Rīgā 2005. gada 6. decembrī
Klajā laists Latvijas Bankas biļetena "AVERSS un REVERSS" kārtējais - 2005. gada 4. numurs. Tajā - meklētas atbildes uz jautājumu, kāpēc tieši Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir augstākais inflācijas līmenis starp Baltijas un Eiropas Savienības valstīm, kas ir tās dzinējspēki, kāda ir fiskālās politikas loma sabalansētā tautsaimniecības attīstībā un ko valsts dara, lai veicinātu konkurenci, atbalstītu uzņēmējdarbību un konkurētspēju, kas arī ir preču un pakalpojumu cenu celšanās faktori. Biļetens ievietots Latvijas Bankas interneta lapā sadaļā "Publikācijas, runas".
2005. gada septembrī saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pieaugums Latvijā bija 7.4%, savukārt Igaunijā un Lietuvā tas bija attiecīgi 4.9% un 2.6%. Bez līdzīgām tendencēm preču un pakalpojumu cenu pieaugumam Baltijas valstu starpā pastāv arī būtiskas atšķirības. Nevar minēt kādu vienu, atsevišķu iemeslu, kas izskaidro inflācijas atšķirības Baltijas valstīs, pastāv vesela virkne gan ārējo, gan iekšējo faktoru. Tos numurā analizē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonometrists Dr. Konstantīns Beņkovskis.
Augstas izaugsmes periodos cilvēki vēlas strauju ienākumu pieaugumu, bet valdība - palielināt budžeta izdevumus. Tomēr, lai saglabātu sabalansētu ekonomikas attīstību arī ilgākā laika periodā ir jārīkojas saprātīgi kā valdības izdevumu, tā algu palielināšanas ziņā. Pretējā gadījumā ienākumu pieaugums būs īslaicīgs un maldinošs. Kāpēc tā - par to lasiet Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja vietnieces Santas Bērziņas rakstā.
Efektīva konkurences politika Latvijā kļuvusi sevišķi aktuāla līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tas ir instruments, kas nodrošina godīgu uzņēmējdarbību un aizsargā no nepamatota cenu pieauguma. Tāpēc pašreizējais augstais inflācijas līmenis rada bažas, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs varētu nebūt pietiekamas konkurences. Par konkurenci un negodīgas konkurences kontroli, par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai un konkurētspējai - par šiem faktoriem, kas ietekmē dažādu preču un pakalpojumu cenu celšanos, lasiet Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Anrija Matīsa sagatavotajā materiālā.