en
Publicēts: 01.01.2013

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Inflācija, kā jau bija gaidīts, turpinājusi pieaugt - aprīlī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1.5%, gada inflācijai sasniedzot 17.5%. To galvenokārt noteica administratīvi regulējamo cenu - pirmkārt, elektroenerģijas - sadārdzinājums visiem patērētājiem, kā arī pārtikas cenu kāpums. Tai skaitā iedzīvotājiem elektroenerģijas cena pieauga par 39.2%, bet maize kļuvusi dārgāka par 5.2%. Tomēr atsevišķu pārtikas preču, piemēram, piena produktu, cenas ir stabilizējušās, kā arī norimis neregulējamo pakalpojumu cenu kāpums, kas liecina par pakāpenisku pieprasījuma puses ietekmes mazināšanos.

Tādējādi, turpinoties lēnākai ekonomikas izaugsmei, inflācijas mazināšanos varētu gaidīt, ātrākais, vasaras vidū. Jāņem vērā, ka tas būs pakāpenisks process: joprojām saglabājas spēcīgs energoresursu - elektroenerģijas un gāzes - izmaksu kāpuma spiediens uz inflāciju, kas turpmākajos mēnešos neļaus tai strauji kristies.

Mazinājies iekšzemes pieprasījums, lēnāks kļuvis kredītu pieaugums, un budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna - kopumā atdzišanas pazīmes Latvijas ekonomikā kļuvušas izteiktākas. Konfidences jeb paļāvības kritums gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan būvniecībā, kā arī patērētāju aptaujās 1. ceturksnī liecina par uzņēmēju un patērētāju piesardzīgāku skatu uz turpmāko attīstību. Nekustamo īpašumu tirgū vērojams tālāks pakāpenisks cenu un apjomu kritums, zemāks darbaspēka pieprasījums.

To apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktais iekšzemes kopprodukta sākotnējais novērtējums - iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu varētu būt pieaudzis tikai par 3.6%. Izvērstus 2008. gada pirmā ceturkšņa kopprodukta datus Statistikas pārvalde publiskos jūnija sākumā, kad varēs novērtēt, cik straujš iezīmējas izaugsmes kritums gada pirmajā pusē.

Nozīmīgi vājinoties iekšzemes pieprasījumam, eksports kļuvis par Latvijas ekonomikas izaugsmes galveno dzinējspēku, un ārējais pieprasījums pagaidām turpinājis pieaugt, būtiski pārsniedzot importa kāpumu. Samazinoties kreditēšanas tempam un iekšzemes pieprasījumam, imports sabremzējies, un kopš pagājušā gada pēdējā ceturkšņa neto eksporta devums iekšzemes kopprodukta izaugsmē būtiski pieaudzis. Vienlaikus turpinājis mazināties arī tekošā konta deficīta līmenis.

Par eksporta ilgtspēju gan mērķtiecīgi jāturpina rūpēties, apzinoties, ka turpmāk iespējama ārējā pieprasījuma bremzēšanās, turklāt apstrādes rūpniecībā, kas ir nozīmīgākā eksporta sadaļa, saglabājas liels izmaksu pieaugums un krītas konfidence jeb paļāvība. Tādēļ turpmāk konsekventi jāīsteno valdības plānotie eksporta veicināšanas pasākumi starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Tādēļ tieši laikā nāk valdības īstenotā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību. Noslēdzot Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības līgumu šodien varētu tikt sniegts atbalsts būvniecības nozarei.

Vērtējot ekonomikas tālākās izaugsmes izredzes ekonomikas cikla atplūdu periodā, svarīgi apzināties, ka saglabājas lieli finanšu avoti, kas turpinās stimulēt ekonomikas pieaugumu: joprojām spēcīgās ārvalstu investīcijas, ES fondi, ārzemēs strādājošo mājup sūtītā nauda un eksporta izaugsme, t.sk. uz NVS valstīm.

Par zemu nedrīkst novērtēt arī psiholoģiska rakstura faktorus - lai pretējā galējībā līdzšinējam optimismam nekrīt patērētāji. Tas neizbēgami ietekmētu iekšzemes pieprasījumu un papildus globālās ekonomikas nenoteiktībai radītu lejupvērstus riskus iekšzemes kopprodukta izaugsmei. Vienkārši sakot, ja visi domā, ka būs atplūdi, tad - būs.

Pirms secinājumu daļas vēl īsi pieskaršos budžetam un norisēm kredītu tirgū.

Kreditēšanas gada pieaugums, kas nozīmīgi ietekmē ekonomisko aktivitāti, martā sasniedza vairs tikai 25.4% un aprīlī - 22.9%. Lai gan iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugumā nozīmīgākā joprojām bija hipotekārā kreditēšana, mājokļa kreditēšanas mēneša pieauguma apjoms turpināja nedaudz kristies. Ir labi, ka pagaidām raita saglabājas uzņēmumiem izsniegto industriālo kredītu izaugsme, tomēr uzmanīgi jāseko, lai gada gaitā kreditēšanas pieaugums nesaruktu pārāk strauji, atstājot negatīvu iespaidu uz ekonomikas izaugsmi.

Vēl par norisēm fiskālajā jomā. Šī gada 1. ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas principa bija uzkrājies finansiālais pārpalikums 114.3 milj. latu apmērā, kas ir par 37 miljoniem latu mazāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Skaidri iezīmējusies tendence, ka, vājinoties tautsaimniecības izaugsmei, budžeta ieņēmumu pieaugums būs mazāks par plānoto. Lai šādā situācijā izpildītu iepriekš noteiktos mērķus, valdībai jau šobrīd ir jāķeras pie valsts izdevumu optimizēšanas. Šeit es vēlreiz vēlētos atgādināt, ka bez stingras fiskālās politikas Latvijas tautsaimniecības stabilitāte nav iespējama un šobrīd nebūtu pieļaujama nekāda atkāpšanās no mērķa pabeigt šo gadu ar budžeta pārpalikumu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nobeigumā jāsecina, ka Latvijas ekonomikā, kas vēl nesen auga ilgstoši neuzturamā tempā, atdzišanas pazīmes kopumā kļuvušas izteiktākas: kreditēšanas pieauguma temps pakāpeniski mazinās un eksports pārņem noteicošo iekšzemes kopprodukta dzinējspēka lomu no iekšzemes pieprasījuma - un tādēļ tas maksimāli veicināms. Taču reizē ar lēnāku ekonomikas izaugsmi sākusi mazināties ārējā nesabalansētība - krītas maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Šobrīd sagaidāms, ka gada otrajā pusē mazināsies arī inflācija jeb iekšējā nesabalansētība.

Iepriekšējā sēdē Latvijas Bankas padome samazināja rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem, palielinot banku sistēmai pieejamo latu resursu apjomu. Tādējādi samazinājās arī starpbanku latu procentu likmes, kas būtiski atvieglo daudzu kredītņēmēju maksājumu nastu. Ņemot vērā to, ka šo monetāro impulsu ietekme tautsaimniecībā nav izpaudusies pilnībā un finanšu sistēmā šobrīd vērojams liels brīvo līdzekļu pārpalikums, šobrīd nav nepieciešams turpināt mīkstināt monetārās politikas noteiktos ietvarus. Tādēļ Latvijas Bankas padome šodien nolēma tās noteiktās procentu likmes, kā arī komercbankām piemērojamo obligāto rezervju normu nemainīt.