en

Šodien, 2011. gada 16. jūnijā, Latvijas Bankā notika studentu zinātnisko darbu konkursa laureātu sveikšana un diskusija par aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem. Pirmo vietu konkursā ieguva Rīgas ekonomikas augstskolas studentes Tatjana Grakovska un Elīna Siriha par darbu "Vai inovācijām ir nozīme?: Latvijas mazo uzņēmumu analīze".

Konkursā par prēmējamiem tika atzīti seši studentu darbi no 23 iesniegtajiem. (Sk. zemāk šo darbu nosaukumus un aprakstu.) Jāatzīmē, ka jau otro gadu pēc kārtas bija iesniegts rekordaugsts darbu skaits. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma žūrija vienu no darbiem atzina par uzvarējušu, piešķirot pirmo vietu. Godalgoti pieci Rīgas Ekonomikas augstskolas un viens Latvijas Universitātes studentu darbs.

Laureātus svinīgajā pasākumā sveica Latvijas Bankas prezidents un konkursa komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Rimšēvičs: "Patiesi priecē, ka šie zinātnisko darbu konkursi un to rezultāti uzrāda daudz jaunu ekonomistu, kas spēj analizēt aktuālas ekonomikas tēmas un ka diskusija par tautsaimniecību nepaliek trīs ekonomistu ziņā" Arī konkursa žūrijas locekļi – Latvijas Bankas ekonomisti – atzīmēja ar katru gadu pieaugošo darbu kvalitāti, tai skaitā arvien plašāku ekonometrisko metožu pielietojumu.

Pēc tam notika diskusija par katru no godalgotajiem darbiem – inovāciju ietekmi uz uzņēmumu darbību un ekonomikas izaugsmi, valdības ārējā parāda ilgtspēju, darba tirgus efektivitāti, ES fondu ietekmi uz ekonomikas attīstību un citiem rādītājiem un valūtas devalvācijas scenārija izvērtējumu.

Latvijas Banka 2010./2011. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, jau devīto Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu. Tā mērķis ir sekmēt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

SZPD_konkursa_apbalvosana_1


Latvijas Bankas organizētā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa godalgotie darbi 2010./2011. gadā

1. vieta. Tatjana Grakovska un Elīna Siriha, Rīgas Ekonomikas augstskola
"Do Innovations Matter?: the Case of Small Latvian Firms"
("Vai inovācijām ir nozīme?: Latvijas mazo uzņēmumu analīze")
Savā darbā autores analizējušas inovāciju ietekmi uz Latvijas mazo uzņēmumu kopējo faktoru produktivitāti. Pētījuma rezultātā secināts, ka, lai gan inovatīviem uzņēmumiem raksturīgs būtiski augstāks apgrozījums, izslēdzot darbaspēka un kapitāla ieguldījuma ietekmi, inovācijas neietekmē apgrozījuma kāpumu. Autori apgalvo, ka nepietiekamās inovatīvās kapacitātes dēļ mazi uzņēmumi nespēj ģenerēt būtiskas inovācijas. Pētījuma aprēķini arī liecina, ka tikai pilnīgi jaunas inovācijas sekmē uzņēmuma darbību. Autori izvirza vairākus ierosinājumus politikas veidotājiem. Būtisks autoru secinājums ir, ka biznesa vides uzlabošana inovāciju aktivitātei nav pietiekams ekonomiskās izaugsmes faktors. Noteicošs priekšnosacījums ir biznesa vide, kas veicinātu kvalitatīvu inovāciju radīšanu un spēju tās veiksmīgi ieviest.

SZPD_konkursa_apbalvosana_2

2. vieta. Ilgvars N. Krauja un Atis Zvidriņš, Rīgas Ekonomikas augstskola
"An Analysis of Fiscal Sustainability: the Case of Latvia's Public Debt in the Medium Term"
("Fiskālās ilgtspējas analīze: Latvijas valsts parāda vērtējums vidēja termiņa perspektīvā")
Autoru pētījums liecina, ka Latvijas valdības parāds vidējā termiņā ir ilgtspējīgs un nepārsniegs 60% īpatsvaru IKP, turklāt pie esošās fiskālās politikas nav indikāciju par parāda piramīdas veidošanos. Stresa testa rezultāti parāda, ka pat lata devalvācijas scenārijā, kam, pēc autoru vērtējuma, ir zema varbūtība, abi ilgtspējas nosacījumi būtu spēkā. Autori uzsver, ka valdības parāda ilgtspējas būtisks priekšnoteikums ir fiskālās konsolidācijas programmas īstenošana arī turpmākajos gados. Turklāt pēc 2012. gada ir svarīgi ierobežot primāros izdevumus. Visticamāk, pieaugošās inflācijas gaidas izraisīs augšupvērstu spiedienu uz algām, taču tas novēršams, valdībai īstenojot stingru politiku un turpinot efektīvi ieviest strukturālās reformas. Ievērojot pašreizējo plānu, nepastāv būtiski šķēršļi Latvijai pievienoties EMS 2014. gadā.

2. vieta. Laura Šņigirova un Kristaps Viņķelis, Rīgas Ekonomikas augstskola
"The Beveridge Curve and the Matching Process Efficiency in the Baltic States"
("Beveridža līkne un darbaspēka pielāgošanas procesa efektivitāte Baltijas valstīs")
Savā darbā autori secina, ka pēdējos sešos gados visās Baltijas valstīs sākotnēji straujā ekonomiskā izaugsme noteica virzību pa Beveridža līkni, sasniedzot liela vakanču skaita un zema bezdarba līmeņa apgabalu. Savukārt turpmākais kopējās aktivitātes kritums noteica virzību uz neliela vakanču skaita un augsta bezdarba līmeņa apgabalu. Krīzes laikā novērots arī darba tirgus efektivitātes kritums visās trijās valstīs. Autori novērtēja, ka Igaunijā darba tirgus efektivitātes kritums bija būtiskāks nekā Latvijā, savukārt Lietuvā efektivitāte kritās vēl straujāk nekā Igaunijā. Pēckrīzes periodā darba tirgus efektivitāte ātrāk atgūstas Igaunijā, savukārt Latvijā efektivitātes kāpumu galvenokārt nosaka algu samazinājums daudzās nozarēs. Darba tirgus efektivitātes celšanu autori ierosina, īstenojot darba tirgus pieprasījumam atbilstošu izglītības politiku, veicinot darbaspēka mobilitāti vai veicot izmaiņas esošajā bezdarba pabalstu sistēmā.

3. vieta. Aleksandrs Dahs, Latvijas Universitāte
"ES fondu ietekmes uz Latvijas makroekonomiskiem rādītājiem ekonometriskā modelēšana"
Autors secina, ka 2004.–2006. gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmu mērķi netika pilnībā sasniegti, pozitīvās izmaiņas vairākos ES fondu darbības programmu atbalstāmos virzienos bija nenozīmīgas vai nebija vispār. Latvijas 2007.–2013. gadu ES fondu darbības programmas ir ievērojami attīstījušās salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, lielāks nekā iepriekš uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla attīstību un vides aizsardzību, kas atbilst Lisabonas stratēģijā definētiem ES ieteikumiem un valstī esošajai situācijai. Autors akcentē, ka Latvijā pašlaik nav aprobētu ekonometrisku modeļu vai aprēķinu sistēmas, kas ļautu ātri un efektīvi novērtēt struktūrieguldījumu politikas potenciālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību kopumā un atsevišķiem makroekonomiskiem rādītājiem. Autors arī secina, ka ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nolūkos ir izdevīgāk izmantot valdības ilgtermiņa investīcijas kā prioritāro struktūrpolitikas instrumentu, taču pārlieku straujš attīstības veicināšanas līdzekļu apjoma pieaugums negatīvi ietekmē nelielas valsts ekonomikas ilgtspēju.

3. vieta. Annija Krūzīte, Jānis Latkovskis, Igors Pašuks, Eduards Sidorovičs un Rihards Strenga, Rīgas Ekonomikas augstskola
"All Pain, No Gain – Currency Devaluation in Latvia: costs and future projections"
("Zaudējumi bez ieguvuma – valūtas devalvācija Latvijā: izmaksas un nākotnes prognozes")
Salīdzinot lata reālo efektīvo kursu ar tā ilgtspējīgu līdzsvara līmeni, autori secina, ka lats ir bijis nenovērtēts pret īstermiņa līdzsvara līmeni 2-4% robežās, tādējādi apstiprinot t.s. iekšējās devalvācijas pozitīvos efektus, savukārt vidēja termiņa rezultāti nav viennozīmīgi vērtējami. Devalvācijas gadījumā, pieaugot darbaspēka pieprasījumam, inflācijas noturība atspoguļotos algu kāpumā un produktivitātes kritumā. Pie novērtētā pašreizējā strukturālā bezdarba 14% līmeņa devalvācija pastiprinātu inflācijas efektu līdzās sākotnējam augšupvērstam spiedienam caur importa cenu kāpumu. Autori uzsver, ka, tā kā devalvācija "pārnes" darbaspēku no nākotnes uz tagadni, veicinot tūlītēju izlaides kāpumu, inflācijas gaidas eventuāli pārsniegtu faktisko inflācijas līmeni, izraisot tautsaimniecības lejupslīdi un stagflāciju. Tā kā darba tirgus ir elastīgs, šis scenārijs, visticamāk, īstenotos visai strauji (4-5 gadu periodā), tādējādi devalvācijas efekts uz izlaides un eksporta pieaugumu būtu īslaicīgs. Autori rezumē, ka lata devalvācija būtu nedz vēlama, nedz varbūtēja, ņemot vērā darba un preču tirgu savstarpēji ciešo saikni. Ja devalvācija tomēr notiktu, gan darba tirgum, gan eksportētājiem tas nozīmētu ilgstošu nenoteiktības periodu, pastāvot nestabilām cenu nākotnes korekcijām.

3. vieta Darja Maslova un Aleksandra Volņistova, Rīgas Ekonomikas augstskola
"Latvian Fiscal Sustainability and Accession to EMU: Road to Somewhere or to Nowhere?"
("Latvijas fiskālā ilgtspēja un pievienošanās EMS: ceļš uz mērķi vai nekurieni?")
Autoru pētījums liecina, ka periodā no 2000. līdz 2010. gadam Latvijas valdība īstenoja prociklisku fiskālo politiku. No strukturālā budžeta deficīta novērtējumiem izriet, ka kopš iestāšanās ES zemo nominālo budžeta deficītu noteica būtiska pozitīva izlaides starpība. Pie pašreizējās fiskālās pozīcijas valdības parāda attiecība pret IKP vidējā termiņa perspektīvā, visticamāk, nesasniegs 60% līmeni. Vienlaikus autori uzsver, ka būtisks nosacījums veiksmīgai dalībai EMS ir valdības spēja patstāvīgi, bez starptautisko kreditoru līdzdalības, īstenot ilgtspējīgu un ticamu fiskālo politiku, kas līdz 2014. gadam nav īstenojams uzdevums. Lai pievienošanās eiro zonai sniegtu ieguvumus un labklājības kāpumu, Latvijai būtu jāatgūst finanšu tirgus ticamība fiskālās politikas ilgtspējai, un tādējādi Latvijai būtu vēlamāka vēlāka iestāšanās EMS.