en

Eiropas Centrālās bankas Padome kārtējā sēdē izskatīja Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) gaitu. Nolemts, ka nākamajā monetārās politikas sēdē decembrī, saņemot jaunākās eiro zonas ekonomikas attīstības prognozes, tiks izvērtēts, vai pašreizējā monetārās politikas virzība ir pietiekama, lai sasniegtu inflācijas mērķi. 

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ceturtdienas izbraukuma sēdē, kas notika Valletā (Maltā), tika izskatīta 2015. gada martā uzsāktās Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) gaita un apstiprināts, ka Eirosistēma turpinās šo pasākumu īstenošanu saskaņā ar iepriekš plānoto.

Procentu likmes nolemts atstāt nemainīgi zemā līmenī:

  • galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).

Vienlaikus tika nolemts, ka nākamajā monetārās politikas sēdē decembrī, kad Eiropas Centrālo banku sistēma sagatavos kārtējās ekonomikas attīstības prognozes, ECB Padome izvērtēs, vai pašreizējā monetārās politikas virzība ir pietiekama, lai sasniegtu inflācijas mērķi. ECB Padome uzsvēra apņemšanos un arī iespējas, ja būs nepieciešams, pielietot visus sava mandāta ietvaros pieejamos instrumentus, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka PAPP raksturo pietiekama elastība attiecībā uz pērkamo vērtspapīru apjomiem, kompozīciju un programmas ieviešanas tempu. Tajā skaitā tiks izvērtēta arī iespēja tālāk samazināt Eirosistēmas procentu likmes.

Lēmuma pamatojums

Kopš pagājušās ECB Padomes sēdes, kurā tika lemts par monetārās politikas jautājumiem (03.09.2015.), aizvien novērojama neskaidrība par izaugsmes perspektīvām jaunattīstības valstīs, līdz ar to iespējams vājāks nekā gaidīts ārējais pieprasījums un saglabājas lejupvērsti inflācijas riski.

Kopumā monetārie un kreditēšanas rādītāji turpina liecināt par atkopšanos eiro zonā:

  • Eirosistēmas likviditātes pārpalikums turpināja pieaugt un oktobrī pakāpās virs 500 miljardiem eiro, kas turpināja lejupvērsti ietekmēt naudas tirgus likmes un samazināja to svārstīgumu. Eiro zonas naudas tirgus likmes turpināja samazināties. Kopš ECB Padomes sēdes 3. septembrī EONIA indeksa vērtība saglabājās negatīva un bija vidēji -0.14%, savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme bija vidēji -0.05%;
  • Izsniegto kredītu apjoma pieauguma temps eiro zonā turpināja pakāpenisku atkopšanos – to stimulēja aizdevumu procentu likmes, kas turpināja samazināties. Eiro zonas kredītiestāžu izsniegtie kredīti privātajam sektoram augustā pieauga par 0.8%, salīdzinot ar pagājušo gadu;
  • 2015. gada oktobra banku kreditēšanas aptaujas dati liecina, ka kredītu apjoma pieaugums skaidrojams ar kredītu pieprasījuma pieaugumu no uzņēmumiem un kredītu standartu mīkstināšanu galvenokārt pieaugošas kredītiestāžu savstarpējās konkurences dēļ;
  • Eurostat pārskatīja uz augšu 2015. gada 1. un 2. ceturkšņa izaugsmi (par 0.1 procentpunktu, attiecīgi uz 0.5% un 0.4%). 2. ceturkšņa izaugsmi balstīja lielākoties iekšzemes pieprasījums un eksports.

Tomēr ekonomisko atveseļošanos eiro zonā šobrīd joprojām pavada ļoti zema inflācija:

  • 2015. gada septembrī eiro zonas inflācija kļuva negatīva (-0.1%). Negatīvais enerģijas cenu devums turpina lejupvērsti ietekmēt kopējo inflācijas rādītāju. Arī inflācijas rādītāji, kuri neietver enerģijas cenas, septembrī nemainījās vai mazliet kritās, atrodoties 0.8-1.0% līmenī;
  • Ir sagaidāms, ka inflācijas rādītāji eiro zonā tuvākajos gados pakāpeniski pieaugs, tuvojoties ECB Padomes mērķim, tomēr vairāki šobrīd pastāvošie riski (piemēram, ievērojamā starpība starp faktiskajām un iespējamajām ražošanas jaudām, iespējamās naftas cenu samazināšanās, eiro kursa tālāka nostiprināšanās, vidējā termiņa inflācijas gaidu mazināšanās) var aizkavēt inflācijas pieaugumu līdz vēlamajam līmenim.

ECB Padome uzsvēra, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenotas atbilstošas strukturālās reformas un īstenota Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā fiskālā politika.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).