Latvijas Bankas padomes
lēmums Nr. 189/6

2011. gada 13. janvārī

Par "Latvijas Bankas politiku maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā"

1. Apstiprināt "Latvijas Bankas politiku maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā" (pielikums).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Bankas padomes lēmumus:
2.1. 2001. gada 13. septembra lēmumu Nr. 89/10 "Par "Latvijas Bankas politikas maksājumu sistēmu jomā" apstiprināšanu";
2.2. 2006. gada 11. maija lēmumu Nr. 127/3 "Par "Latvijas vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzības politikas" apstiprināšanu".

Latvijas Bankas politika maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā

I. Latvijas Bankas mērķi un loma maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā

1. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 9. pantu Latvijas Banka veicina maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā. Latvijas Banka ir tiesīga apstiprināt normatīvos norādījumus un noteikumus, lai panāktu efektīvu un drošu klīringa un maksājumu sistēmu funkcionēšanu. Latvijas Banka organizē un nodrošina starpbanku maksājumu sistēmas darbību Latvijas Republikā.

2. Lai veicinātu maksājumu sistēmu raitu darbību, Latvijas Banka veic maksājumu sistēmu pārraudzību, nodrošina starpbanku maksājumu sistēmu darbību, kā arī sniedz norēķinu pakalpojumus finanšu tirgus dalībniekiem centrālās bankas naudā.

3. Lai veicinātu maksājumu sistēmu raitu darbību, Latvijas Banka pārrauga arī vērtspapīru norēķinu sistēmas, jo daļa maksājumu tiek veikta saistībā ar vērtspapīru norēķiniem un problēmas vērtspapīru norēķinu infrastruktūrā var izraisīt maksājumu sistēmu darbības traucējumus un apgrūtināt monetārās politikas īstenošanu.

4. Pārraudzības rezultāts izpaužas maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu drošas un efektīvas darbības un monetārās politikas mijiedarbē. Pārraudzības funkcija cieši saistīta ar Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanu nolūkā saglabāt cenu stabilitāti valstī un veicināt nacionālās valūtas un finanšu sistēmas stabilitāti. Pārraudzība ir Latvijas Bankas uzdevums, ko tā veic neatkarīgi no citām institūcijām.

5. Latvijas Banka pārrauga Latvijas Republikā darbojošās sistēmiski nozīmīgās maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas, tā mazinot sistēmisko risku. Par sistēmiski nozīmīgu maksājumu vai vērtspapīru norēķinu sistēmu tiek uzskatīta tāda sistēma, kuras darbības pārtraukums gadījumos, kad tā nebūtu pietiekami aizsargāta pret risku, varētu izraisīt tālākus traucējumus sistēmas dalībniekiem vai izplatīt sistēmiskus traucējumus finanšu sistēmā.

6. Latvijas Banka, uzturot starpbanku maksājumu sistēmas, nodrošina drošus, ātrus un efektīvus norēķinus starp kredītiestādēm un citu sistēmu galanorēķinus. Tādējādi kredītiestādēm pieejama efektīva maksājumu infrastruktūra, sniedzot maksājumu pakalpojumus saviem klientiem. Sniedzot norēķinu pakalpojumus finanšu tirgus dalībniekiem centrālās bankas naudā un nodrošinot tiem dienas kredītu pieejamību, Latvijas Banka mazina riskus maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo norēķini centrālās bankas naudā ir bezriska norēķinu līdzekļi. Tādējādi Latvijas Banka sniedz ieguldījumu maksājumu tirgus infrastruktūrā un tās attīstībā, veicinot maksājumu sistēmu raitu darbību.

7. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Banka ir tiesīga apstiprināt normatīvos norādījumus un noteikumus. Šo ietekmes metodi Latvijas Banka lieto vienīgi gadījumos, kad tās rīcībā nav citu līdzekļu, lai panāktu efektīvu un drošu klīringa un maksājumu sistēmu funkcionēšanu. Maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzības ietvaros Latvijas Banka savu mērķu sasniegšanai sadarbojas ar institūcijām, kas nodrošina un apkalpo šo sistēmu darbību, konsultējot un izsakot viedokli par jautājumiem maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā. Šāda pieeja atbilst strauji mainīgajai maksājumu un vērtspapīru norēķinu tirgus videi. Latvijas Banka piedalās ar maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmām saistītos projektos, lai pilnveidotu un uzlabotu vispārējo Latvijas maksājumu un vērtspapīru norēķinu tirgus infrastruktūras efektivitāti. Latvijas Banka veicina maksājumu un vērtspapīru norēķinu tirgus norises, izmantojot tehnisko un analītisko pieredzi. Latvijas Banka konsultē privāto sektoru, uzraudzības institūcijas un citas valsts institūcijas un sadarbojas ar tām, kā arī koordinē maksājumu un vērtspapīru norēķinu tirgus dalībnieku sadarbību.

8. Saskaņā ar likumā "Par Latvijas Banku" noteikto uzdevumu Latvijas Banka organizē un nodrošina starpbanku maksājumu sistēmu darbību Latvijas Republikā, lai nodrošinātu monetārās politikas operāciju izpildi, starpbanku maksājumu norēķinus un citu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu galanorēķinus. Citu maksājumu sistēmu darbību Latvijas Republikā nodrošina privātais sektors, kas atbilstoši maksājumu tirgus tendencēm un pieprasījumam sniedz ieguldījumu tā attīstībā.

II. Starpbanku maksājumu sistēmu organizēšana un nodrošināšana

9. Latvijas Banka nodrošina starpbanku maksājumu sistēmu darbību, piedāvājot sistēmu dalībniekiem iespēju veikt savstarpējos norēķinus. Latvijas Bankas starpbanku automatizētā maksājumu sistēma (tālāk tekstā – SAMS) darbojas kā valsts maksājumu sistēmas centrs, nodrošinot sistēmas dalībnieku liela apjoma savstarpējo latu maksājumu norēķinus, veicot citu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu galanorēķinus, kā arī nodrošinot visus Latvijas Bankas monetārās politikas operāciju norēķinus.

10. Latvijas Banka kopā ar citām Eiropas Centrālo banku sistēmā esošajām bankām nodrošina Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 (tālāk tekstā – TARGET2) darbību. Latvijas Banka uztur TARGET2-Latvija komponentu, nodrošinot sistēmas dalībnieku savstarpējo eiro maksājumu norēķinus un citu sistēmu galanorēķinus eiro.

11. SAMS un TARGET2-Latvija izmantotais reālā laika norēķinu princips būtiski mazina likviditātes riska un kredītriska ietekmi sistēmā, piedāvājot tās dalībniekiem tūlītēju norēķinu un nepārtrauktu likviditātes pārvaldīšanas iespēju. Sistēmu dalībniekiem iespējams reālā laikā sekot norēķinu kontu atlikumam un maksājumu plūsmai. Norēķinu efektivitātes veicināšanai Latvijas Banka sistēmu dalībniekiem piedāvā iespēju izmantot ar vērtspapīru ķīlu nodrošinātus dienas kredītus norēķinu konta dienas pārsnieguma limita veidā.

12. Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmu norēķini tiek veikti, izmantojot sistēmu dalībnieku norēķinu kontus Latvijas Bankā, tādējādi būtiski mazinot riskus maksājumu sistēmās. Centrālajā bankā glabātie naudas līdzekļi ir visdrošākais noguldījumu veids, jo centrālā banka nodrošina šo līdzekļu brīvu pieejamību norēķiniem, novēršot likviditātes risku un kredītrisku attiecībā uz sistēmas dalībnieku norēķinu aktīviem.

13. Lai mazinātu riskus arī ārpus Latvijas Bankas funkcionējošās neliela apjoma maksājumu sistēmās, Latvijas Banka piedāvā iespēju veikt šo sistēmu galanorēķinus, izmantojot sistēmu dalībnieku norēķinu kontus centrālajā bankā.

14. Latvijas Banka nodrošina arī starpbanku klientu maksājumu sistēmas – Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (tālāk tekstā – EKS) – darbu. EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā maksājumu sistēma, kas nodrošina liela skaita klientu latu un eiro kredīta pārvedumu veikšanu starp sistēmas dalībniekiem. EKS ir ACH (automated clearing house) sistēma, kurā maksājumu apstrāde pilnībā automatizēta un kurā tiek pieņemti un apstrādāti tikai elektroniskie maksājuma dokumenti. EKS galanorēķins latos tiek veikts Latvijas Bankā atvērtajos kontos SAMS un galanorēķins eiro – TARGET2-Latvija.

III. Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzība

15. Neatkarīgi no starpbanku maksājumu sistēmu darbības nodrošināšanas Latvijas Banka veic sistēmiski nozīmīgu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību. Latvijas Banka apzina Latvijā funkcionējošās maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas un, novērtējusi to nozīmīgumu, lemj par pārraudzības pasākumiem. Latvijas Banka veic katras konkrētās sistēmas pārraudzību, lai palīdzētu tās dalībniekiem un institūcijām, kas nodrošina sistēmu darbību, apzināties potenciālos ar sistēmu saistītos riskus un pārzināt šo risku ierobežošanas veidus.

16. Drošas un efektīvas maksājumu sistēmu attīstības veicināšanai Starptautisko norēķinu bankas (Bank for International Settlements) Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (Committee on Payment and Settlement Systems) [1] publicējusi dokumentu "Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipi" (Core Principles for Systemically Important Payment Systems), ko akceptējuši G10 valstu centrālo banku vadītāji. Šajā dokumentā noteikti pamatkritēriji, lai sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu varētu starptautiski atzīt par pietiekami drošu un efektīvu.

17. Konkurētspējīgu, efektīvu, drošu un uzticamu vērtspapīru norēķinu sistēmu veicināšanai Eiropas Centrālo banku sistēma un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja [2] (tālāk tekstā – ESCB-CESR), kā arī Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un norēķinu komiteja un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (tālāk tekstā – CPSS-IOSCO) publicējušas rekomendācijas, kurās noteikti pamatprincipi, lai vērtspapīru norēķinu sistēmas varētu starptautiski atzīt par pietiekami drošām un efektīvām.

18. Latvijas Banka veic Latvijā funkcionējošo sistēmiski nozīmīgo maksājumu sistēmu pārraudzību saskaņā ar "Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem", bet Latvijā funkcionējošo vērtspapīru norēķinu sistēmu un ar tām saistītās infrastruktūras pārraudzību veic saskaņā ar ESCB-CESR un CPSS-IOSCO rekomendācijām, novērtējot sistēmu atbilstību attiecīgi šiem pamatprincipiem vai rekomendācijām un nosakot, ka institūcijai, kas nodrošina sistēmas darbību, jādara viss iespējamais, lai šīs sistēmas darbotos saskaņā ar minētajiem pamatprincipiem un rekomendācijām.

19. Latvijas Banka veic tās uzturēto sistēmu un Latvijā funkcionējošo vērtspapīru norēķinu sistēmu ikdienas pārraudzību, analizējot sistēmu tehnisko un operacionālo darbību, kā arī apkopo sistēmu statistiskos datus.

20. Latvijas Banka konsultē institūcijas, kas nodrošina maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, par riskiem, kas saistīti ar norēķiniem, un par to normatīvo aktu pilnveidi, kuri saistīti ar sistēmu darbību. Saskaņā ar šo institūciju lūgumu Latvijas Banka var izteikt viedokli par attiecīgās sistēmas atbilstību attiecīgajiem pamatprincipiem vai rekomendācijām un citiem konkrētiem ar šīs sistēmas darbību vai attīstību saistītiem jautājumiem.

IV. Neliela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

21. Lai gan neliela apjoma maksājumu sistēmas nav būtiskākais sistēmiskā riska avots valsts maksājumu sistēmā, tomēr operacionālās u.c. kļūdas šādās sistēmās var ietekmēt lielu skaitu lietotāju un mazināt uzticību valsts maksājumu sistēmai.

22. Atbildība par neliela apjoma maksājumu sistēmu drošu un efektīvu darbību jāuzņemas institūcijām, kas nodrošina šo maksājumu sistēmu darbību, un to dalībniekiem, pēc iespējas saskaņojot sistēmu darbību ar "Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem". Tie jāpiemēro neliela apjoma maksājumu sistēmām tā, lai nemazinātu šo sistēmu efektivitāti. Dažkārt risku pilnīgas novēršanas pasākumu dēļ sistēmas izmantošana kļūst neekonomiska, un tad tās potenciālie lietotāji var izvēlēties citu – mazāk drošu – maksājumu sistēmu, tādējādi palielinot valsts maksājumu sistēmas riskus.

23. Latvijas Banka konsultē institūcijas, kas nodrošina neliela apjoma maksājumu sistēmu darbību, par riskiem, kuri saistīti ar maksājumu sistēmām. Pēc šo institūciju lūguma Latvijas Banka var izteikt viedokli par attiecīgās sistēmas atbilstību "Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem" un citiem konkrētiem ar šīs maksājumu sistēmas darbību vai attīstību saistītiem jautājumiem. Latvijas Banka var piedalīties ar neliela apjoma maksājumu sistēmu darbību saistītu projektu apspriešanā un izstrādāšanā.

24. Latvijas Banka regulāri apkopo maksājumu sistēmu statistiku un, kad tas nepieciešams attiecīgās sistēmas nozīmības novērtēšanai, no institūcijām, kas nodrošina maksājumu sistēmu darbību, var pieprasīt informāciju par sistēmas darbības principiem (piemēram, sistēmas noteikumus, risku pārvaldes un ierobežošanas procedūras vai projekta dokumentāciju).

V. Latvijā izmantotie maksāšanas līdzekļi

25. Valsts maksājumu sistēmas efektivitāte ir svarīga ne tikai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī to klientiem, kas ieinteresēti maksājumu pakalpojumu sniedzēju piedāvāto maksāšanas līdzekļu izmantošanā. Lai gan skaidrā nauda fizisko personu norēķinos par precēm un pakalpojumiem Latvijā ir izplatītākais maksāšanas līdzeklis, maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtajos pakalpojumos dominē bezskaidrās naudas maksājumi. Pēdējos gados, augot ērtu, uz modernām tehnoloģijām balstītu pakalpojumu klāstam, klienti arvien vairāk izmanto bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļus elektroniskā veidā, maksājumu kartes un maksājumus internetā vai pa tālruni. Klienti paļaujas uz to, ka maksājumi tiks izpildīti nekavējoties, nodrošinot iespēju laikus nokārtot finanšu saistības. Izvēloties maksājumu pakalpojumu sniedzēju, klients novērtē piedāvāto pakalpojumu klāstu, kvalitāti, drošību un cenas.

26. Latvijas Banka apkopo un analizē informāciju par Latvijā lietotajiem maksāšanas līdzekļiem. Ja kāda maksāšanas līdzekļa ietekme būtiski pieaug un tā izmantošana varētu palielināt valsts maksājumu sistēmas riskus, Latvijas Banka var izstrādāt normatīvos norādījumus, noteikumus vai rekomendācijas šāda maksāšanas līdzekļa lietošanai maksājumu sistēmās starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības, un nepieciešamības gadījumā piedalīties attiecīgu likumu grozījumu izstrādāšanā.

27. Latvijas Banka var iesaistīties jaunu maksāšanas līdzekļu ieviešanas un attīstības projektos. Saskaņā ar maksāšanas līdzekļa emitenta vai citas ieinteresētās puses lūgumu Latvijas Banka izsaka viedokli par attiecīgā maksāšanas līdzekļa attīstību un ar to saistītajiem riskiem.

VI. Sadarbība ar uzraudzības institūcijām un starptautiskajām institūcijām

28. Sistēmiskā riska ierobežošanai Latvijas Banka neatkarīgi no citām institūcijām veic maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību. Tomēr arī katra maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieka (Latvijā – galvenokārt kredītiestādes) finansiālā stabilitāte var ietekmēt sistēmisko risku sistēmās. Tāpēc Latvijas Banka, pārraugot starpbanku maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas, sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas veic katras atsevišķas kredītiestādes uzraudzību, novērtējot tās finansiālo stabilitāti.

29. Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija noslēgušas sadarbības līgumu, lai nodrošinātu abu institūciju uzdevumu veikšanai nepieciešamās informācijas brīvu apmaiņu. Savstarpēji vienojoties, tās var veikt kopīgas pārbaudes par noteiktu prasību vai noteikumu izpildi institūcijās, kas piedalās maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās. Ja nepieciešams, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pārbaudīt attiecīgās institūcijas spēju pildīt saistības pret klientiem vai maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem.

30. Eiropas Centrālo banku sistēmā esošās bankas veic TARGET2 pārraudzību saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteiktajām TARGET2 pārraudzības vadlīnijām, un Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, sniedz atbalstu šajā pārraudzības procesā.

31. Latvijas Banka sadarbojas ar citu valstu centrālajām bankām un starptautiskajām institūcijām, piedaloties ar maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību saistītos projektos un tiesību aktu projektu izstrādāšanā un apspriešanā.

32. Latvijas Banka iesaistās Eiropas Centrālo banku sistēmas aktivitātēs un projektos, ja tas veicina Latvijas maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu raitu darbību.

VII. Sabiedrības informēšana

33. Lai veicinātu sabiedrības informētību par Latvijas maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmām, Latvijas Banka regulāri publicē ar pārraudzību saistītus ziņojumus, kas pieejami Latvijas Bankas interneta lapā (http://www.bank.lv).

[1] 1980. gadā izveidota G10 valstu centrālo banku maksājumu sistēmu ekspertu grupa maksājumu sistēmu attīstības veicināšanai.

[2] Kopš 2011. gada 1. janvāra – Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA).