en
Oļegs Krasnopjorovs
OĻEGS KRASNOPJOROVS
Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes
daļas vecākais ekonomists


Darba tirgus rādītāji - brīvās darbvietas un darba ražīgums - jau pirms ekonomikas lejupslīdes parādīja, ka tā drīzumā sāksies. Kādu vēstījumu par nākotnes norisēm Latvijā nes šie rādītāji?

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps pēdējo divu gadu laikā ir sarucis par 30 procentu punktiem, kas ir viens no straujākiem ekonomikas augsmes palēninājumiem pasaulē. Šī lejupslīde, iepriekšējo gadu tautsaimniecības nesabalansētās attīstības sekas, sakrita ar būtisku ārējā pieprasījuma sarukumu globālās ekonomikas lejupslīdes dēļ. Šajā rakstā analizēsim ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz darba tirgu - kādi darba tirgus rādītāji savlaicīgi vai novēloti atspoguļo IKP pārmaiņas un vai ir rādītāji, kas liecina par drīzu ekonomikas atlabšanu?

Bezdarbs un brīvās darba vietas

Brīvās darba vietas bija viens no pirmajiem darba tirgus rādītājiem, kas liecināja par gaidāmo tautsaimniecības attīstības lejupslīdi. Saskaņā ar CSP apsekojumu, brīvo darba vietu skaits tautsaimniecībā sāka mazināties jau 2007. gada 2. ceturksnī, bet Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto brīvo darba vietu skaits - 2007. gada septembrī. Arī Eiropas Komisijas aptaujas dati par 2007. gada 4. ceturksni parāda - kaut gan Latvijā IKP gada pieauguma temps ir 10% līmenī, tobrīd jau mazinās to uzņēmēju īpatsvars, kuri darbaspēka trūkumu uzskata par galveno uzņēmējdarbību kavējošo faktoru. Bezdarbs Latvijā sāka pieaugt tikai pēc gada - 2008. gada 4. ceturksnī, kad IKP gada krituma temps jau pārsniedza 10% atzīmi. Beveridža līkne, kas grafiski parāda bezdarba un brīvo darba vietu savstarpējo dinamiku, liecina, ka 2007. gada 4. ceturksnī - 2008. gada 3. ceturksnī ekonomikas lejupslīde vēl neatspoguļojās bezdarbnieku skaita pieaugumā (sk. 1. att.). Šajā periodā mazinājās neapmierinātais pieprasījums pēc darbarokām, esošie darbinieki tika paturēti, vai arī, zaudējot darbu, pietiekami ātri atrada citu darbavietu.

Kāpēc bezdarba dati pārmaiņas uzrāda vēlāk, nekā notiek izmaiņas ekonomiskajā ciklā? Pirmkārt, reģistrēto bezdarbnieku skaita pārmaiņas ir starpība starp bezdarbnieka statusu ieguvušo un zaudējušo iedzīvotāju skaitu. Bezdarbnieka statusa zaudējošo skaits ir atkarīgs no tā, cik cilvēku reiz, pagātnē, ieguvuši bezdarba statusu. Tas arī padara bezdarbu par novēlotu rādītāju attiecībā pret ekonomisko ciklu. Tāpēc labāks darba tirgus īstermiņa pārmaiņu rādītājs būtu bezdarbnieka statusu ieguvušo skaits. Piemēram, bezdarbnieka statusu ieguvušo skaits sāka pārsniegt iepriekšējā gada attiecīgo rādītāju jau 2008. gada aprīlī, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits - tikai 2008. gada septembrī (sk. 2. att.)

Otrkārt, arī bezdarbnieka statusu ieguvušo skaits ir novēlots rādītājs attiecībā pret ekonomisko ciklu, jo darba devējs lēmumu par darbinieku skaita pārmaiņām pieņem, pamatojoties uz izlaides prognozēm. Tautsaimniecības lejupslīdes periodā faktiskais izlaides apjoma sarukums pārsniedza prognozēto, līdz ar to nodarbinātība uz izlaides pārmaiņām reaģēja novēloti. Turklāt uzņēmējs, kurš ekonomikas lejupslīdes periodā cer uz drīzu situācijas uzlabošanos, patur savus darbiniekus. Jo darba samaksas ekonomija, ko viņš iegūst, atlaižot darbinieku, var izrādīties mazāka, nekā summējot izmaksājamo atlaišanas pabalstu, zaudējumus no darbinieka prombūtnes, kā arī izdevumus par jauna darbinieka atrašanu un pieņemšanu darbā pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās. Zinātniskajā literatūrā šis fenomens tiek apzīmēts - "darbaspēka paturēšana" (labour hoarding). Kā liecina Eiropas Komisijas aptaujas dati, jau kopš 2008. gada sākuma, piemēram, apstrādes rūpniecības un būvniecības uzņēmēji plānoja samazināt darbinieku skaitu.

Darbaspēka struktūras pārmaiņas

Darbaspēka paturēšanas efekts ir būtisks attiecībā uz uzņēmuma "atslēgas cilvēkiem" - darbiniekiem ar augstu kvalifikāciju, kuru devums tieši ietekmē uzņēmuma darbību. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, šādiem darbiniekiem būs grūtāk un dārgāk atrast aizvietotājus. Tāpēc ekonomikas lejupslīde parasti vairāk skar zemākas kvalifikācijas darbiniekus - ar zemāku izglītību un mazāku darba pieredzi. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir būvniecības nozare. Cikliskās lejupslīdes laikā tajā būtiski samazinājās darbu apjomi un nācās atlaist zemākas kvalifikācijas darbiniekus. Nekvalificētu darbinieku īpatsvars būvniecībā bijis viens no augstākajiem, jo iepriekš šajā nozarē bija īpaši izteikts darbaspēka trūkums un darba ņēmējiem ar zemu kvalifikāciju bija labas izredzes atrast tajā darbu. 2009. gada 1. pusgada laikā darba meklētāju īpatsvars starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību vai vēl zemāku par to salīdzinājumā ar augstāko izglītību ieguvušajiem, pieauga desmit reizes straujāk (attiecīgi par 14.7% un 1.4%). Rezultātā 2009. gada 2. ceturkšņa beigās darba meklētāju skaits starp šiem izglītības līmeņiem atšķīrās gandrīz piecas reizes (attiecīgi 32.7% un 7.0%; sk. 3. att.)

Masveida atlaišanas tendence līdz šim vairāk skāra vīriešus, jo tautsaimniecības nozarēs, kuras piedzīvoja lielāko pieprasījuma kritumu - būvniecībā un apstrādes rūpniecībā -, pārsvarā ir nodarbināti vīrieši. Turpinoties ekonomikas lejupslīdei, tiks samazināts darbinieku skaits tirdzniecībā un citās pakalpojumu jomās (līdz ar iekšējā pieprasījuma sarukumu), kā arī sabiedriskajā sektorā (līdz ar valsts budžeta izdevumu ierobežošanu), kur pārsvarā tiek nodarbinātas sievietes. Darba meklētāju īpatsvars var pieaugt straujāk sieviešu vidū.

Darba samaksas fonda samazinājums

Darba ņēmēju atlīdzības īpatsvara pieaugums kopējā pievienotajā vērtībā Latvijā 2004. - 2007. gadā bija visstraujākais Eiropas Savienībā, 2007. gadā pārsniedzot pat veco ES valstu vidējo līmeni. Tāpēc bija sagaidāms, ka ekonomikas lejupslīdes laikā gan darba ņēmēju atlīdzības, gan darba samaksas fonda kritums būs straujāks par IKP sarukumu.

Nominālās stundu algas gada pārmaiņas kļuva negatīvas tikai 2009. gada 2. ceturksnī un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka tikai par 1.0%. Tomēr būtu nepareizi uzskatīt, ka algu korekcija līdz šim nav notikusi. Pirmkārt, stundu algas gada pieauguma temps sāka mazināties jau 2007. gada 4. ceturksnī - laikā, kad IKP pieaugums joprojām pārsniedza ilgtspējīgo līmeni. Otrkārt, 2007. - 2008. gadā nominālās algas pārmaiņas pozitīvi ietekmēja inflācija - reālās algas gada pieauguma temps sāka mazināties jau 2007. gada 2. ceturksnī, turklāt 2009. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas saruka par 5.5%. Treškārt, darbaspēka struktūras pārmaiņas kopš 2008. gada sākuma pozitīvi ietekmēja stundu algas statistiku - pieauga nodarbināto īpatsvars ar augstāko kvalifikāciju, līdz ar to pieauga arī augstāko algu saņēmēju īpatsvars. Tomēr precīzi šo efektu ir grūti noteikt, jo nekur nav publicēta ceturkšņu algas statistika izglītības līmeņa dalījumā. Ceturtkārt, stundu algas pārmaiņas parāda tikai daļu no darba samaksas fonda korekcijas apmēra, jo tās notika, arī samazinot darba nedēļas ilgumu un nodarbināto skaitu.

Straujākais darba samaksas fonda sarukums 2009. gada 2. ceturksnī notika būvniecībā un apstrādes rūpniecībā - šajās nozarēs samazinājās gan nodarbināto skaits, gan darba nedēļas ilgums, gan vidējā reālā stundu alga. Privātajā sektorā darba samaksas fonda korekcija galvenokārt notika, samazinot cilvēkstundu skaitu (samazinot gan nodarbināto skaitu, gan darba nedēļas ilgumu), savukārt sabiedriskajā sektorā -, pārsvarā samazinot vidējo reālo algu par stundu. Straujākais reālās stundu algas sarukums bija vērojams valsts pārvaldē. Izņēmums - izglītības joma, kurā bija neliels pieaugums. Tikai transporta nozarē nodarbināto skaits gada laikā nesamazinājās - darba samaksas fonda korekcija notika, samazinot darba nedēļas ilgumu (sk. 4. att.).

Darba ražīgums un darbaspēka izmaksas

Viens no būtiskajiem faktoriem, kas ietekmēja Latvijas tautsaimniecības iekšējo nelīdzsvarotību, ir reālās darba samaksas straujais pieaugums, kas pārsniedza darba ražīguma palielinājumu. Tādējādi darbaspēka izmaksas vienas nosacītas IKP "vienības" ražošanai (vienības darbaspēka izmaksas) nepārtraukti pieauga, mazinot Latvijas ražojumu konkurētspēju kā iekšējā, tā ārējā tirgū.

Kāds tad ir šī procesa tālākais mehānisms? Zinātniskajā literatūrā tiek uzsvērts, ka pēc spēcīga ekonomikas pieauguma darba ražīgums ekonomikas lejupslīdes sākotnējā posmā var samazināties. Tas nozīmē, ka darba ražīguma pārmaiņas ir viens no ekonomiskās aktivitātes apsteidzošiem rādītājiem. Savukārt vienības darbaspēka izmaksas atpaliek no IKP pārmaiņām - lai gan darbaspēka izmaksas samazinās līdz ar ekonomiskās aktivitātes sarukumu, tomēr tautsaimniecības lejupslīdes sākumposmā šo samazinājumu "dzēš" darba ražīguma kritums un vienības darbaspēka izmaksas turpina pieaugt. Latvijā vienības darbaspēka izmaksas sāka pieaugt tikai 2006. gadā, kad tautsaimniecības pārkaršana jau bija acīmredzama, un tās turpināja augt līdz pat 2008. gada beigām (sk. 5. att.).

Nākotnes asni

Analizējot statistiskos datus, redzams, ka divi no darba tirgus rādītājiem - brīvās darbavietas un darba ražīgums - jau pirms ekonomikas lejupslīdes parādīja, ka tā drīzumā sāksies. Kādu vēstījumu šie ekonomikas ciklu apsteidzošie rādītāji nes pašlaik? Skatot 2009. gada 2. ceturkšņa datus, darba ražīgums pirmo reizi ir būtiski pieaudzis kopš 2008. gada 1. ceturkšņa, kas līdz šim bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvām IKP gada pārmaiņām. Tas ir labvēlīgs signāls gan tāpēc, ka darba ražīguma pārmaiņas parasti apsteidz ekonomiskā cikla pārmaiņas, gan tāpēc, ka darba ražīguma pieaugums ļaus ātrāk pārvarēt iepriekšējos gados radušos plaisu starp algām un darba ražīgumu, turklāt, mazinot nepieciešamību tālāk samazināt darba samaksu. Turpretī otrs rādītājs -brīvo darbavietu skaits - līdz ekonomikas atlabšanai var arī neuzrādīt nozīmīgu pieaugumu, jo augstā bezdarba dēļ brīvās darbavietas tiks ātri aizpildītas. Palielinoties ekonomikas aktivitātei, šādu pieaugumu ir grūti nošķirt no ikmēneša gadījuma pārmaiņām.

Latvijas ekonomika ir maza un atvērta, un tās atlabšana lielā mērā ir saistīta ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, tātad, ar ekonomikas atveseļošanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Pasaulē šie procesi jau ir sākušies - tie aizsākās Āzijas valstīs un pēdējos mēnešos arī eirozonas valstīs un ASV. Savukārt Latvija no šīm pārmaiņām būs ieguvēja tikai tad, ja atjaunos konkurētspēju, kuras divi komponenti ir izmaksas un darba ražīgums.

Izmaksu pārmaiņas ir salīdzinoši gauss process (novēlojas attiecībā pret ekonomikas ciklu), un tās varētu būt samērā neelastīgas lejupejošā virzienā. Piedevām izmaksu samazinājums ir arī sāpīgs process. Tāpēc konkurētspējas atjaunošana lielā mērā jābalsta uz darba ražīguma pieaugumu. Pirmās pozitīvās pārmaiņas vienā no svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem - darba ražīgumā - varētu kļūt par tālāko labvēlīgo pārmaiņu liecību mūsu valstī.


Foto - Gatis Zommerovskis