Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā noteikts, ka ilgtermiņa procentu likmju konverģence ir viens no kritērijiem, lai novērtētu, vai sasniegts augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis, kas nepieciešams dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS).

Pievienošanās valstu ilgtermiņa procentu likmju statistikas pamatā ir šo valstu emitēto valsts ilgtermiņa obligāciju mēneša vidējās procentu likmes, izteiktas procentos gadā. Statistikas pamatnostādnēs pievienošanās valstu ilgtermiņa procentu likmju definēšanai ievēroti tie principi, kuri sadarbībā ar Eiropas Komisiju tika noteikti un ieviesti, pašreizējām ES dalībvalstīm gatavojoties EMS trešajam posmam.

Četri Līgumā noteiktie kritēriji attiecināmi uz pievienošanās valstīm, kas pievienojas ES, un regulāri tiek vērtēta esošo dalībvalstu pienākumu izpilde saistībā ar EMS.

Ceturtā Māstrihtas kritērija pamatā ir ilgtermiņa procentu likmju līmenis. Protokola par konverģences kritērijiem, kuri minēti Līguma 121.pantā, 4.pants nosaka, ka atbilstība ceturtajam konverģences kritērijam nozīmē to, ka "dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, nepārsniedz vairāk kā par 2 procentu punktiem tādu triju dalībvalstu vidējo nominālo ilgtermiņa aizdevumu procentu likmi, kurās cenu stabilitāte ir vislielākā. Procentu likmes mēra, par pamatu ņemot valsts ilgtermiņa obligācijas vai līdzīgus vērtspapīrus, ievērojot nacionālo formulējumu atšķirības."

Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija kopā ar pievienošanās valstu nacionālajām centrālajām bankām nosaka tos parāda vērstpapīrus, kurus var izmantot nominālo ilgtermiņa procentu likmju mērīšanai, un, ja nepieciešams, alternatīvus ilgtermiņa procentu likmju rādītājus valstīm, kurās nav pieejamas atbilstīgas valsts obligācijas.