en

Averss Reverss

Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs - 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2003. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Augšdaļā - Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis, zem tā - topoša kuģa attēls. Lejasdaļā - uzraksts 1 LATS, zem tā puslokā - gadskaitlis 2003.

Monētas aizmugure (reverss)
Uz ķieģeļu mūra un kūpošas dzelzs kausētavas fona attēloti kaņepāju svērāji. Lejasdaļā puslokā uzraksts KURZEME.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar punktu.

Monētas "Kurzeme" aversā zem Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa attēlots topošs kuģis. Tas atgādina gan par kurzemniekiem kā savam laikmetam tipiskiem jūrasbraucējiem, gan par kuģubūves tradīcijām, kas Kurzemē aizsākušās vairākkārt, tad zudušas un atdzimušas no jauna. Seno kuršu prasmes tika aizmirstas līdz ar vikingu laikmeta beigām, bet kuģubūve Kurzemē atkal uzplauka Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Hercogs Jēkabs (1610–1682) par savām kolonijām pasludināja Gambiju Rietumāfrikā un Tobago salu Karību baseinā. Līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes pagrimumu arī kuģubūve Kurzemē izzuda, bet burukuģu būve vēlreiz atsākās 19. gadsimtā, kad piekrastes pilsētiņās attīstījās jūrskolas.

Monētas reversā tēloti kaņepāju svērāji uz ķieģeļu mūra un kūpošas dzelzs kausētavas fona. Tas ir simbolisks stāsts par Kurzemes un Zemgales hercogistes uzplaukumu 17. gadsimtā, kad hercoga Jēkaba laikā attīstījās tirdzniecība, dzelzs lietuves un citas manufaktūras un tapa izcili būvmākslas paraugi.