en

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2018. gada 26. jūlijs

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām sagaidām, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs līdz 2018. gada septembra beigām turpināsim veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 mljrd. euro. Mēs sagaidām, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās mūsu vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām mēs samazināsim neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 mljrd. euro un pēc tam pārtrauksim neto iegādes. Mēs paredzam atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Lai gan saglabājas būtiska nenoteiktība, īpaši saistībā ar globālo tirdzniecības vidi, informācija, kas pieejama kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes, norāda uz euro zonas tautsaimniecības stabilas un plašas izaugsmes tendenci. Spēcīgais tautsaimniecības izaugsmes pamattemps apstiprina mūsu pārliecību, ka ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas atbilst mūsu mērķim, būs vērojama arī turpmākajā periodā un saglabāsies arī pēc mūsu neto aktīvu iegāžu pakāpeniskas izbeigšanas. Tomēr joprojām nepieciešams būtisks monetārās politikas stimuls, lai atbalstītu turpmāku iekšzemes cenu spiediena nostiprināšanos un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu atbalstu turpinās sniegt neto aktīvu iegādes līdz gada beigām, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un ar to saistītā reinvestēšana un mūsu precizētās perspektīvas norādes par galvenajām ECB procentu likmēm. Padome jebkurā gadījumā ir gatava veikt nepieciešamās visu savu instrumentu korekcijas, lai nodrošinātu, ka inflācija turpina ilgtspējīgi tuvināties Padomes noteiktajam mērķim.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Ceturkšņa reālā IKP pieaugums 2018. gada 1. ceturksnī palēninājās līdz 0.4% (iepriekšējos trijos ceturkšņos – 0.7%). Šī palēnināšanās atspoguļo 2017. gadā vērotās ļoti pārliecinošās izaugsmes sarukumu un galvenokārt saistīta ar vājāku ārējās tirdzniecības stimulu, kas iepriekš bija ļoti spēcīgs. To papildina lielāka nenoteiktība un daži īslaicīgi un piedāvājuma puses faktori gan iekšzemes, gan globālā līmenī. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti ir nostabilizējušies un joprojām liecina, ka turpinās spēcīga un plaša tautsaimniecības izaugsme atbilstoši Eurosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonai. Mūsu monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos, turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu labvēlīgi ietekmē turpmāks nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo iepriekšējās darba tirgus reformas un mājsaimniecību bagātības pieaugumu. Labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabilais pieprasījums veicina ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka turpināsies plaši vērojamais globālā pieprasījuma pieaugums, tādējādi stimulējot euro zonas eksportu.

Ar euro zonas izaugsmes perspektīvu saistītos riskus joprojām var vērtēt kā kopumā līdzsvarotus. Saglabājas būtiska nenoteiktība saistībā ar globāliem faktoriem, īpaši protekcionisma draudiem. Turklāt joprojām jāseko līdzi ilgstoša paaugstināta finanšu tirgu svārstīguma riskam.

Euro zonas SPCI gada inflācija 2018. gada jūnijā pieauga līdz 2.0% (maijā – 1.9%), galvenokārt atspoguļojot augstāku enerģijas un pārtikas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, kopējā gada inflācija līdz šā gada beigām, visticamāk, svārstīsies pašreizējā līmenī. Lai gan pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, tie ir paaugstinājušies salīdzinājumā ar agrāko zemo līmeni. Pastiprinās un paplašinās iekšzemes izmaksu spiediens, ņemot vērā jaudu izmantošanas augsto līmeni un saspringtāku situāciju darba tirgū. Sarūk ar inflācijas perspektīvu saistītā nenoteiktība. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācijas rādītāji gada beigās pieaugs un pēc tam pakāpeniski palielināsies vidējā termiņā – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme, atbilstoša tautsaimniecībā neizmantoto resursu apjoma mazināšanās un straujāks darba samaksas kāpums.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2018. gada jūnijā paātrinājās līdz 4.4% (maijā – 4.0%). M3 pieaugumu joprojām pozitīvi iespaido ECB monetārās politikas pasākumu ietekme un vislikvīdāko noguldījumu zemās turēšanas izvēles izmaksas. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bijis galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Turpinās kopš 2014. gada sākuma vērotā privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kāpuma atjaunošanās. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada jūnijā palielinājās līdz 4.1% (iepriekšējā mēnesī – 3.7%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps nemainījās (2.9%). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2018. gada 2. ceturkšņa apsekojums liecina, ka mazāk stingri kredītu standarti un pieprasījuma pieaugums visās aizdevumu kategorijās joprojām veicina aizdevumu atlikuma kāpumu.

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām veicina būtisku uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumu uzlabošanos, labāku finansējuma pieejamību (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, pašreizējā plašā ekonomiskā izaugsme nosaka fiskālo drošības rezervju atjaunošanas nepieciešamību. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar joprojām augstu valdības parāda līmeni. Visas valstis iegūtu, ja tiktu pastiprināti centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga, caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir ļoti būtiska, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome mudina īstenot specifiskus un izšķirošus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.