Rīgā 2006. gada 6. septembrī
Šodien, 6. septembrī, klajā nāk Latvijas Bankas biļetena "Averss un Reverss" kārtējais - 2006. gada 3. numurs.
Latvijā līdz ar iekšzemes kopproduktu strauji aug inflācija, vēsturiski augstāko līmeni sasniedzis tekošā konta deficīts, uzņēmēji uzsver darbaspēka un ražošanas jaudu trūkumu, algas aug straujāk par produktivitāti. Iekšzemes pieprasījumu veicina milzīgas ārvalstu kapitāla ieplūdes pamatā aizņēmumu veidā. Aizvien biežāk dzirdam terminu "pārkaršana" - Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un citas institūcijas secina, ka Latvijas ekonomika jau ir pārkarsusi, un uzsver - tas rada tautsaimniecības attīstības riskus ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē.
Latvijā joprojām ir atšķirīgi viedokļi - vai pašreizējā ekonomiskā attīstība ir vai nav par strauju, vai ekonomiskie rādītāji liecina par tuvojošos krīzi vai - tieši otrādi - mūsu valsts ir īpašs gadījums un straujo izaugsmi nekas neapdraud. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste publikācijā "Latvijas ekonomiskā izaugsme: ātrāk brauksi, tālāk tiksi?" sniedz atbildes uz jautājumiem, kas ir ekonomikas pārkaršana, kādas pārkaršanas pazīmes ir vērojamas Latvijā un kādus riskus tā rada. Salīdzinājumam izmantoti nesenie notikumi Čehijā, kur nesabalansētas ekonomiskās attīstības izsaukta krīze risinājās pirms nepilniem desmit gadiem.
Valdība ieviesa administratīvi regulējamo cenu pieauguma plānu, mazināja naftas cenu svārstīgumu. Sociālais līgums noturēja darba algu kāpumu zem produktivitātes izaugsmes. Kompleksa un saskaņota darbība nodrošināja Māstrihtas kritēriju izpildi, īpašu uzmanību vēršot uz inflācijas samazināšanu.
Tas ir stāsts par ekonomisko notikumu gaitu Slovēnijā, kas ir vienīgā jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izpildījusi konverģences kritērijus un saņēmusi Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ieteikumu uzņemšanai Ekonomikas un monetārajā savienībā 2007. gada 1. janvārī. Kā tas tika panākts, analizē Slovēnijas Makroekonomiskās analīzes un attīstības institūta direktora vietniece Marijana Bednaša publikācijā "Slovēnijas galvenie izaicinājumi makroekonomikā pēc eiro ieviešanas", uzsverot, ka inflācijas kritums ir Slovēnijas centrālās bankas un valdības koordinētas tautsaimniecības politikas rezultāts.
Konkurence jebkurā ekonomikas nozarē, arī banku sektorā, ir nozīmīgs priekšnoteikums efektivitātei, inovācijām, cenām, izvēles iespējām, patērētāju labklājībai un resursu izvietošanai ekonomikā, it īpaši, ja bankas ir nozīmīgs finansējuma avots tautsaimniecībā, kā tas ir Latvijas gadījumā. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomisti Mārcis Risbergs un Agnija Ozoliņa publikācijā "Konkurence un koncentrācija Latvijas banku sektorā" secina, ka Latvijā konkurenci galvenokārt iespaido mazs lielo uzņēmumu skaits, par kuriem būtu interese Eiropas ekonomiskās zonas lielajām bankām, savukārt vidējo un mazo klientu apkalpojošo banku sektorā konkurenci uztur lielais universālo banku skaits.