas aptuveni tajā pašā līmenī, kurā tās atradās, kad pārpalikuma likviditātes apjoms bija daudzkārt lielāks. Tas apliecina, ka ECB pielietotā nākotnes perspektīva sekmīgi darbojas, novēršot monetāro nosacījumu nepamatotu ierobežošanu.

Līdz ar to šobrīd, balstoties tikai uz viena mēneša inflācijas datiem, kas bija vājāki nekā gaidīts, nav pamata mainīt prognozes par vidējā termiņa inflācijas attīstību, un līdz ar to – arī monetāro politiku eiro zonā. Ir nepieciešams iegūt papildu informāciju, sagaidīt turpmāko mēnešu datus, lai saprastu, vai inflācijas prognožu pārskatīšana ir nepieciešama.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kura ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu nacionālo centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.