en

Ņemot vērā eiro zonas ekonomikas attīstību, kas kopumā atbilst Eiropas Centrālās padomes (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 21. aprīļa sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī. Attiecīgi galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta).

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī, īpaši uzsverot to, ka šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām.

Turpinās darbs pie ECB Padomes 2016. gada martā pieņemto lēmumu ieviešanas un tehnisko nosacījumu izstrādes. Šā gada jūnijā tiks uzsākta jaunās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (TLTRO II) kārtas pirmā operācija, piedāvājot kredītiestādēm, izpildot noteiktus nosacījumus, aizņemties līdzekļus par negatīvu procentu likmi, līdz pat ECB Padomes noteiktās noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmju līmenim (šobrīd -0.40%).

Šajā sēdē tika arī precizēti nosacījumi uzņēmumu aktīvu pirkšanas programmai (CSPP). Tās ietvaros tiks iegādātas uzņēmumu emitētās eiro denominētas investīciju kategorijas obligācijas. Programmas galvenie nosacījumi ir šādi:

  • programma tiks uzsākta 2016. gada jūnijā;
  • emitentam jābūt reģistrētam eiro zonā;
  • emitēto obligāciju atlikušajam termiņam līdz dzēšanai jābūt no 6 mēnešiem līdz 30 gadiem;
  • obligāciju iegāde tiks veikta sākotnējā un otrreizējā tirgū; valsts uzņēmumu obligācijām - tikai otrreizējā tirgū;
  • vienas emisijas limits noteikts 70%, valsts uzņēmumu emitētajiem vērtspapīriem limits tiks noteikts zemāks;
  • kredītiestāžu obligācijas netiks pirktas.

ECB padome turpinās sekot cenu stabilitātes perspektīvai un, ja kādu apstākļu ietekmē būs novērojama monetārās politikas nosacījumu pasliktināšanās, ECB Padome ir gatava mandāta ietvaros pielietot visus savā rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus, lai novērstu ar ilgstoši zemu inflāciju saistīto otrās kārtas efektu realizēšanās iespējamību un nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2%.

Ekonomikas attīstība eiro zonā

Eirosistēmas veiktie monetārās politikas soļi pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību:

  • Īpaši nozīmīga monetārās politikas ietekme ir redzama eiro zonas naudas tirgus rādītāju attīstībā. Naudas tirgū EONIA likme sekoja ECB galveno procentu likmju samazinājumam un saruka līdz -0.35%, savukārt 3 mēnešu EURIBOR samazinājās līdz -0.25%. 
  • Arī kreditēšanas dati liecina par atkopšanos:
    • Aprīļa banku kreditēšanas aptauja liecināja, ka bankas turpina atvieglot kredītu standartus uzņēmumiem. Kredītu nosacījumi kļuvuši labvēlīgāki gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Papildus tam bankas ziņoja par pieprasījuma pieaugumu visās kredītu kategorijās, galvenokārt zemo likmju dēļ;
    • Februārī vidējā aizņemšanās likmes nefinanšu uzņēmumiem eiro zonā samazinājās par 38 bāzes punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, un bija 1.98%, bet mājsaimniecībām mājokļa iegādei – 2.20% (samazinājums par 17 bāzes punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu). Tāpat bankas norādījušas, ka papildu likviditāte, kas bankām ir pieejama Eirosistēmas īstenotās PAPP ietvaros, galvenokārt tiek izmantota jaunu kredītu izsniegšanai;
    • Gan augošā pieprasījuma, gan atviegloto kredītu izsniegšanas nosacījumu rezultātā eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu uzņēmumiem gada pieauguma temps februārī pieauga līdz 0.9%[1], kas bija par 0.3 procentu punktiem augstāk nekā iepriekšējā mēnesī, un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieauga līdz 1.6%, sasniedzot 5 gadu augstāko līmeni.
  • Tomēr, lai arī ekonomikas atveseļošanās eiro zonā ir stabila, tā vēl aizvien norit lēni. Neskaidrība rada attīstība eiro zonas ārējos tirgos – lai gan laika periodā kopš iepriekšējās ECB Padomes sēdes bija novērojams zināms optimisms par jaunattīstības valstu perspektīvām, tomēr tagad lēnāka atkopšanās tiek sagaidīta attīstīto valstu tirgos. Skatoties nākotnē, uz lejupvērstiem inflācijas riskiem norāda operatīvie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji (piemēram, Ekonomikas sentimenta indekss (ESI) un Iepirkumu vadītāju indekss (PMI)).

Šā gada martā eiro zonas inflācija mēreni pieauga (no -0.2% februārī uz 0.0% martā), tomēr šis kāpums nevar būt par pamatu pārliecībai par turpmāku kāpumu nākamajos mēnešos.Pieauguma avots lielākoties ir cenu kāpums pakalpojumu sektorā, kas atspoguļoja agrākas nekā 2015. gadā Lieldienas un ar to saistītu sezonālu tūrisma produktu cenu kāpumu atsevišķās eiro zonas valstīs. Citi inflācijas spiedienu raksturojoši inflācijas rādītāji, piemēram, inflācijas rādītājs, kas neietver enerģiju un apstrādāto pārtiku, ir stabilizējušies ap 1% līmeni un neuzrāda augšupvērstu tendenci.

Kopumā, lai arī riski turpmākai izaugsmei joprojām pastāv, veiktie monetārās politikas pasākumi ir novērsuši daudz nopietnāku lejupvērstu risku materializēšanos. Ekspertu aprēķini liecina, ka bez Eirosistēmas veiktajiem monetārās politikas mīkstināšanas pasākumiem šobrīd eiro zonā izaugsme būtu ievērojami lēnāka, bet inflācija būtu negatīva (t.i. – eiro zonā būtu novērojama deflācija). Pēdējos mēnešos veiktie ekonomikas stimulēšanas pasākumi turpinās labvēlīgi ietekmēt eiro zonas izaugsmi, tomēr pilnīgai monetāro stimulu transmisijai ir nepieciešams laiks.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, lai gūtu pilnīgu labumu no monetārās politikas pasākumiem, citās politikas jomās ir jābūt izlēmīgākiem - kā Eiropas Savienības, tā nacionālā līmenī. Ņemot vērā augstu strukturālo bezdarbu un zemo izaugsmi eiro zonā, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešana. Monetārā politika var sniegt eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdzēt nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus. Arī šobrīd aktīvāka strukturālo reformu īstenošana eiro zonas valstīs palīdzētu stiprināt veikto monetārās politikas pasākumu efektivitāti un līdz ar to paātrinātu eiro zonas ekonomikas pilnīgu atveseļošanos. Attiecīgi - bez strukturālo reformu veikšanas zemas izaugsmes periods eiro zonā būs ilgāks.

It īpaši reformas, kas ceļ darba ražīgumu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, ir svarīgas produktīvu investīciju veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Ātra un efektīva strukturālo reformu ieviešana, atbalstošas monetārās politikas apstākļos ne vien sekmētu eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī stiprinātu noturību pret globālajiem satricinājumiem. Arī fiskālai politikai, ja vien tā tiek īstenota saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai. Tajā pašā laikā jāatzīmē arī, ka visām valstīm ir iespēja tiekties uz izaugsmei draudzīgāku fiskālo politiku, tajā skaitā – mazinot, nevis ceļot nodokļu likmes.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).


[1] Rādītājs koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei.