en
Gatis Ābele
GATIS ĀBELE
Ekonomikas ministrijas
Ārējo ekonomisko attiecību un
tirdzniecības politikas departamenta direktors

Ar ieguldījuma fonda starpniecību komersantiem tiks nodrošināta pieeja ES struktūrfondu finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, piedāvājot paaugstināta riska aizdevumus, riska kapitāla finansējumu, tai skaitā arī eksporta kredīta apdrošināšanu.

Latvijas ekonomikas nākotne - ilgtspējīga un vienmērīga izaugsme - ir atkarīga no mūsu uzņēmumu konkurētspējas pasaulē un galvenokārt no preču un pakalpojumu eksporta apjoma. To izskaidro tas vienkāršais fakts, ka Latvijas tirgus ir mazs - mēs spējam saražot daudz vairāk nekā patērēt; bet daudzus resursus, izejvielas un tehnoloģijas esam spiesti importēt, jo mums tādu nav, un tam nepieciešamā nauda ir jānopelna ārējos tirgos. kā liecina pasaules prakse un attīstīto valstu pieredze, eksporta kredītu garantijas jeb apdrošināšana ir viens no nozīmīgākajiem finanšu instrumentiem eksporta veicināšanai, kas ļauj uzņēmējiem kāpināt eksporta apjomus, piedāvājot saviem ārvalstu partneriem atlikto maksājumu.

Eksporta tirgos pastāv politiskie un komerciālie riski, ar ko sastopas arī Latvijas eksportētāji darījumos ar pircējiem ārvalstīs. Attīstīto valstu uzņēmēji šādus riskus samazina, izmantojot savas valsts eksporta kredītu aģentūru pakalpojumus eksporta operāciju garantēšanai, kreditēšanai un apdrošināšanai.

Formulējot eksportkredīta būtību līdz tā līgumtiesiskajam skaidrojumam, to var aplūkot kā kredītu ar atliktu apmaksu, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - Latvijas preču un pakalpojumu pircējiem.

Latvija pašlaik ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā nepastāv eksporta kredītu garantiju sistēma, kas ļautu Latvijas uzņēmējiem kāpināt eksporta apjomus, piedāvājot saviem ārvalstu partneriem iespēju izmantot atliktā maksājuma nosacījumus. Tādējādi netiek izmantotas iespējas, kas būtiski ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus. Ieviešot Latvijā eksporta kredīta apdrošināšanas un garantēšanas pakalpojumus, varētu samazināt uzņēmējiem eksporta darījumu komerciālos, politiskos un katastrofu riskus, nodrošināt eksporta kredīta finansēšanu, tādējādi veicinot eksportu.

Uzņēmēji izjūt eksporta garantiju trūkumu

Latvijas finanšu nozarē nav attīstīti ilgtermiņa eksporta kreditēšanas instrumenti. Šobrīd Latvijas komercbankas eksporta pircējiem un pārdevējiem izdod garantijas, kredītvēstules, kā arī piedāvā citas dokumentārās operācijas, bet tie praktiski ir vienīgie speciālie instrumenti, kas pieejami eksporta finansēšanai. Taču šie instrumenti - garantijas un kredītvēstules - galvenokārt ir īstermiņa, tādējādi eksportētāji tos nevar izmantot vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem. īstermiņa instrumenti ir pieejami eksporta darījumiem uz ES valstīm, kur atliktais maksājums nav garāks par pusgadu. Pašreiz bankas vietējiem eksportētājiem nepiedāvā tādus pašus instrumentus eksporta darījumiem uz citām valstīm un ar garāku atliktā maksājuma termiņu.

Saskaņā ar ekonomikas ministrijas 2007. gada pētījumu "Par Latvijas uzņēmumu prioritātēm un galvenajām problēmām ārējā ekonomiskajā darbībā, eksporta veicināšanu un ārējās konkurētspējas paaugstināšanu" 37,3% uzņēmēju kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas kavē eksportu un tā pieaugumu, min eksporta garantiju trūkumu.

Analizējot situāciju valstīs, kuras reizē ar Latviju pievienojās ES, bet kurās ir nodibinātas eksporta kredītu aģentūras, dati parāda, ka tur ir izdevies:

  • palielināt kopējo eksporta apjomu (īpaši - uz valstīm ar augstu riska pakāpi);
  • paplašināt savus eksporta tirgus (NVS reģions, strauji augošās ekonomikas, Ziemeļāfrika u.c.);
  • nostiprināties esošajos tirgos.

No visa iepriekšminētā izriet viena no svarīgākajām ekonomikas ministrijas politikas iniciatīvām eksporta veicināšanā - eksporta kredītu garantēšanas sistēmas ieviešana, lai Latvijas uzņēmēji varētu drošāk veikt eksporta operācijas ārvalstu tirgos ar augstāku riska pakāpi. Lielākā daļa Latvijas banku pauž viedokli, ka ir nepieciešama eksporta kreditēšanas garantiju aģentūra, kas piedāvātu papildu nodrošinājumu izsniegtajiem eksporta kredītiem - garantijas vai apdrošināšanas formā. Finanšu sektora dalībniekiem tas ļautu paplašināt piedāvājumu un samazināt esošo instrumentu cenas, padarot tos pieejamākus eksportētājiem. Valsts atbalstītai eksporta kredītu garantēšanas sistēmai šajā procesā ir nozīmīga loma.

Īss ieskats vēsturē

Latvijas ārējās tirdzniecības veicināšanai 1995. gadā tika izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas eksportkredīts (LEK). šī institūcija nodrošināja kreditēšanas un apdrošināšanas pakalpojumus laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam, kopumā sniedzot atbalstu 148 projektiem. kopējās saistības veidoja 8 718 000 latu, no tām kompensācijās tika izmaksāti aptuveni 820 000 lati. Sākot ar 1998. gadu LEK pamatkapitāls vairs netika palielināts, kā rezultātā strauji saruka šīs institūcijas atbalsta sniegšanas iespējas, un 2002. gada februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par LEK likvidāciju.

Ņemot vērā eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmas nepieciešamību, šī instrumenta pieejamības nodrošināšana tika iekļauta Latvijas eksporta veicināšanas programmā 2005.-2009. gadam. Viens no šīs programmas apakšmērķiem paredz attīstīt un nodrošināt Latvijas uzņēmējiem finanšu instrumentus eksporta veicināšanai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus ar citu valstu eksportētājiem.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi arī nepieciešamo normatīvo bāzi - eksporta kredītu garantēšanas likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, lai varētu ieviest šo instrumentu.

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, valsts budžeta finansējums eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai tomēr netika piešķirts.

Stiprinot eksportētāju konkurētspēju

Šobrīd ir aizsākts process, kas ļaus stiprināt Latvijas eksportētāju konkurētspēju ārējos tirgos: 2008. gada 16. jūlijā ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Eiropas Investīciju fonda direktors Ričards Pellī (Richard Pelly) parakstīja līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Investīciju fondu par ES struktūrfonda ieguldījumu fonda izveidi; izstrādāta nepieciešamā normatīvā bāze; atrasts finansējuma avots - eksporta kredītu apdrošināšanai tiks novirzīti EUR 30 miljoni no ieguldījumu fonda piešķirtajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar noslēgto līgumu EIF realizēs ieguldījumu fonda stratēģiju, izvēlēsies finanšu starpniekus, ar kuriem slēgt līgumus par konkrēto finanšu instrumentu ieviešanu, uzraudzīs noslēgto līgumu izpildi, veiks ieguldījumu fonda ieguldījumu portfeļa pārvaldību, kā arī izvietos ieguldījumu fonda brīvos līdzekļus.

Nākamais darba posms eksporta kredītu garantiju sistēmas īstenošanā sāksies pēc finanšu starpnieku (piemēram, bankas, riska kapitāla fondi u.c. institūcijas) noskaidrošanas - saskaņā ar līguma nosacījumiem Eiropas Investīciju fonds drīzumā plāno izsludināt pirmos konkursus finanšu starpniekiem.

Izmantojot finanšu instrumentus, kurus plānots ieviest ieguldījumu fonda ietvaros, mazais un vidējais komersants saņems finansējumu, kuru citkārt, piemēram, nodrošinājuma trūkuma vai pārāk augsta riska dēļ, nesaņemtu. ar ieguldījuma fonda starpniecību komersantiem tiks nodrošināta pieeja ES struktūrfondu finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, piedāvājot paaugstināta riska aizdevumus, riska kapitāla finansējumu, tai skaitā arī eksporta kredīta apdrošināšanu.

Sākotnēji Latvijas komersantiem būs pieejami šādi eksporta kredīta apdrošināšanas pakalpojumi, ko sniegs valsts atbalstīta un konkursa kārtībā izvēlēta privāta apdrošināšanas akciju sabiedrība:

- īstermiņa (līdz diviem gadiem) eksporta kredīta komerciālo, politisko un katastrofu risku apdrošināšana darījumiem ar visām valstīm, izņemot ES dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Austrāliju, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Kanādu, Norvēģiju un Šveici;

- ja tiks panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju, tad īstermiņa (līdz diviem gadiem) eksporta kredīta komerciālo, politisko un katastrofu risku apdrošināšana būs pieejama arī darījumiem ar ES dalībvalstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Kanādu, Norvēģiju un Šveici, ja eksportētājs ir mazais un vidējais komersants un viņa gada kopējais eksporta apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro.

Ieguldījumu fonda finansējums komersantiem tiks piešķirts nevis kā dāvinājums, bet kā ieguldījums pamatkapitālā aizdevuma vai garantijas veidā. tas nozīmē, ka šis finansējums pakāpeniski būs jāatmaksā fondā atpakaļ un līdzekļi būs pieejami atkārtotam atbalstam citiem komersantiem. tādējādi ieguldījuma fonds darbosies kā ilgtermiņa atbalsta instruments.

 

Papildu informācija - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Foto - no Ekonomikas ministrijas arhīva