en
Izveidots 17.12.2014

 

Pašreizējo notikumu ietekme uz preču eksportu no Latvijas uz Krieviju būs negatīva un būtiska, daudz nopietnāka nekā augustā Krievijas noteikto sankciju ietekme uz pārtikas preču eksportu. Vienlaikus ietekme uz Latvijas tranzīta sektoru varētu nebūt tik nopietna vai atsevišķiem kravu veidiem pat pozitīva, jo Latvija pārsvarā apkalpo Krievijas eksportu, nevis importu, un skaidrs, ka pašreizējā situācijā Krievija centīsies pārdot ārvalstīs visu, par ko vien iespējams saņemt ieņēmumus valūtā.

Par šo tēmu skat. no 5:05

Netieši rubļa vērtības krituma negatīvā ietekme uz Latvijas eksportētājiem liek ar vēl lielāku piesardzību strādāt pie 2015.gada valsts budžeta. Protams, patēriņu Latvijā tuvākajā laikā pozitīvi ietekmēs degvielas cenu kritums, taču nākamā gada sākumā Krievijas rubļa krituma negatīvā ietekme var būt lielāka par naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi un tādējādi šo abu faktoru kopējā ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties tomēr negatīva.

Kopumā notiekošais austrumu kaimiņvalstī kārtējo reizi apliecina, ka valūtas kursa politikas pēkšņa maiņa un devalvācija nav zāles, bet inde, un draud ar valsts ekonomikas ievilkšanu finanšu haosā, kas negatīvi ietekmē gandrīz ikvienu iedzīvotāju. Tas lieku reizi ir uzskatāms piemērs tiem, kuri līdz šim Latvijā ieteikuši valūtas kursa korekciju kā attīstību veicinošu ekonomiskās politikas instrumentu. Pozitīvi, ka līdz ar eiro ieviešanu devalvācijas rēgs Latvijai vairs nav aktuāls.

1998.gada finanšu krīzes laikā rublis zaudēja vairāk nekā divas trešdaļas savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru. Izmantojot šo analoģiju, pašreizējais rubļa kurss vēl nebūt nav zemākais iespējamais. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas Centrālajai bankai ir uzkrātas ievērojamas valūtas rezerves vairāku simtu miljardu dolāru apmērā, daļu no kurām tā joprojām var izmantot, lai stabilizētu rubļa kursu.