Rīgā 2005. gada 6. septembrī
Šodien, 6. septembrī, klajā nāk Latvijas Bankas biļetena "Averss un Reverss" kārtējais - 2005. gada 3. numurs. Tajā - atsevišķu jauno dalībvalstu redzējums par eiro ieviešanas perspektīvām un ar to saistītajiem jautājumiem: Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi, kā arī vērtējumu par līdzšinējo dalību Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). Materiālu izklāstā rodami vairāki grafiski attēli, tostarp Māstrihtas kritēriju izpildes un konkrēti inflāciju noteicošo faktoru salīdzinājums Baltijas valstīs pa gadiem. Biļetens ievietots Latvijas Bankas interneta lapā sadaļā "Publikācijas, runas".
Eiropas Savienība jaunajām dalībvalstīm ir radījusi jaunu izaicinājumu - iespējami drīz integrēties arī Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Baltijas reģions ir ģeogrāfiski, politiski un ekonomiski cieši saistīts, tas tiek uztverts kā diezgan viendabīgs tirgus. Līdz ar to šo valstu gatavība ieviest eiro drīz un arī vienlaikus ir būtiska. Tādēļ šajā biļetena numurā tiek akcentēta Baltijas valstu gatavošanās pārejai uz eiro, kā arī rodams īss ieskats citu jauno dalībvalstu stratēģijā un panākumos ceļā uz eiro.
Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank Monetārās politikas daļas vadītājs Rauls Letemee savā rakstā "Igaunijas gatavošanās iestājai eiro zonā" norāda, ka gada laikā Igaunijas darbība VKM II ritējusi veiksmīgi un, pateicoties valdības fiskālajai nostājai, tautsaimniecības attīstība ir līdzsvarota. Vienīgās grūtības varētu sagādāt inflācijas līmenis. Aprakstīta praktiskā gatavošanās, lai 2007. gada 1. janvārī Igaunija pievienotos eiro zonai.
Lietuvas centrālās bankas Lietuvos Bankas Ekonomikas pārvaldes vadītājs Raimonds Kodis materiālā "Māstrihtas konverģences kritēriju izpildes riski Lietuvai" stāsta galvenokārt par inflācijas veidošanās un pazemināšanas metodēm Lietuvā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns materiālā "Eiro novērtējumu iecerēts saņemt iespējami drīz" apkopo ne tikai Baltijas valstu pieredzi, bet arī izvērtē, kā savstarpējās tuvināšanās procesi norit arī citās jaunajās ES dalībvalstīs. Analizējot situāciju, uzmanība pievērsta jomām, kurās bez mērķtiecīgas rīcības kritēriju izpilde var kļūt problemātiska, ja saglabāsies līdzšinējās tendences (piemēram, inflācija Igaunijā un Latvijā), vai arī kādu neplānotu ekonomiskās attīstības pavērsienu ietekmē (budžeta deficīta attīstība Lietuvā un Latvijā).