Rīgā 2004. gada 8. jūlijā
Šodien, 2004. gada 8. jūlijā, Latvijas Banka svinīgā pasākumā sveica Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursa laureātus. Konkursā uzvarēja Rīgas ekonomikas augstskolas studenti Inna Kuzmina un Aleksandrs Lobakovs.
Latvijas Banka šī gada sākumā izsludināja otro un nu jau par gadskārtējo kļuvušo Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu. Tā mērķis ir sekmēt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī izvērtēt Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā iespējamās sekas dažādās Latvijas tautsaimniecības jomās. Konkursam tika piedāvātas septiņas, pamatā ar Latvijas iestāšanos ES saistītas tēmas, piemēram, iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz esošo dalībvalstu ekonomisko attīstību.
Konkursa uzvarētājus apbalvoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pasniedzot prēmijas un zelta monētu "Pieclatnieks". I. Rimšēvičs, atklājot pasākumu: "Konkursu rīkojām, lai uzklausītu idejas, diskutētu un, iespējams arī - mācītos. Izvēlamies Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes darbam un valsts tautsaimniecībai būtiskas tēmas, un tās mums šogad priekšā pateica Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Iesniegto, īpaši godalgoto darbu kvalitāte ir ļoti augsta, un es priecātos laureātus ar laiku redzēt starp bankas darbiniekiem."
Pasākumā godalgoto darbu autori īsi iepazīstināja ar saviem pētījumiem, un pēc sekoja brīva studentu, žurnālistu un Latvijas Bankas darbinieku diskusija par ekonomikas, studiju un citiem jautājumiem.
Par prēmējamiem tika atzīti septiņi studentu darbi no 17 iesniegtajiem. Vērtējot šī gada konkursu kopumā, atzīmējama augstā pētījumu kvalitāte - vairāki studenti veikuši lielu patstāvīgu analītisku darbu, izmantojot ekonomikas pētījumos arī matemātiskas metodes.
Konkursa komisijas par prēmējamiem atzītie septiņi studentu darbi
Pirmā vieta un naudas prēmija Ls 1 000 - Innai Kuzminai un Aleksandram Lobakovam, Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem, par darbu "Nozaru produktivitātes rādītāju ietekme uz inflāciju un valūtas kursu: "Balassa-Samuelsona" efekta novērtēšana Latvijā". Autori secinājuši, ka Latvijā kopš 1999. gada tirgojamo preču sektorā produktivitāte aug straujāk nekā pakalpojumu sektorā, bet darba algas starp dažādiem sektoriem izlīdzinās. Savukārt darba algas dinamika ietekmē inflāciju.
Pēc autoru domām, Balassa-Samulesona efekts Latvijā ilgākā termiņā tiks novērots, bet tā novērtēšanu pašlaik apgrūtina sliktā datu kvalitāte.
Otrā vieta un naudas prēmija Ls 500 - Marinai Vasjukovai, Latvijas Universitātes studentei, par darbu "Eiro ieviešanas ietekmes analīze uz Latvijas tautsaimniecību". Izmantojot ekonometriskas novērtēšanas metodes, novērtēta procentu likmju ietekme uz inflāciju un iekšzemes kopprodukta dinamiku Latvijā. Autore secinājusi, ka procentu likmes Latvijā nespēj nozīmīgi ietekmēt izlaides apjomu. Novērtēts arī, ka Latvijas ekonomikas cikli un struktūra nesakrīt ar ES lielajām ekonomikām, piemēram, Vāciju, tādēļ autore iesaka nesteigties, bet arī neatlikt eiro ieviešanu Latvijā.
Piešķirtas trīs trešās vietas un naudas prēmijas Ls 300 katram.
Kārlim Danēvičam, Banku augstskolas studentam, par darbu "Latvijas tautsaimniecības atbilstība "optimāla vienas valūtas reģiona" nosacījumiem salīdzinājumā ar eiro zonas valstīm". Autors meklējis atbildes uz jautājumu, vai eiro ir Latvijai piemērota valūta un vai Latvija ir gatava eiro ieviešanai. Secinājums - iestāšanās eiro zonā dod ievērojamus ieguvumus, pastāv arī riski, bet tie var neīstenoties, tādēļ speciāli kavēties ar iestāšanos eiro zonā nevajadzētu. Objektīvs kavēšanās iemesls gan varētu būt grūtības Māstrihtas inflācijas kritērija izpildē, kas dos papildu laiku Latvijas ekonomikai tuvoties pašreizējām eiro zonas valstīm.
Atim Krūmiņam, Banku augstskolas studentam, par darbu "Nekustamā īpašuma tirgus ciklu ietekme uz banku sektoru". Analizēta banku loma nekustamā īpašuma cenu veidošanā un - pretēji - nekustamā īpašuma cenu ietekmi uz banku aktīviem. Secināts, ka pieejamo kredītu līmenim ir liela loma banku aktīvu cenu noteikšanā un pārmērīgs izsniegto aizdevumu apjoma pieaugums var novest pie uzpūstām nekustamo īpašu cenām, ar laiku šim cenu burbulim pārplīstot un vājinot banku kredītportfeļu kvalitāti.
Aleksejam Niperam, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes studentam, par darbu "Balassas-Samuelsona efekta ietekmes uz inflāciju Latvijā novērtējums". Konstatēts, ka esošo pētījumu par citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm rezultāti ir atšķirīgi atkarībā no lietotās metodoloģijas. Autors secinājis, ka darbaspēka produktivitāte Latvijā tirgojamo preču sektorā pieaug straujāk nekā pakalpojumu sektorā. Algu tendences abos sektoros ir līdzīgas, bet cenas pakalpojumiem pieaug straujāk nekā precēm. Autors arī veiksmīgi ticis galā ar grūto uzdevumu mērīt produktivitāti pakalpojumu sektorā.
Piešķirtas divas veicināšanas prēmijas Ls 250 katram.
Mārai Podiņai, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes studentei, par darbu "Māstrihtas nominālo konverģences kritēriju izpildes iespēju Latvijā pētīšana ar finansu programmatūras metodēm". Autore finanšu programmēšanas ceļā prognozējusi Māstrihtas kritēriju izpildes rādītāju attīstību Latvijā 2004.-2008. gadam. Saskaņā ar autores prognozēm Latvijai tuvākajos gados pirms prognozētās eiro ieviešanas kritērijus neizdosies izpildīt. Piemēram, inflāciju ietekmē tādi faktori kā naftas cenas pasaulē, kas ir ārpus Latvijas kontroles.
Imantam Zarembam, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentam, par darbu "Latvijas tautsaimniecības atbilstība "valūtas optimālās telpas" nosacījumiem salīdzinājumā ar eiro zonas valstīm". Autors secinājumos paudis no citiem darbiem atšķirīgas domas par Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, proti, šai ziņā viņš nesaredz grūtības. Tam pamatā ir viedoklis, ka Latvija veido optimālu valūtas telpu ar ES partneri Vāciju. Taču autors uzskata, ka liela nozīme kritēriju izpildē būs Latvijas spēja straujas izaugsmes apstākļos nodrošināt bezdeficīta budžetu.
Konkursa laureāti. No kreisās: I. Zaremba, K. Danēvičs, M. Podiņa, A. Nipers, M. Vasjukova, A. Krūmiņš, A. Lobakovs)
Foto: G. Zommerovskis, Latvijas Banka