en

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Grieķijas notikumu ietekme uz mūsu valsti būs niecīga. Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu arī eiro zonai kopumā, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz stiprāka.

Pēdējie notikumi Grieķijā kārtējo reizi apliecina, cik būtiski ir laikus un apņēmīgi veikt reformas tautsaimniecības konkurētspējas atgūšanai. Tieši šāda rīcība 2008. un 2009. gadā ļāva Latvijai sekmīgi pārvarēt krīzi un atsākt izaugsmi.

Mēs ceram, ka vienošanās par jau sen nepieciešamo reformu īstenošanu tomēr tiks panākta un Grieķijas tautsaimniecība sāks atgūt konkurētspēju un atjaunos izaugsmi. Pretējā gadījumā, kā to akcentējusi Grieķijas centrālā banka, šī valsts savā attīstībā tiks atmesta daudzus gadus atpakaļ un lielākie zaudētāji būs Grieķijas iedzīvotāji.

Pašreizējā situācija būtiski atšķiras no tās, kas piedzīvota pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielas svārstības finanšu tirgos. Pēdējie notikumi apliecina, ka eiro zona kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu eiro zonai. To nosaka vairāki faktori, t.sk. tas, ka:

  • Grieķija ir valsts ar relatīvi mazu tautsaimniecību (apmēram 2% no eiro zonas IKP);
  • iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām grūtību stiprāk skartajām valstīm (Īriju, Portugāli, Spāniju). Pašlaik situācija šajās valstīs ievērojami uzlabojusies, Portugāle un Īrija veiksmīgi īstenojušas nepieciešamās reformas un noslēgušas palīdzības programmu, tāpēc negatīvā ietekme no notikumiem Grieķijā ir mazāka;
  • eiro zona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru problēmu risināšanai, t.sk. izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms;
  • pozitīva ietekme ir Eirosistēmas īstenotajai paplašinātajai aktīvu iegādes programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eiro zonas valstu valdības vērtspapīru procentu likmēm.

Grieķijas notikumu ietekme uz Latviju ir niecīga – eksports no Latvijas uz Grieķiju ir ap 0.1% no kopējā Latvijas preču eksporta, un Latvijas bankām nav ieguldījumu Grieķijas valdības vērtspapīros. Zaudējumu no iespējamās Grieķijas valdības maksātnespējas Latvijai nebūs, jo Latvija nepiedalījās aizdevumu izsniegšanā Grieķijai ne 2010., ne 2012. gadā.

Arī Latvijas Bankai nav ieguldījumu Grieķijas valdības vērtspapīros, tomēr šādi ieguldījumi ir ECB un citām Eirosistēmas centrālajām bankām. Grieķijas valdības vērtspapīru vērtības kritums vai centrālās bankas saistību neizpilde varētu atstāt nelielu ietekmi uz Eirosistēmas gūtajiem ienākumiem no monetārās politikas īstenošanas, kuri tiek sadalīti starp visām Eirosistēmas centrālajām bankām. Tāpēc negatīva scenārija īstenošanās gadījumā samazinātos attiecīgā gada ienākumi no monetārās politikas īstenošanas, bet par konkrētām summām spriest vēl ir pāragri.