en

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ceturtdienas sēdē veiktas izmaiņas valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) nosacījumos.

Lai nodrošinātu sekmīgu paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) norisi, ECB Padome nolēma palielināt vienas emisijas limitu[1] no 25% uz 33%, tādejādi paplašinot PAPP ietvaros pirkto vērtspapīru loku, vienlaikus saglabājot 25% limitu attiecībā uz tām vērtspapīru emisijām, kas radītu Eirosistēmai bloķējošā mazākumu tiesību iegūšanu. Savukārt viena emitenta limits kopējā emitēto vērtspapīru atlikumā paliek nemainīgs - 33%.

Procentu likmes nolemts atstāt nemainīgi zemā līmenī:

  • galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  • noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).

Jūlija monetārie rādītāji uzrādīja naudas piedāvājuma pieauguma tempa palielināšanos. Arī kreditēšanā ir vērojami uzlabojumi - eiro zonas kredītiestāžu aizdevumu gada pieauguma temps[2] uzņēmumiem un mājsaimniecībām bija pozitīvs, jūlijā sasniedzot 1.4%. Zīmīgi, ka vērojams uzlabojums nefinanšu uzņēmumu kreditēšanā arī valstīs, kurās līdz šim aktivitāte ir bijusi salīdzinoši vājāka;

Sekmīgi turpina noritēt martā uzsāktā PAPP. Jūlijā PAPP ietvaros Eirosistēma iegādājās vērtspapīrus 61.3 miljardu eiro apjomā, bet augustā PAPP iegāžu apjoms būs zemāks, ņemot vērā sezonai raksturīgo zemāku tirdzniecības aktivitāti finanšu tirgos.

ECB Padomes nolūks ir veikt šo vērtspapīru pirkšanu otrreizējā tirgū vismaz līdz 2016. gada septembrim, un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad ECB Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvošanās mērķim (vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam).

ECB Padome uzsvēra apņemšanos un arī iespējas, ja būs nepieciešams, pielietot visus sava mandāta ietvaros pieejamos instrumentus, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka PAPP raksturo pietiekama elastība attiecībā uz pērkamo vērtspapīru apjomiem, kompozīciju un programmas ieviešanas tempu.

Lēmuma pamatojums un prognozes

Līdz šim spertie Eirosistēmas monetārās politikas soļi turpināja pozitīvi ietekmēt eiro zonas tautsaimniecību:

  • Eirosistēmas likviditātes pārpalikums saglabājās virs 400 miljardiem eiro, kam bija lejupvērsta ietekme uz naudas tirgus likmēm un to svārstībām. Kopš pagājušās ECB Padomes sēdes par monetārajiem jautājumiem EONIA indeksa vērtība saglabājās negatīva, savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme turpināja samazināties un sasniedza jaunu vēsturiski zemāko līmeni – mīnus 0.033%;
  • Arī atsevišķi makroekonomiskie dati liecina par eiro zonas tautsaimniecības pakāpenisku uzlabošanos. Piemēram, turpināja uzlaboties darba tirgus situācija un bezdarbs eiro zonā jūlijā nokritās līdz 10.9%, kas ir zemākais līmenis kopš 2012. gada sākuma.

Tajā pašā laikā, eiro zonas tautsaimniecības atkopšanās norit lēnāk, nekā iepriekš gaidīts:

  • 2015. gada 2. ceturksnī eiro zonas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nedaudz palēninājās – no 0.4% 1. ceturksnī uz 0.3% 2. ceturksnī;
  • Arī eiro zonas inflācijas rādītāji neturpināja kāpt, bet ir nostabilizējušies esošajā zemajā līmenī. Augusta ātrais inflācijas novērtējums norādīja uz tādu pašu cenu pieaugumu kā jūlijā un jūnijā – 0.2%. Lielu daļu no šīs dinamikas noteica enerģijas cenu kritums.

Turklāt kopš pagājušās ECB Padomes sēdes par monetārajiem jautājumiem finanšu tirgos ir pieaugusi neskaidrība un tajos ir novērojamas izteiktākas svārstības, kā ierasts. To cita starpā ir ietekmējušas Ķīnas nacionālās valūtas – Ķīnas juaņa – kursa izmaiņas, satraukums Āzijas finanšu tirgos, kā arī bažas par Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempu vājināšanos. Lēnāka nekā iepriekš gaidīts izaugsme jaunattīstības valstīs nozīmē arī vājāku eiro zonas valstu eksporta kāpumu. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc jaunākās eiro zonas izaugsmes prognozes šobrīd tiek pazeminātas.

Eiro zonas IKP prognozes 2015. – 2017. gadam.

 

2015

2016

2017

Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%)

1.4

1.7

1.8

Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes, 2015.g. jūnijs (%)

1.5

1.9

2.0

 

Arī sagaidāmā inflācijas attīstība būs mērenāka nekā iepriekš prognozēts, galvenokārt enerģijas cenu dēļ, kas mijiedarbībā ar zemāku IKP izaugsmi atstāj negatīvu ietekmi līdz pat prognozēšanas horizonta beigām (2017. gads).

 

Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2015. – 2017. gadam.

 

2015

2016

2017

Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%)

0.1

1.1

1.7

Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2015.g. jūnijs (%)

0.3

1.5

1.8

Ņemot vērā šobrīd ārējos tirgos vērojamo nenoteiktības un neskaidrības līmeni, ir jāsecina, ka gan šīs IKP, gan inflācijas prognozes ir saistītas ar lejupvērstiem riskiem, it sevišķi gadījumā, ja šis globālās nestabilitātes un neskaidrības periods ieilgtu. No otras puses, pēdējās augusta nedēļās piedzīvotās svārstības finanšu tirgos vērtējamas ar piesardzību, ņemot vērā to, ka tendences lielā mērā ir balstītas uz tirgus dalībnieku sentimentu, nevis izmaiņām fundamentālos faktoros.

Līdz ar to, ECB Padomes skatījumā šobrīd ir pāragri izdarīt secinājumus, vai šīm svārstībām būs pagaidu vai pastāvīga ietekme uz vidēja termiņa inflāciju. Līdz ar to papildus monetāro politikas instrumentu izmantošana vai papildus izmaiņas esošajos instrumentos šobrīd nav nepieciešamas.

Vienlaikus tika akcentēts, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā un strukturāla politika. Tālākas reformas produktu un darbaspēka tirgū, kā arī uzņēmējdarbības vides un publiskās infrastruktūras uzlabojumi ir svarīgas produktīvu investīciju un nodarbinātības veicināšanai, kā arī darba ražīguma celšanai.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).


[1] Limits attiecas uz konsolidēto visas Eirosistēmas centrālo banku vērtspapīru turējumu.

[2] Rādītājs koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei.