Rīgā 2003. gada 11. jūlijā
Centrālās bankas uzdevumu sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir savlaicīgas un iespējami pilnīgas makroekonomiskās analīzes veikšana. Šajā darbā iesaistot ne tikai bankas speciālistus, bet arī citus ekonomistus, tostarp studentus, tiek veicināta arī ekonomiskās domas attīstība valstī. Latvijas Banka šopavasar izsludināja Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kura mērķis ir sekmēt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī izvērtēt Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā iespējamās sekas dažādās Latvijas tautsaimniecības jomās.
Laureātus svinīgajā pasākumā 2003. gada 16. jūlijā sveica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pasniedzot zelta monētu "Pieclatnieks". I. Rimšēvičs: "Gribam veicināt finanšu un ekonomiska rakstura pētījumus par aktuālām tēmām. Uz konkursu aicinājām arī, lai atbalstītu pamatīgas analīzes un pētniecības praksi. Lai arī paši vairāk justos ekonomiskās domas dialogā. Tādēļ Latvijas Bankā iecerējām un atradām iespējas šogad noorganizēt divus pētījumu konkursus. Šodien noslēdzas pirmais, studentiem domātais. Otrā aicinājām piedalīties profesionālus ekonomistus. Tā rezultātus redzēsim rudens pusē."
Godalgoto darbu autori īsi iepazīstināja ar saviem pētījumiem, kam sekoja brīva studentu, žurnālistu un Latvijas Bankas darbinieku diskusija par ekonomikas, studiju, konkursa organizācijas un citiem jautājumiem.
Konkursa komisijas par prēmējamiem atzītie septiņu studentu darbi
Pirmā vieta un naudas prēmija Ls 1 000 - Aldai Ozolai, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes maģistra programmas studentei, par darbu "Latvijas reālās konverģences ar Eiropas Savienības valstīm perspektīvas". Uz vairākām ekonomiskām teorijām balstīts autores secinājums, ka pastāv cieša saistība starp valsts strukturālo politiku un reālās konverģences iespējām ar ekonomiski attīstītajām valstīm. Turklāt Latvijas spēja panākt reālo konverģenci ar ES valstīm būs lielā mērā atkarīga no tā, cik efektīvi valsts izmantos ES strukturālo fondu līdzekļus.
Otrā vieta un naudas prēmija Ls 500 - Andim Kursītim, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes studentam, par darbu "Latvijas nodokļu politika un iespējamās attīstības tendences pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā". Autors ir secinājis, ka ilgtermiņā pozitīvā ietekme no Latvijas un Eiropas Savienības nodokļu likumu saskaņošanas pārsniegs negatīvo. Taču negatīvo ietekmi varēs sajust uzreiz, bet pozitīvo - tikai ar laiku.Piešķirtas trīs trešās vietas un naudas prēmijas Ls 300 katram.
Jānim Lejniekam, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes studentam, par darbu "Lauksaimniecības zemes tirgus attīstības projekts". Pēc Jāņa Lejnieka secinājumiem, pārejas periods lauksaimniecības zemju brīvai tirdzniecībai nozīmētu Latvijas cilvēku un ārzemnieku iespēju izlīdzināšanos. Bet lauksaimniecībā neizmantoto zemju platības nesaruktu, kas notiktu, tirgu liberalizējot. Savukārt palikšana ārpus Eiropas Savienības nozīmētu, ka lauksaimniecības zemju cenas sākotnēju kristu un vēlāk mēreni pieaugtu.Baibai Traidasei, Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" studentei, par darbu "Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz Latvijas darbaspēka tirgu". Pētījums Latvijas iedzīvotājus raksturo kā "mājās sēdētājus", kas ļauj domāt, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nav gaidāms būtisks emigrācijas pieaugums.
Artai Deniņai, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentei, par darbu "Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz Latvijas darbaspēka tirgu". Autore pētījuma ietvaros veikusi arī iedzīvotāju aptauju un uzskata, ka emigrācija nebūs tik masveidīga, ka varētu radīt draudus Latvijas ekonomikai.
Piešķirtas divas veicināšanas prēmijas Ls 250 katram.
Dmitrijam Nazarovam, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa institūta studentam, par darbu "Latvijas nodokļu politika un tās iespējamās attīstības tendences pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā". Viņš nonāk pie interesanta secinājuma: Eiropas Savienības kandidātvalstīm, kas atrodas tuvāk tā saucamajām savienības "kodola" valstīm, būs iespējas uzturēt augstākas netiešo nodokļu likmes nekā tām, kas ir ģeogrāfiski tālāk.
Nataļjai Skorohodai, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentei, par darbu "Latvijas ārējās tirdzniecības attīstības efektivitātes un iespēju novērtēšana". Darbā pētīts vēl neizmantotais Latvijas ārējās tirdzniecības potenciāls, eksportētāju iespējas. Tādas, secinājusi autore, ir gan Eiropas Savienībā, gan kandidātvalstu vidū, gan citviet Eiropā.
LU maģistrante Alda Ozola sniedz interviju kā konkursa pirmās vietas ieguvēja
Konkursa laureāti ar zelta pieclatniekiem. No kreisās - D. Nazarovs, J. Lejnieks, A. Kursītis, N. Skorohoda, B. Traidase, A. Ozola
Laureātus sveica un uzklausīja Latvijas Bankas konkursa komisijas pārstāvji - (no kreisās) komisijas priekšsēdētājs Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un komisijas locekļi Mārtiņš Bitāns un Mārtiņš Grāvītis
Foto - Gatis Zommerovskis, Latvijas Banka