en

2008. gada 13. martā

Godājamie žurnālisti!

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Jaunākā statistiskā informācija apstiprina, ka ekonomikas pieaugumu temps turpina mazināties, kas apstiprina nepieciešamību uzmanīgi sekot makroekonomiskās situācijas izmaiņām.

Inflācija gada sākumā turpināja pieaugt - janvārī gada inflācija sasniedza 15.8% un februārī 16.7%. Te spēkā iepriekš teiktais - inflācija būs pēdējais rādītājs, kas reaģēs uz makroekonomikas līdzsvarošanas pasākumiem un tautsaimniecības pieauguma bremzēšanos. Tās pakāpenisku mazināšanos varētu gaidīt, vēlākais, gada vidū. Gada sākumā vēl izjutīsim gan iepriekš pieņemtu administratīvu lēmumu ietekmi, gan sekas no pārlieku lielās kredītu un citu finanšu resursu ieplūdes iepriekšējos gados.

No vienas puses, lēnāks ekonomikas pieaugums nozīmē to, ka iekšzemes pieprasījuma spiediens uz cenām vairs nepastiprinās. Dažu mēnešu laikā var gaidīt pakāpenisku pieprasījuma izraisītās inflācijas mazināšanos. Tomēr piedāvājuma puses ietekme, tai skaitā administratīvo lēmumu ietekme, ir palielinājusies, jo sevišķi gada sākumā. Proti, inflāciju stipri vairāk ietekmē regulējamās cenas - gāze, siltumenerģija, ūdens, īre pašvaldību mājās - un netiešie nodokļi kā tabakas akcīze. Pasaules pārtikas cenu sadārdzināšanās likusi tālāk kāpt apstrādātās pārtikas cenām.

Jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati liecina, ka tā pieauguma temps turpina pakāpeniski tuvināties līmenim, kas uzturams ilgtermiņā. 4. ceturksnī tas noslīdējis līdz 8.0% no 10.9% ceturksni iepriekš. Līdz tam divarpus gadus jeb desmit ceturkšņus pēc kārtas kopprodukta pieaugums bijis mērāms ar divciparu skaitli. Pērnā gada otrajā pusē pretinflācijas pasākumu īstenošana un patērētāju noskaņojuma maiņa, kritiskāk vērtējot izredzes, stimulējusi tēriņu ierobežošanu. Tā rezultātā iekšzemes pieprasījums 4. ceturksnī audzis lēnāk, vienlaikus straujāk augot eksportam.

Iekšzemes pieprasījuma izmaiņas mudinājušas uzņēmējus vairāk pievērsties ārējiem tirgiem. Preču un pakalpojumu eksporta pieauguma temps 4. ceturksnī palielinājās līdz 13.3%, kas kombinācijā ar samazinājumu importa pieaugumā - līdz 2.6% - noteica pozitīvu neto eksporta devumu kopprodukta pieaugumā. Citiem vārdiem, neto eksporta devums IKP izaugsmē pirmo reizi kopš 2005. gada vidus kļuva pozitīvs. Taču jāapzinās - līdzšinējās veselīgās eksporta izaugsmes turpināšana un starptautiskās konkurētspējas saglabāšana mainīgā eksporta tirgu situācijā ekonomiskās politikas veidotājiem un pašiem uzņēmējiem nebūs viegls uzdevums, jo globālo finanšu satricinājumu rezultātā ārējais pieprasījums vairs nebūs tik spēcīgs.

Raugoties uz nozarēm, straujākais izaugsmes palēninājums bija vērojams tirdzniecībā, gada pieauguma tempam noslīdot līdz 6.4% - no 14.5% 3. ceturksnī. Turpināja pakāpeniski bremzēties arī būvniecības un atsevišķu citu nozaru izaugsme. Diemžēl apstrādes rūpniecības gada pieaugums jau trešo ceturksni pēc kārtas ir ar mīnus zīmi. Janvārī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms turpinājis samazināties - produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 3.8%. Tas lielā mērā saistīts ar aktivitātes lejupslīdi būvniecībā un ar to saistītu preču ražošanas sektoros.

Kreditēšanas pieaugums, kas nozīmīgi ietekmē ekonomisko aktivitāti, turpinājis pakāpeniski kristies. Janvārī kreditēšanas gada pieauguma temps samazinājies līdz 31.8%, bet februārī - saskaņā ar operatīvajiem datiem – līdz 29.3%. Rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums pieaudzis par 198.9 milj. latu, bet to gada pieauguma temps februārī tātad samazinājies par 2.5 procentu punktiem. Šāds kredītu pieauguma temps nozīmējis vienmērīgu ekonomikas attīstības tempu samazinājumu, taču uzmanīgi jāraugās, lai kreditēšana nesamazinātos straujāk, un gada beigas kreditēšanas pieaugums būtu 18-20% robežās.

Noguldījumu atlikums februārī saskaņā ar operatīviem datiem samazinājies par 25.0 milj. latu, to gada pieauguma temps - par 1.8 procentu punktiem līdz 14.2%. Tai skaitā latu noguldījumi auguši par 37.5 milj. latu, kas apliecina augsto uzticību latam. Noguldījumi ārvalstu valūtās samazinājušies par 62.5 milj. latu.

Reizē ar lēnāku kreditēšanu, vājāku iekšzemes pieprasījumu un importa pieauguma tempa kritumu uzlabojušies maksājumu bilances dati. Saskaņā ar operatīvajiem datiem tekošā konta deficīts 2007. gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 19% no IKP (atbilstošajā periodā gadu iepriekš - 27.1%). Līdz ar vājāku iekšzemes pieprasījumu 2007. gada otrajā pusē būtiski lēnāka kļuva preču importa izaugsme, gada pieauguma tempam decembrī kļūstot negatīvai. Eksporta izaugsmei saglabājoties pozitīvai, tas ļāva nozīmīgi uzlabot tirdzniecības bilanci. Līdzīga tendence saglabājās arī gada sākumā, janvārī importam nominālajā izteiksmē pieaugot vien par 3.1%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet eksportam šajā pašā laikā palielinoties par 18.1%. Lai veselīgo eksporta izaugsmes tempu uzturētu nākamajos periodos, nepieciešams konsekventi un bez kavēšanās īstenot valdības plānotos eksporta veicināšanas pasākumus.

Nodokļu ieņēmumu dinamika valsts budžetā gada pirmajos divos mēnešos norāda uz iekšzemes pieprasījuma turpmāku samazinājumu, taču secinājumus par gadu kopumā izdarīt ir stipri pāragri. Esmu atzinīgi vērtējis valdības ciešo apņēmību sasniegt plānoto pārpalikumu 1% apmērā no IKP. Proti - arī mazāku budžeta ieņēmumu gadījumā uzsvars liekams uz valsts izdevumu optimizēšanu - samazināšanu, nevis budžeta pārpalikuma samazināšanu. Arī nākamajos gados stingras fiskālās politikas nodrošināšana būs Latvijas tautsaimniecības stabilitātei vitāli nepieciešama.

Apkopojot iepriekšminētos apsvērumus un ņemot vērā, ka turpina samazināties straujā ekonomiskā izaugsme, kreditēšanas pieauguma temps, iekšzemes pieprasījums, Latvijas Bankas padome uzskata, ka ir iespējams turpināt pakāpeniski mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus, vienlaicīgi sekmējot banku motivāciju ilgtermiņa līdzekļu piesaistē.

Tādēļ Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma samazināt rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem līdz 6% (tātad to samazinot par 1 procenta punktu no 7%), kas spēkā no 24. aprīļa. Latvijas Bankas padome nolēma atstāt nemainīgas Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes.