en
Jūlija Pastušenko
JŪLIJA PASTUŠENKO
Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes daļas
vecākā ekonomiste

Valsts ieinteresētība kvalificētu viesstrādnieku piesaistīšanā varētu atvieglot risināt nodarbinātības jautājumu. Nepieciešama mērķtiecīga valsts imigrācijas politika, lai Latvijas uzņēmumiem nepieciešamā kvalificētā darbaspēka piesaistīšana notiktu koordinēti un kontrolēti.

Iedzīvotāju labklājības pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai tautsaimniecībā pieaug to nozaru īpatsvars, kur top produkcija ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt tam ir nepieciešams arvien vairāk augsti kvalificēta darbaspēka. Jau vairākus gadus ilgst diskusija, vai Latvijā vajadzētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm. Ņemot vērā valsts makroekonomiskās attīstības perspektīvas un demogrāfijas tendences, Latvijas Banka atbalsta viedokli, ka nozīmīga loma darba tirgus saspīlējumu mazināšanā un darba algu līdzsvarošanā ar produktivitāti būtu kontrolētai kvalificēta darbaspēka piesaistei no ārvalstīm.

Pieprasījums pēc viesstrādniekiem

Pasaules pieredze apliecina, ka valsts iekšienē nereti ir grūti atrast augsti kvalificētus darbiniekus, tāpēc šādos gadījumos daudzās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Austrālijā un Šveicē nepieciešamās kvalifikācijas strādniekus piesaista no ārzemēm. Pēc Eiropas Savienības (ES) aprēķiniem, tuvāko 20 gadu laikā, lai atrisinātu demogrāfijas krīzi, no trešajām valstīm būs nepieciešams piesaistīt apmēram 20 miljonus strādājošo. Pašlaik ES no kopējā nodarbināto skaita tikai 1.7% ir trešo valstu augsti kvalificēti speciālisti, Austrālijā - 9.9%, Kanādā - 7.3%, ASV - 3.2% un Šveicē - 5.3%1. Pēc Eiropas Komisijas (EK) vērtējuma, pasaulē no visiem nekvalificētiem imigrantiem 85% nonāk Eiropas Savienībā un 5% - ASV, savukārt no visiem kvalificētiem imigrantiem 55% dodas uz ASV un tikai 5% nokļūst ES.2 Tas liecina par to, ka pagaidām augsti kvalificētiem imigrantiem ASV spēj piedāvāt atraktīvākus nosacījumus dzīvošanai un strādāšanai nekā ES. pašreiz Eiropai lielākais izaicinājums ir piesaistīt strādājošos jomās, kur jau izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu (inženieri un IT). Tāpēc ES plāno ieviest līdzīgu sistēmu kā ASV Green Card - "zaļās kartes", kas ļautu piesaistīt kvalificētu darbaspēku no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas, šo valstu profesionāļi parasti izvēlas emigrēt uz Ziemeļameriku vai Austrāliju. Lai Eiropas Savienību padarītu pievilcīgāku talantīgiem cilvēkiem no visas pasaules, iecerēts pārskatīt migrācijas politiku. Ir izstrādātas vairākas direktīvas, tai skaitā arī tā sauktā "zilo karšu" sistēma. Direktīvas projektu EK prezentēja pagājušā gada rudenī. Jaunā sistēma ļautu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem un viņu ģimenēm dzīvot un strādāt noteiktā ES dalībvalstī divus gadus, bet pēc tam termiņu varēs pagarināt, kā arī strādāt citā dalībvalstī. projektā paredzēts, ja kādai darba vietai nevar atrast atbilstošu speciālistu ES pilsoņu vidū, tad imigrantam, lai dabūtu šādu atļauju, būs jāuzrāda diploms, jāpierāda vismaz trīs gadu profesionālā pieredze, jābūt darba piedāvājumam (kontrakts vismaz uz 1 gadu); nostrādājot piecus gadus ES, viņš automātiski iegūst pastāvīgās uzturēšanās tiesības.

Pagaidām tas ir tikai priekšlikums. Lai direktīvas varētu iedzīvināt, dalībvalstīm ir jāvienojas par kopīgo redakciju. Jāpiebilst, ka "zilo karšu" programma nav domāta, lai aizvietotu nacionālās sistēmas, kas dažās dalībvalstīs jau ir izveidotas kvalificēta darbaspēka piesaistīšanai.
 

Situācija Latvijā

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Latvijā (tāpat kā, piemēram, Ungārijā, Itālijā un Vācijā) jau ir vērojams darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita kritums, un, atbilstoši EK prognozēm, nākotnē uzlabojums nav gaidāms. Tas nozīmē, ka vēl pieaugs to cilvēku skaits, kuru dzīves nodrošinājums būs atkarīgs no strādājošajiem darbspējīgajā vecumā. Lai arī šī problēma pašlaik ir aktuāla daudzās ES valstīs, Latvijā tā ir viena no nelabvēlīgākajām (skat. 1. un 2. att.).

1.attēls
1.attēls

2.attēls
2.attēls


Pašreizējā Latvijas migrācijas politika vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību, tomēr viedokļi par to, ka vajadzētu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, laiku pa laikam sabiedrībā tiek apspriesti. 2007. gadā Iekšlietu ministrijā tika izstrādāts projekts "Koncepcija par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā". Dokuments tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē un iesniegts Ministru kabinetā, tālākā izskatīšana ir atlikta. Koncepcijā iekļauts 2007. gada sākuma situācijas apraksts, konstatēts, ka nav precīzu prognožu ne par pašreizējo, ne turpmāko darbaspēka trūkumu Latvijā konkrētās nozarēs un profesijās. Tajā pašā gadā Latvijas Universitātē veiktā zinātniskā pētījuma provizoriskie rezultāti3 liecina, ka gan tuvākajā laikā, gan vērtējot līdz 2020. gadam, daudzās tautsaimniecības nozarēs izjutīs darbaspēka, tajā skaitā arī kvalificētā, trūkumu.

Pašlaik Latvijā nav definēti ieceļošanas un uzturēšanās noteikumi augsti kvalificētam darbaspēkam no trešajām valstīm. Nav arī definēts, ko uzskatām par "augsti kvalificētu" - vai noteikts izglītības līmenis vai darba pieredze? Koncepcijā minēts, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā nav daudz viesstrādnieku, ir samērā augstās uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanas administratīvās izmaksas. Darba atļaujas noformēšanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, jāiesniedz daudz dokumentu, turklāt to nevar izdarīt Latvijā - tie jāiesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Noformēšanas procedūra netiek organizēta saskaņā ar "vienas pieturas aģentūras" principu.

Analizējot Latvijas darba tirgū notiekošo, ir vairākas iespējas: "neredzēt", kas reāli notiek, vai veidot vienotu valsts ekonomiskās migrācijas vadības mehānismu, izstrādājot nosacījumus, kādos gadījumos un ar kādiem noteikumiem var piesaistīt noteiktas kvalifikācijas viesstrādniekus. Tas atvieglotu situācijas analīzi un atbilstošu risinājumu meklēšanu. Precīzi būtu jāformulē valsts pozīcija jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku imigrāciju: iespējams, Latvija varētu negaidīt, kamēr visā ES tiktu pieņemta "zilo karšu" sistēma, bet varētu pārņemt to ES dalībvalstu pozitīvo pieredzi, kuras veiksmīgi piesaista kvalificētu personālu. Kontrolēta imigrācija varētu būt viens no demogrāfisko saspīlējumu risinājumiem. Globālās konkurences apstākļos būtu ļoti svarīgi laikus pārorientēt ekonomiku no mazkvalificētā darbaspēka izmantošanas un produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Šinī ziņā Lielbritānija, Īrija un Čehija ir piemēri, kā to var sekmīgi īstenot.
 

Lielbritānija un Īrija

Lai nodrošinātu Lielbritānijas ekonomikas konkurētspēju globalizācijas apstākļos, Lielbritānijas valdība jau kopš 2002. gada veicināja augsti kvalificēta darbaspēka ieplūšanu valstī, izmantojot "Augsti kvalificēto migrantu programmu" (Highly Skilled Migrants Programme). No 2008. gada jūlija to aizvieto līdzīga programma - "Pirmais līmenis (vispārīgais)" (Tier1 (General)). Tajā paredzēta piecu līmeņu punktu sistēma. Iegūstot attiecīgo punktu skaitu (minimums - 75), augsti kvalificēti speciālisti var imigrēt uz Lielbritāniju bez topošo darba devēju materiālā atbalsta. Tas nozīmē, ka viņi Lielbritānijā var ne tikai strādāt algotu darbu, bet var būt arī pašnodarbināti, tādējādi stimulējot privātā biznesa attīstību. Ar šīs programmas palīdzību tiek piesaistīti ārsti, zinātnieki, inženieri un citi augsti kvalificēti speciālisti. Pretendentiem jāpierāda angļu valodas zināšanas, jābūt vismaz bakalaura izglītībai un jāpierāda, ka savā dzimtajā zemē tiem bijusi pietiekami augsta darba alga.

Ekonomikas un uzņēmējdarbības pētniecības centra (Centre for Economic and Business Research) nesen veiktajā pētījumā, izvērtējot augsti kvalificēto imigrantu ietekmi uz Lielbritānijas ekonomiku, secināts, ka, piemēram, 2006. gadā viņu devums iekšzemes kopproduktā veidojis 5%. Lielbritānijas gadījumā gan jāņem vērā, ka Londona ir viens no pasaules finanšu centriem, jau vēsturiski tur ir lielākā augsti kvalificētā darbaspēka koncentrācija - ap 45% no visiem strādājošiem.

Kopš 2007. gada 1. februāra līdzīga programma pastāv arī Īrijā, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri piesaistīt kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm. Tā attiecas uz stratēģiski svarīgām profesijām, kur ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Saskaņā ar šo shēmu Īrijas "zaļās kartes" ieguvējiem ir tiesības strādāt atļaujā norādītajā profesijā; atļauja ir derīga divus gadus, pēc tam to var pagarināt. Lai to saņemtu, jābūt atbilstošai kvalifikācijai un jāuzrāda Īrijas kompānijas darba piedāvājums. Lai pretendētu uz šo atļauju, noteikts arī minimālais gada atalgojuma apmērs (virs EUR 60 000 gadā, izņēmuma gadījumos - EUR 30 000). jaunie noteikumi ļauj "zaļās kartes" īpašniekiem uzreiz pieteikt ģimenes iebraukšanu Īrijā, kas ir arī ceļš uz pastāvīgās dzīvesvietas iegūšanu pēc diviem gadiem. Saskaņā ar valdības prognozēm katru gadu Īrijā darbu šādi varētu uzsākt apmēram 10 000 kvalificētu imigrantu, īpaši tādās nozarēs kā zinātne un augstās tehnoloģijas. Tas, ka tagad ir atļauts atvest līdzi ģimeni un bērnus, ir ļoti būtisks faktors ārzemju kvalificētā darbaspēka piesaistīšanai, jo līdz šim tas nebija iespējams, turpretī, piemēram, ASV un Lielbritānijā tas bija atļauts. Aprīlī publicētie statistiskie dati liecina, ka 14 mēnešu laikā, kopš šī programma stājās spēkā, Īrijas "zaļo karti" saņēmuši apmēram 4000 cilvēku, izsniegtas 3000 atļaujas ģimenes locekļiem. Pārsvarā tie ir Indijas, Filipīnu un ASV pilsoņi, kā arī viesstrādnieki no Brazīlijas, Bangladešas, Austrālijas, Ķīnas, Japānas, Ēģiptes un Malaizijas. Lielākā daļa atļauju izsniegtas veselības aprūpes un IT sektoros.

 
Čehijas piemērs

Čehijas Republika, kas pievienojās ES vienā laikā ar Latviju, arī sākusi veidot savu "zaļās kartes" sistēmu, lai piesaistītu kvalificētu personālu no valstīm ārpus ES. Tā vairāk līdzinās Īrijas, nevis ASV Green Card sistēmai. Tā ir daļa no plāna, kā apturēt tuvākajās desmitgadēs gaidāmo demogrāfisko krīzi un apstādināt darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita sarukumu Čehijā. Šopavasar Čehijas Rūpniecības ministrijas veiktajā pētījumā konstatēts, ka tuvāko divu gadu laikā valsts ekonomikai būs nepieciešami vismaz 5000 ārvalstu darbinieku, no kuriem ap 3000 - ar augstu kvalifikāciju. Jau tagad Čehijā nodarbināti nedaudz vairāk par 200 000 ārzemju pilsoņu, no kuriem apmēram 70 000 ieradušies no valstīm, kas atrodas ārpus ES.

2007. gada oktobrī valdība apstiprināja plānu trešo valstu pilsoņu piesaistīšanai darbam Čehijā. Jaunā kārtība, kas stāsies spēkā ar 2009. gadu, paredz trīs veidu "zaļās kartes": augsti kvalificētiem darbiniekiem ar universitātes diplomu, tehniskiem speciālistiem ar arodskolas diplomu un top-menedžeriem. Tiks izveidota arī brīvo darba vietu datubāze, kurā automātiski tiks iekļautas tās pozīcijas, kas neinteresē vietējos iedzīvotājus, šo datubāzi varēs apskatīt citās valstīs. Valdība plāno reklamēt šo programmu, lai parādītu, ar ko tā atšķiras no ASV un dažās citās Eiropas valstīs piedāvātajiem nosacījumiem; tiks iesaistītas arī Čehijas Republikas vēstniecības un konsulāti.

Paredzēts arī izveidot komandu, kas ļautu apvienot vairākas darba atļauju apstiprināšanas procesā iesaistītās ministrijas. Piemēram, Iekšlietu ministrija ar tās pakļautībā esošo robežsardzi ir atbildīga par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, darba un sociālo jautājumu ministrija pārbauda, ka darbiniekus konkrētai pozīcijai tiešām nevar atrast starp Čehijas pilsoņiem, ārlietu ministrija pārbauda, vai konkrētais amata kandidāts neapdraud nacionālo drošību, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija novērtē biznesa sektora vajadzības. Apvienojot attiecīgo ministriju pārstāvjus vienā struktūrā, varēs būtiski saīsināt trešās valsts viesstrādniekiem nepieciešamo atļauju saņemšanas laiku - pašlaik tas var ilgt līdz 120 dienām, turpmāk - līdz 30 dienām.

3.attēls
3.attēls

Kvalificētā darbaspēka piesaistīšana ir tikai daļa no pasākumu kompleksa, ko iecerējusi veikt Čehijas valdība. Tiek vienkāršotas arī jauno uzņēmumu dibināšanas procedūras, piešķirot vienādas tiesības gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem. Čehijas teritorijā paredzēts atvērt vairākus zinātniskās pētniecības centrus, izmantojot ES Strukturālo fondu resursus valdības pētījumu un inovāciju programmas ietvaros. Tādējādi valsts vēl vairāk līdzekļu novirzīs zinātnes attīstībai, veicinās ražošanas ar augstu pievienoto vērtību attīstību, kā arī augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu no ārzemēm. Kā redzams 3. attēlā, jau tagad Čehijas izdevumi zinātnei - rādītājs R&D, tas ir, Pētījumi un attīstība (Research and development) attiecībā pret IKP vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijas rādītāju.
 

Secinājums

Globālās konkurences apstākļos, ņemot vērā arī nelabvēlīgās demogrāfiskās prognozes, būtu ļoti svarīgi laikus pārorientēt Latvijas ekonomiku no mazkvalificēta darbaspēka izmantošanas un produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Lai īstenotu šo tautsaimniecībai svarīgo mērķi, valsts ieinteresētība kvalificētu viesstrādnieku piesaistīšanā varētu atvieglot uzņēmējiem risināt nodarbinātības jautājumu. Nepieciešama mērķtiecīga valsts imigrācijas politika, lai Latvijas uzņēmumiem nepieciešamā kvalificētā darbaspēka piesaistīšana notiktu koordinēti un kontrolēti. Tādējādi tiktu aizpildītas vakantās amatu vietas, neizspiežot no darba vietām pašreiz nodarbinātos, netiktu radīta sociālā spriedze. Augstas klases profesionāļu piesaiste varētu uz laiku aizpildīt arī mūsu izglītības sistēmas radīto robu eksakto profesiju jomā.
Protams, kvalificētu viesstrādnieku piesaistīšana ir tikai viens no priekšnosacījumiem, lai valsts attīstītu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Jābūt kompleksai pieejai arī investīciju piesaistē, skaidrai valsts nozaru attīstības un izglītības politikai, lai tiktu sagatavoti speciālisti, kas atbilstu tautsaimniecības vajadzībām.



1 "Attractive conditions for the admission and residence of highly qualified immigrants", Eiropas Komisijas preses ziņojums, 2007. gada 23. oktobrī.

2 EK komisāra Franko Fratini runa "Enhanced mobility, vigorous integration strategy and zero tolerance on illegal employment: a dynamic approach to European immigration policies" konferencē "High-level Conference on Legal Immigration", Lisabonā, 2007. gada 13. septembrī.

3 LU "Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros", Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003, 2007.g.


Papildu informācija -
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Foto - Aleksejs Meļihovs, Latvijas Bankas arhīvs