en


Krišjānis Valdemārs Krišjānis Valdemārs

Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2006. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Arta Ozola-Jaunarāja (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Aversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 2 : 1). Labajā pusē vidū uzraksts 1 LATS, zem tā lejasdaļā puslokā gadskaitlis 2006. Kreisajā pusē attēlota jūra, virs tās - lidojoša kaija.

Monētas aizmugure (reverss)
Reversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 1: 2). Labajā pusē oriģinālā kalumā atveidots Krišjāņa Valdemāra fotoportrets, augšdaļā puslokā uzraksts LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ..., lejasdaļā - Krišjāņa Valdemāra paraksta faksimils. Kreisajā pusē - jūra.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar punktu.

Monētas reversā liktais Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) aicinājums "Latvji, brauciet jūriņā!" ir latviešu kulturālās un saimnieciskās atmodas zīme. Deminutīvs "jūriņa" bieži lietots tautasdziesmās, kam ir svarīga loma latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā. K. Valdemāra pragmatisms būtiski papildināja jaunlatviešu kustību. Viņš mudināja latviešus uz saimniecisko rosību, jo turībā saskatīja pamatu tautas emancipācijai. Īpašu uzmanību viņš pievērsa kuģniecībai, panākot likumisku pamatu demokrātiskas jūrskolu sistēmas izveidei un tādējādi radot iespēju latviešu zemniekiem kļūt par tālbraucējiem jūrniekiem. Līdz XIX gs. beigām latviešu jūrskolas absolvēja ap 3 000 kapteiņu, stūrmaņu un kuģa mehāniķu, kas dibināja latviešu kuģu īpašnieku biedrības un pat sāka tālbraucēju kuģu būvi.

Aversā redzamie jūras viļņi, dainu valodā runājot, skalo zeltu un sudrabiņu. Jūra ir pārticības avots. Latvija ir jūras valsts.