Pētījumi

4/2009 Fiksēta valūtas kursa režīma priekšrocības vispārējā līdzsvara stāvokļa apstākļos (pdf 707 KB)
Viktors Ajevskis, Kristīne Vītola

Kopsavilkums
Pētījumā novērtēts mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modelis Latvijai atbilstoši T. A. Labika (T. A. Lubik) un F. Šorfheides (F. Schorfheide) pētījumam (9), izmantojot Beijesa (Bayes) pieeju. Strukturālo parametru novērtējumi ir ticamības robežās. Simulāciju rezultāti rāda, ka, nosakot inflācijas mērķi, inflācija ir daudz nepastāvīgāka nekā valūtas kursa piesaistes gadījumā Latvijā. Papildus stabilizējot produkcijas izlaides novirzes, inflācijas svārstības samazinās, tomēr tās ir spēcīgākas nekā īstenotā fiksēta valūtas kursa ar ±1% svārstību koridoru apstākļos. Tāpēc modeļa rezultāti apstiprina esošā valūtas kursa politikas pareizību.

Atslēgvārdi: DSGE, maza atvērta tautsaimniecība, valūtas kursa politika, Beijesa pieeja

JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

3/2009 Latvijas tautsaimniecības nozaru kopējās faktoru produktivitātes un faktoru izmantošanas novērtējums (pdf 826 KB)
Ludmila Fadejeva, Aleksejs Meļihovs

Kopsavilkums
Pētījumā veikts sešu Latvijas tautsaimniecības nozaru KFP izaugsmes novērtējums, izmantojot nozaru 2000.-2008. gada ceturkšņa datu kopu. Novērtējums iegūts, ņemot vērā ražošanas faktoru kvalitatīvās pārmaiņas un lietojot mehānismu darba un kapitāla izmantošanas intensitātes atspoguļošanai. Divi svarīgākie pētījuma secinājumi ir šādi. Pirmkārt, darba un kapitāla izmantošanas intensitātes rādītāja lietošana ļauj samazināt KFP svārstības un salīdzinājumā ar Solova atlikuma pieeju - arī tās atkarību no produkcijas izlaides pieauguma. Otrkārt, salīdzinot divas pieejas, ar Solova atlikuma metodi veiktais Latvijas apstrādes rūpniecības, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī viesnīcu un restorānu KFP izaugsmes novērtējums varētu būt pārāk zems, bet transporta, glabāšanas un sakaru nozares KFP izaugsmes novērtējums - pārāk augsts.

Atslēgvārdi: kopējā faktoru produktivitāte, Solova atlikums, faktoru izmantošana

JEL klasifikācija: C22, D24

2/2009 Latvijas dabiskā bezdarba un ražošanas jaudu izmantošanas līmeņa novērtējums (pdf 1,50 MB)
Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova

Kopsavilkums
Inflācija un tās dinamika ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības dalībnieku - ražotāju, patērētāju, investoru -, kā arī monetārās un fiskālās politikas veidotāju uzmanības centrā esošajiem rādītājiem. Augstas inflācijas vai deflācijas draudi tautsaimniecībā palielina nepieciešamību vispusīgi pētīt faktorus un iemeslus, kuri varētu noteikt to īstenošanos, un rast konkrētas rīcības iespējas, lai novērstu nelabvēlīgas inflācijas dinamikas negatīvās sekas. Optimāla tautsaimniecības jaudas izmantošana ir viens no veidiem, kā izvairīties no endogēnā spiediena, kas veicina inflācijas pieaugumu vai deflāciju.
Šā pētījuma mērķis ir novērtēt īstermiņa sakarību starp tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmeni un inflāciju. Autoru uzdevums ir noteikt tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmeni, kurš nerada spiedienu uz inflācijas tempu, un noskaidrot, vai Latvijas tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmenis veicināja inflācijas pieaugumu pēc pievienošanās ES.

Atslēgvārdi: NAIRU, NAIRCU, Kalmana filtrs

JEL klasifikācija: C51, E31, D24

Pētījums publicēts: Assessment of the natural rate of unemployment and capacity utilisation in Latvia. Baltic Journal of Economics, 2009, No. 9 (2), pp. 25-46. Pieejams:
http://www.biceps.org/en/AssessmentOfTheNatural

1/2009 Procentu likmju termiņstruktūras konverģences modelis (pdf 557 KB)
Viktors Ajevskis, Kristīne Vītola

Kopsavilkums
Pētījumā izstrādāts procentu likmju termiņstruktūras konverģences modelis saistībā ar pievienošanos EMS. Salīdzinājumā ar citiem šajā jomā līdz šim izveidotajiem modeļiem modeļa specifikācija nodrošina iekšzemes īstermiņa procentu likmju konverģenci ar atbilstošajām eiro zonas procentu likmēm. Šāda konverģence panākta, pieņemot, ka iekšzemes un eiro zonas īstermiņa procentu likmju starpības dinamika atbilst Brauna tilta procesam. Izstrādāts arī teorētiskajam modelim atbilstošs ekonometriskais modelis. Lai risinātu modeļa nestacionaritātes un nelinearitātes problēmu, koeficientu novērtēšanā izmantota paplašinātā Kalmana filtra pieeja.

Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, Brauna tilts, EMS, nelineārais Kalmana filtrs

JEL klasifikācija: E43, F36, G12, G15

Pētījums publicēts: A Convergence Model of the Term Structure of Interest Rates. Review of Finance, 2008, pp. 1-21. Pieejams:
http://rof.oxfordjournals.org/cgi/content/abstract/rfn030