Latvijas Banka divas reizes gadā kopš 1998. gada apkopo Kredītiestāžu maksājumu statistiku, kas kopā ar Latvijas Bankas un Latvijas Pasta maksājumu statistikas datiem ļauj novērtēt Latvijas maksājumu statistiku kopumā.
Latvijas maksājumu statistika ietver datus par maksāšanas līdzekļu skaitu, maksāšanas līdzekļu apjomu, transakciju skaitu termināļos, transakciju apjomu termināļos, kases transakcijas, grāmatojuma transakcijas, klientu kontu skaitu, karšu skaitu, termināļu, to tīklu un internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietu skaitu.

Statistiskos datus un to analīzi līdz 2007. gadam (ieskaitot) sk. "Monetārā Apskata" 1. un 4.  numurā, bet, sākot ar 2008. gadu, "Monetārā Apskata" 4. numurā, Latvijas Bankas gada pārskatā un Latvijas Bankas interneta vietnē.

Savukārt, sākot ar 2009. gada 2. pusgadu, statistisko datu analīze pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē (skatīt tālāk).

Latvijas maksājumu statistika   (635.50 Kb)
Dati no 1998. gada 1. pusgada līdz 2011. gada 2. pusgadam (ieskaitot)

Latvijas maksājumu statistikas datu analīze par 2011. gada 2. pusgadu  (91.50 Kb)

Latvijas maksājumu statistikas datu analīze par 2011. gadu

• Kopējie klientu maksājumi
• Maksāšanas līdzekļu skaita struktūra
• Transakcijas termināļos
• Klientu kontu skaits
• Karšu un bankomātu skaits

2011. gadā maksājumu pakalpojumus sniedza 21 Latvijā reģistrēta banka, 8 ārvalstu banku filiāles un Latvijas Banka (t.sk. apkalpojot Valsts kases veiktos maksājumus Latvijas Bankā atvērtajos kontos), kā arī VAS "Latvijas Pasts" (tālāk tekstā – Latvijas Pasts). Atbilstoši "Maksājumu pakalpojumu likumam" Latvijā maksājumu pakalpojumus sniedza arī maksājumu iestādes un Valsts kase. 2011. gadā četras elektroniskās naudas (tālāk tekstā – e-nauda) institūcijas izlaida un apkalpoja e-naudu.

Latvijas maksājumu sistēmas kredītiestāžu (21 banka un 5 ārvalstu banku filiāles), e-naudas institūciju, Latvijas Bankas un Latvijas Pasta kopējie klientu maksājumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu skaita un apjoma ziņā palielinājās par attiecīgi 7.0% (līdz 238.6 milj.) un 14.0% (līdz 298.9 mljrd. latu; sk. 1. att.).

1. attēls

 

Igaunijā kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā Latvijā un Lietuvā (2010. gadā – aptuveni 211 klientu maksājumi; Latvijā un Lietuvā – attiecīgi 100 un 69 klientu maksājumi uz vienu iedzīvotāju; sk. 2. att.)

2. attēls

 

Tāpat kā iepriekšējos periodos Latvijas maksājumu sistēmas klientu kopējo maksājumu lielāko daļu (50.0%) 2011. gadā veidoja klientu kredīta pārvedumi (119.3 milj.). Turpināja palielināties karšu maksājumu skaits (līdz 114.0 milj. jeb 47.8% no kopējiem klientu maksājumiem). Tiešā debeta un čeku maksājumi (4.2 milj.) un e-naudas maksājumi (1.1 milj.) veidoja attiecīgi 1.8% un 0.4% (sk. 2. att.). Savukārt kredītiestāžu klientu maksājumos visvairāk bija karšu maksājumu (51.8% ), kā arī kredīta pārvedumu – 45.8% (jeb 100.8 milj.), bet pārējie 2.4% (jeb 5.3 milj.) bija tiešā debeta, e-naudas un čeku maksājumi.

Eiropas Savienībā kopumā klientu kredīta pārvedumi 2010. gadā veidoja 27.7%, karšu maksājumi – 39.4%, tiešā debeta maksājumi – 25.4%, e-naudas maksājumi – 1.3%, čeku maksājumi – 5.8% un pārējie maksāšanas līdzekļi – 0.5% no kopējiem klientu maksājumiem (sk. 3. att.).

3. attēls

Latvijas maksājumu sistēmā karšu maksājumu skaits 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu palielinājās par 11.9%, klientu kredīta pārvedumu skaits – par 3.0%, e-naudas maksājumu skaits – par 4.0% un tiešā debeta maksājumu skaits – par 0.5%. Savukārt čeku maksājumi turpināja samazināties – par 9.0%.

Apjoma ziņā 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu klientu kredīta pārvedumi palielinājās par 14.0% (līdz 297.1 mljrd. latu), savukārt karšu maksājumu apjoms palielinājās par 18.2% (līdz 1.7 mljrd. latu). Čeku, e-naudas un tiešā debeta maksājumu apjoms samazinājās par attiecīgi 33.0% (līdz 9.2 milj. latu), 11.9% (līdz 2.9 milj. latu) un 7.1% (līdz 154.2 milj. latu).

Tāpat kā karšu maksājumus, arī transakcijas termināļos apkalpoja tikai kredītiestādes (sk. 4. un 5. att.). 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu transakcijas iekšzemes termināļos (t.sk. skaidrās naudas iemaksas un izmaksas no bankomātiem, maksājumi karšu pieņemšanas vietu termināļos un kredīta pārvedumi bankomātos) ar iekšzemē izdotajām kartēm pieauga par 8.5% (līdz 150.2 milj.) skaita ziņā 11.6% (līdz 4.9 mljrd. latu) apjoma ziņā.

Transakcijas iekšzemes termināļos ar ārvalstīs izdotajām kartēm pieauga par 27.1% (līdz 9.9 milj.) skaita ziņā un 38.4% (līdz 0.4 mljrd. latu) apjoma ziņā.

Transakcijas termināļos ārvalstīs ar iekšzemē izdotajām kartēm pieauga par 13.6% (līdz 10.3 milj.) skaita ziņā un par 19.4% (līdz 0.8 mljrd. latu) – apjoma ziņā.

4. attēls

5. attēls

Klientu kontu skaits 2011. gada beigās salīdzinājumā ar 2010. gada beigām pieauga par 167.7 tūkst. jeb 3.4% (līdz 5.1 milj. kontu; sk. 6. att.). Internetā pieejamo kontu skaits palielinājās par 232.2 tūkst. jeb 7.0% (līdz 3.6 milj. kontu).

6. attēls

Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gada beigās bija atvērti 2.5 konti (2010. gadā Igaunijā – vidēji 2.1, Lietuvā – vidēji 2.9 konti un Eiropas Savienībā – vidēji 1.3 konti uz vienu iedzīvotāju; sk. 7. att.).

7. attēls

Izdoto karšu skaits 2011. gada beigās salīdzinājumā ar 2010. gada beigām samazinājās par 4.3% jeb 104.1 tūkst. kartēm (līdz 2.4 milj. karšu). Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gada beigās bija izdota 1.1 maksājumu karte (Igaunijā un Lietuvā attiecīgi vidēji 1.4 un 1.2 kartes; sk. 8. att.).

8. attēls

99.9% karšu bija pieejama skaidrās naudas funkcija (pārējās bija virtuālās kartes, ar kurām varēja veikt tikai norēķinus, bet nebija iespējams izņemt skaidro naudu), un gandrīz visām kartēm bija pieejama maksājuma funkcija. No kartēm, kurām bija pieejama viena vai vairākas maksājumu funkcijas, lielākajai daļai (79.3% jeb 1.8 milj.) bija debeta funkcija. Kredīta un atliktā debeta funkcija bija attiecīgi 14.3% (0.3 milj.) un 7.2% (0.2 milj.) karšu (sk. 9. att.).

9. attēls

Bankomātu skaits 2011. gada beigās salīdzinājumā ar 2010. gada beigām samazinājās par 217 bankomātiem, karšu pieņemšanas vietu termināļu skaits palielinājās par 848 jeb 3.6%. Internetā pieejamo karšu un e-naudas pieņemšanas vietu skaits samazinājās par 69 jeb 6.2%. Vidēji uz miljonu Latvijas iedzīvotāju 2011. gada beigās bija uzstādīti 588 bankomātu (2010. gadā Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi vidēji 491 un 691 bankomāti uz miljonu iedzīvotāju un Eiropas Savienībā – vidēji 866 bankomāti uz miljonu iedzīvotāju; sk. 10. att.).

10. attēls

2011. gada beigās karšu pieņemšanas vietu termināļu skaits salīdzinājumā ar 2010. gada beigām pieauga par 906 jeb 3.6%, sasniedzot 24 716. Vidēji uz miljonu Latvijas iedzīvotāju 2011. gada beigās bija 12.0 tūkst. karšu pieņemšanas vietu termināļu (2010. gadā Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi vidēji 11.5 un 19.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu termināļu un Eiropas Savienībā – vidēji 17.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu termināļu uz miljonu iedzīvotāju; sk. 11. att.).

11. attēls

2011. gada beigās internetā pieejamo karšu un e-naudas pieņemšanas vietu skaits samazinājās par 67 jeb 6.0% (līdz 1 043).