en
ANTRA TRENKO
ANTRA TRENKO
Ārējo sakaru pārvaldes
vecākā ekonomiste

Slovākija 2009. gada 1. janvārī pievienojās eiro zonai, tādējādi kļūstot par 16. Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā izmanto Eiropas vienoto valūtu. Eiro ir viens no faktoriem, kas mazinās globālās krīzes ietekmi uz Slovākijas tautsaimniecību un vairos uzticību valsts finanšu sistēmai.

Ceļā uz eiro
Slovākijas valdība jau 1998. gadā, virzoties uz Eiropas Savienību (ES) un NATO, uzsāka virkni ekonomisko reformu, kuru rezultātā valsts politika tika pārorientēta uz ārzemju investīcijām pievilcīgas vides radīšanu. Izpratne par eiro sniegtajām priekšrocībām mazas un atvērtas ekonomikas apstākļos (stabilitāte, pieeja vienotajam tirgum, konkurētspējas palielināšanās, valūtas riska mazināšanās u. c.) ļāva Slovākijas valdībai jau 2003. gadā definēt iestāšanos eiro zonā par vienu no galvenajiem valsts politikas un ekonomikas uzdevumiem. Valdība pieļāva, ka 2007. gadā Slovākija varētu izpildīt konverģences kritērijus un 2009. gada 1. janvārī ieviest eiro. Precīzi formulētā stratēģija vairoja ārvalstu investoru uzticību un sekmēja valsts eksporta nozaru attīstību. Ārvalstu investoriem īpaši pievilcīgas šķiet šādas nozares Slovākijā – autobūve (Kia, Volkswagen, Citroen u. c.), elektrotehnikas preču ražošana (Whirlpool, Sony, Samsung u. c.). un rūpnieciskās ražošanas starpprodukti (U.S. Steel, Dell, u. c.). Pēdējo gadu laikā iepriekš minētajās nozarēs saražotās preces veido lielāko daļu no valsts eksporta. Slovākijas ekonomika ir uzskatāma par ļoti atvērtu, jo tās eksportēto un importēto preču pakalpojumu kopapjoms ir ~180% no IKP.

1. att. Preču eksporta apjomi Slovākijā 2007. g.


Īstenojot eiro ieviešanas stratēģiju, 2005. gada 25. novembrī Slovākija iestājās Valūtas kursa mehānismā II (VKM II), kas ir viens no priekšnosacījumiem valsts dalībai eiro zonā. Iekļaujoties VKM II, Národná Banka Slovenska – Slovākijas centrālajai bankai (SCB) – bija jānodrošina, ka Slovākijas kronas (SKK) svārstības pret eiro nedrīkst pārsniegt +/-15% divu gadu laikā pēc iestāšanās šajā mehānismā un ka SKK netiek devalvēta attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu. Saskaņā ar VKM II nosacījumiem SKK centrālais paritātes kurss pret eiro tika noteikts 38,4550 SKK/EUR.

2. att. EUR/SKK valūtas kursa svārstības kopš Slovākijas iestāšanās VKM II.


Slovākijas ekonomikai strauji augot, 2007. gadā Slovākijas valdība un SCB atzina ekonomikas pārkaršanas iespēju.

Lai samazinātu pārkaršanas risku un inflācijas līmeni, Slovākija, atrodoties VKM II, divas reizes mainīja centrālās paritātes kursu. 2007. gada martā Slovākijas krona tika revalvēta par 8.5%, nosakot centrālo paritāti 35.4424 SKK/EUR līmenī. 2008. gada maijā Slovākijas nacionālā valūta tika atkārtoti revalvēta par 17.65%, nosakot kursu 30.1260 SKK/EUR līmenī, un šis kurss vēlāk tika fiksēts ES Padomes lēmumā kā oficiālais apmaiņas kurss, Slovākijā ieviešot eiro.

Valūtas kursa politika, valstij atrodoties VKM II, pieļauj iespēju revalvēt nacionālās valūtas kursu pret eiro. Slovākijas gadījumā SKK vērtība pieauga, tika veicināts imports un pazeminājās importa cenas. Līdz ar to samazinājās kopējais cenu līmenis valstī, un Slovākijai izdevās izpildīt inflācijas kritēriju samērā īsā termiņā. Praktiski šo soli, ko plaši atbalstīja ES, var tulkot kā "radošu" pieeju kritērija izpildei. Mākslīga inflācijas kritērija koriģēšana vienā potenciālajā eirozonas dalībvalstī rada pamatu diskusijai par vienlīdzīgas attieksmes piemērošanu attiecībā uz citām kandidātēm. Līdz šim – kopš ES pievienojās 10 jaunās dalībvalstis – tieši šī kritērija izpilde radījusi plašāko viedokļu rezonansi. Īpaši negatīva pieredze par inflācijas kritērija piemērošanu ir Lietuvai, kurai šī kritērija formālā neizpilde ar nenozīmīgu starpību (pēc ES institūciju aprēķiniem) liedza ieviest eiro plānotajā termiņā.1

Kaut arī politiskajos kuluāros laiku pa laikam izskanēja bažas par Slovākijas spēju noturēt zemu inflāciju ilgtermiņā, ECB un Eiropas Komisija (EK) secināja, ka Slovākija ir izpildījusi priekšdarbus sekmīgai valsts pārejai uz eiro. 2008. gada maijā tika publicēti ECB un EK konverģences ziņojumi, ka Slovākijas ekonomika sasniegusi ilgtspējīgas konverģences līmeni un valsts ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu eiro. 2008. gada jūnijā ES Padome pieņēma formālu lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta procedūras atcelšanu Slovākijai, likvidējot pēdējo šķērsli eiro ieviešanai.

Sabiedrības noskaņojums un bažas
Aptauju rezultāti liecina2, ka, tuvojoties 2009. gada 1. janvārim, sabiedrības atbalsts eiro turpināja augt. 2008. gada beigās 57% respondentu (2008. gada maijā – 54%)3 bija pozitīvi noskaņoti un uzskatīja, ka eiro mazinās globālās krīzes izraisītās sekas. Ņemot vērā citu eiro zonas valstu pieredzi, sabiedrībā (65% respondentu) valdīja saprotamas bažas par iespējamo cenu kāpumu, ko izraisītu eiro ieviešana, un tikai neliela daļa (25%) atzīmēja, ka eiro veicinās cenu stabilitāti. 80% respondentu uzskatīja, ka ir samērā labi informēti par norisēm saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī. Interesanti, ka Slovākijā – valstī, kur lielākā sabiedrības daļa ir katoļi – iedzīvotāju uzticību eiro vairoja arī fakts, ka šo maksāšanas līdzekli lieto Vatikāns – ja Romas pāvests lieto eiro, tad arī Slovākijas iedzīvotājiem tas varētu būt ieguvums. Baznīca šajā valstī bija svarīgs informatīvās kampaņas multiplikators.

Lai mazinātu sabiedrības bažas par cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas, Slovākijas valdība izstrādāja Eiro ieviešanas ētikas kodeksu4. Tajā tika definēti cenu noapaļošanas pamatprincipi, kā arī noteikts aizliegums paaugstināt preču un pakalpojumu cenas saistībā ar pāreju uz eiro. Valdība aktīvi aicināja uzņēmējus pievienoties kodeksam. Šis dokuments paliek saistošs uzņēmumiem, pašvaldības iestādēm un bezpeļņas organizācijām, kuras tam ir pievienojušās, arī pēc 2009. gada 1. janvāra. Lai nepieļautu nepamatotu cenu celšanu, valdība veica likumdošanas grozījumus, paredzot uzņēmumu atbildību par neatbilstošu rīcību. Pret kodeksa pārkāpējiem var tikt piemērots arī apcietinājums no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem.

Komunikācijas kampaņa Slovākijā
Eiro ieviešanas komunikācijas kampaņu Slovākijā vadīja SCB un Finanšu ministrija. Aptauja parādīja, ka 90% respondentu uzrādīja centrālo banku kā uzticamāko informācijas avotu eiro ieviešanas jautājumos.

Ņemot vērā Slovākijas iedzīvotāju daudzveidīgo etnisko sastāvu5 , eiro ieviešanas projektā tika paredzēti visaptveroši sabiedrības informēšanas pasākumi, kuri tika pielāgoti katrai etniskajai minoritātei. Piemēram, čigāniem – noslēgtai sabiedrības daļai, kuru raksturo zemāks izglītības līmenis, sociālās iemaņas un ienākumi, – līdzās publikācijām romu valodā tika izstrādāti arī citi specifiski informatīvas kampaņas elementi: speciāla TV programma, mūzikas CD ar slavenākā čigānu mūziķa piedalīšanos, īpaša teātra izrāde čigānu teātrī, radio luga, kā arī publikācijas čigānu valodā.

3. att. Konverģences kritēriju izpilde Slovākijā
  Kritērijs 2006 SK 12.2006. Kritērijs 2007 SK 12. 2007. Kritērijs 2008. SK 05.2008.g.
Budžeta bilance (% no IKP) - 3.0% -3.1% -3.0% -3.7% -3.0% - 2.2.%
Valdības parāds (% no IKP) 60% 34.5% 60% 30.4% 60.0% 29.2%
Pēdējo 12 mēnešu vid. inflācija 2.9% 4.3% 2.8% 2% 3.2% 2.2%
Valsts vērtspapīru ilgtermiņa % likme 6.24% 4.3% 6.43% 4.5% 6.55 % 4.5%
Valūtas kursa režīms Fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz 2 gadu dalība VKM II Dalība VKM II no 25.05.2005. Fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz 2 gadu dalība VKM II Dalība VKM II no 25.05.2005, centrālās paritātes kurss mainīts uz 35.4424 SKK/EUR Fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz 2 gadu dalība VKM II Dalība VKM II no 25.05.2005, centrālās paritātes kurss mainīts uz 30.1260 SKK/EUR

Līdzīgi kā citās eirozonas valstīs, arī Slovākijā tika izstrādāti īpaši audio vizuālie materiāli par eiro ieviešanas jautājumiem dažādām sociālajām grupām – piemēram, gados jaunāki pensionāri rīkoja izglītojošus seminārus citiem, vecākajiem, darbojoties kā multiplikatori.

Eiro ieviešanas komunikācijas kampaņu finansēja valdība (60%) un SCB (40%). Ar līdzfinansējumu komunikācijas pasākumos piedalījās gan EK (informatīvi bukleti, publikācijas, izstādes, semināri žurnālistiem, konferences, padomdevēja atbalsts), gan ECB (materiāli par banknošu un monētu drošības pazīmēm, konference žurnālistiem u. c.).

Eiro – glābiņš globālās krīzes laikā
Globālā finanšu un ekonomikas krīze ir skārusi arī Slovākiju, jo, sarūkot kopējam pieprasījumam, daudzas ražošanas nozares bija spiestas ievērojami samazināt ražošanas jaudas. Tā kā eiro ieviešana nodrošina valstij ekonomiska rakstura priekšrocības, Slovākijas valdībai bija stimuls apņēmīgi turpināt iesākto ceļu pretī vienotajai valūtai. Eiro ir viens no faktoriem, kas mazinās globālās krīzes ietekmi uz Slovākijas tautsaimniecību un vairos uzticību valsts finanšu sistēmai kopumā. Papildus jau iepriekš minētajām vienotās valūtas priekšrocībām, varam apsveikt Slovākiju arī ar to, ka kopš 2009. gada 1. janvāra tās valdībai, iedzīvotājiem un finanšu tirgiem vairs nav jāuztraucas par valūtas kursu svārstību riskiem un no tā izrietošajiem ekonomikas satricinājumiem – nepieciešamības gadījumā viņiem ir pieejams stabilitātes "spilvens", kuru šādiem gadījumiem ir sagatavojusi ECB.

Noslēgumā
Slovākijas pieredze parāda, ka laikus definēts eiro ieviešanas mērķa datums, pārdomātu un sabalansētu pasākumu atbildīga īstenošana Slovākijai ļāvusi sasniegt Māstrihtas kritērijus paredzētajā laikā. Šī valsts ir pratusi izmantot pasaules ekonomikas augšupejas ciklu, lai attīstītos un uzbūvētu "eiro kuģi", ar kuru vētras laikā paslēpties drošajā eirozonas ostā. Arī Latvijai jāturpina darīt viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk uzbūvētu savējo, kas mums palīdzēs ne tikai rast patvērumu gadījumos, kad pasauli satricinās kārtējā finanšu krīze, bet arī nodrošinās būtisku atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai un kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanai Latvijā.

Jācer, ka mācīsimies no saviem priekšgājējiem – Slovākijas, Slovēnijas, Kipras un Maltas – neraugoties uz politiskām un ekonomiskām peripetijām, spēsim nodrošināt Latvijas ekonomikas atbilstību konverģences prasībām jau 2012. gadā.

Noslēgumā vēlreiz gribētos akcentēt, ka eiro ieviešanā īpaši svarīga nozīme bija visu Slovākijas valdību nemainīgajai politiskajai vienotībai, kā arī sabiedrības izpratnei par eiro sniegtajām priekšrocībām, lai plānotajā laikā izpildītu konverģences kritērijus un nodrošinātu veiksmīgu vienotās valūtas ieviešanu.

1 2006. gadā ES institūcijas secināja, ka Lietuva nav izpildījusi inflācijas kritēriju par 0.1% un ka tā nespēs noturēt zemu inflācijas līmeni (izvērtēšanas laikā atsauces vērtība bija 2.6%, Lietuvas rādītājs – 2.7%).
2Flash EB No. 237.
3 Flash EB No. 237.
4 Ethical Code for the Euro Introduction.
5 Slovāki – 85.5%, ungāri – 9%, romi (čigāni) 1.7%, čehi – 0.8%, citi – 2% (pamatā morāvi, serbi, vācieši, poļi, horvāti, turki un vjetnamieši).