Pamatnostādnes
Koordinētā finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas projekta pamatojums un mērķi
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), reaģējot uz finanšu tirgus krīzi 20. gadsimta 90. gadu beigās, 2000. gadā sāka īstenot Koordinēto finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas projektu. Šī iniciatīva ir mēģinājums sniegt sabiedrībai makroanalīzes rādītājus, dodot iespēju novērtēt daudzu valstu finanšu sistēmas. Finanšu stabilitātes rādītāji tiek noteikti iespējami konsekventāk.
Finanšu stabilitātes rādītāju galvenais mērķis ir veicināt finanšu sistēmu caurredzamību, īpaši tajās jaunajās tirgus ekonomikas un attīstības valstīs, par kurām dati līdz šim nav bijuši tik viegli pieejami. Turklāt, uz šo rādītāju pamata regulāri vērtējot situāciju un riskus, būtu jāuzlabo krīžu novēršana. Tāpēc, lai novērtētu organizācijas biedru finanšu sistēmu stabilitāti, šos rādītājus SVF izmanto IV panta konsultācijās un Finanšu sektora novērtēšanas programmās.
2004. gadā SVF sāktajā Koordinētajā finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas projektā iesaistījās 62 valstis, arī Latvija un visas pārējās ES valstis. 2006. gadā tika pabeigts rādītāju apkopošanas izmēģinājuma pētījums, kurā piedalījās aptuveni 60 dalībvalstu.
Projekts aptver 39 finanšu stabilitātes rādītājus un 66 pamatdatu laikrindas. Pamatkopums, kuru veido 12 makroanalīzes rādītāji, atspoguļo situāciju noguldījumus piesaistošajās institūcijās (saskaņā ar SVF terminoloģiju banku sektorā ietilpst finanšu institūcijas, kuru pamatdarbība ir noguldījumu piesaistīšana un šo līdzekļu izmantošana kreditēšanai vai investēšanai savā vārdā). Vēl citus 27 finanšu stabilitātes rādītāju papildkopumus nosaka ne tikai banku sektoram, bet arī pārējām finanšu sabiedrībām, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām.
Latvijas dati ņemti no banku un monetārās statistikas (apkopo Latvijas Banka), uzraudzības nolūkiem izmantotās statistikas (apkopo Finanšu un kapitāla tirgus komisija), nacionālajiem kontiem (apkopo LR Centrālā statistikas pārvalde), ceturkšņa finanšu kontiem, Rīgas Fondu biržas, Valsts zemes dienesta, kā arī "Lursoft" uzņēmumu datubāzes. Visi rādītāji apkopoti, izmantojot atlikumu datus 2005. gada 31. decembrī un plūsmas datus par gadu, kurš beidzās 2005. gada 31. decembrī. Rādītāju apkopošanas metodika sīkāk iztirzāta vienotā rokasgrāmatā, kura izstrādāta kā palīgs datu sniedzējiem un lietotājiem, lai, īstenojot Koordinēto finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas projektu, nodrošinātu iespējami lielāku konsekvenci. Metadati sastāv no metadatu anketas un metadatu šablona. Latvijas un pārējo valstu iesniegtā metodika (angļu valodā) publicēta SVF interneta lapā. Šajā lapā pieejami arī valstu iesniegtie finanšu stabilitātes rādītāji un to aprēķināšanai izmantotās datu laikrindas.
Noderīgas saites
- Latvija (8)
- Starptautiskās saites (18)
- Starptautisko organizāciju kodi (saskaņā ar EUROSTAT Balance of Payments Vademecum)
- Valstu kodu klasifikators saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi"
- Valūtu kodu klasifikators saskaņā ar starptautisko standartu ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi"
- Sektoru klasifikācija banku un monetārajā statistikā
- Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development (OECD)) dalībvalstis
- Londonas starpbanku tirgus likme LIBOR
- Eiropas starpbanku tirgus likme EURIBOR
- Pasaules valstu centrālās bankas
- Starptautisko norēķinu banka (BIS)
- Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD)
- Starptautiskais Valūtas fonds (IMF)
- Pasaules Bankas grupa (World Bank)
- Eiropas Savienības dalībvalstu monetārās finanšu iestādes (MFI)
- Eiropas Ekonomikas zonas valstis
- Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) dalībvalstis
- Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis
- Eiropas Savienības Statistikas birojs
- Eiropas Centrālā banka (ECB)






