Pētījumi. 2011
| 3/2011 | Nekustamā īpašuma sektors un bankas mazas valsts ar atvērtu tautsaimniecību DSGE modelī  (2.82 Mb) Kristīne Vītola, Viktors Ajevskis Kopsavilkums Nesenās finanšu krīzes nopietnās atskaņas izgaismoja finanšu sektora lielo lomu ekonomisko un finanšu šoku izplatībā. Šajā pētījumā analizēta finanšu tirgu ierobežojumu nozīme ekonomiskās attīstības cikla svārstībās un monetārās politikas transmisijā mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību ar fiksēta valūtas kursa stratēģiju. Lai veiktu šādu analīzi, izstrādāts un novērtēts DSGE modelis Latvijai ar finansiāli ierobežotām mājsaimniecībām (financially constrained households; impatient households or agents) un uzņēmumiem, iekļaujot monopolistiski konkurētspējīgu banku sektoru ar kapitāla ierobežojumiem. Šāds vispārējā līdzsvara ietvars ir efektīvs, lai pētītu makrouzraudzības instrumentu potenciālu un to mijiedarbību ar citiem makroekonomiskajiem un monetārās politikas instrumentiem. Rezultāti liecina, ka banku sektors vājina banku procentu likmju reakciju uz ārvalstu monetārās politikas procentu likmju kāpumu, tādējādi palēninot reālo rādītāju sarukumu. Pastāvīgs banku kapitāla kritums ilgtermiņā samazina produkcijas izlaidi, patēriņu, investīcijas, iekšzemes kreditēšanu un ārvalstu aizņēmumus. Īslaicīga banku kapitāla šoka gadījumā aktīvu cenas un investīcijas nekustamajā īpašumā atjaunojas pirmās, aizdevumu atjaunošanās prasīs vairākus gadus, bet produkcijas izlaides, patēriņa un kapitālieguldījumu atveseļošanās temps būs lēnāks. Stingrāka kapitāla prasība ilgtermiņā veicinās produkcijas izlaidi, kapitālieguldījumus un iekšzemes kreditēšanu, vienlaikus sarūkot mājsaimniecību noguldījumu apjomam un banku ārvalstu saistībām.
Atslēgvārdi: DSGE modelis, maza atvērta tautsaimniecība, fiksēts valūtas kurss, inflācijas mērķa noteikšana, Beijesa novērtējums JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41 |
| 2/2011 | Fiksēts valūtas kurss salīdzinājumā ar inflācijas mērķi: DSGE modeļa rezultāti (2.67 Mb) Kristīne Vītola, Viktors Ajevskis Kopsavilkums Pētījumā novērtēta inflācijas mērķa noteikšanas ietekme salīdzinājumā ar fiksētu valūtas kursu Lielbritānijā, Zviedrijā, Polijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, t.i., septiņās ārpus eiro zonas esošajās ES valstīs. Tas panākts, novērtējot mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modeli un veicot modeļa simulācijas ar novērtētajiem strukturālajiem parametriem un dažādām politikas parametru kopām. Iegūtie rezultāti salīdzināti inflācijas, produkcijas izlaides starpības un procentu likmju svārstību izteiksmē. Valstīs, kuras nosaka inflācijas mērķi, politikas maiņa uz fiksētu valūtas kursu palielinātu inflācijas svārstīgumu 3–6 reizes. Baltijas valstīs fiksēta valūtas kursa politikas maiņa uz inflācijas mērķa noteikšanu ar pilnībā elastīgu valūtas kursu paaugstinātu inflāciju 2–4 reizes, savukārt saistībā ar esošo cenu stabilizāciju un valūtas kursa svārstībām VKM II noteiktajās robežās inflācijas svārstīgums palielinātos 3–6 reizes. Tādējādi politikas simulācijas liecina, ka visās minētajās valstīs īstenotā monetārā politika nodrošina stabilāku inflāciju un produkcijas izlaides starpību nekā alternatīvu režīmu vidē. Atslēgvārdi: DSGE modelis, maza atvērta tautsaimniecība, fiksēts valūtas kurss, inflācijas mērķa noteikšana, Beijesa novērtējums JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41 |
| 1/2011 | Cenu veidošanas mehānisms Latvijā: PCI mikrodatu analīzes ekonometriskie rezultāti (2.24 Mb) Konstantīns Beņkovskis, Ludmila Fadejeva, Krista Kalnbērziņa Kopsavilkums Šajā pētījumā analizēti faktori, kas nosaka uzņēmumu lēmumus koriģēt cenas.Novērtējumā izmantoti dažādi paneļa logita modeļi, ar lielu eksogēnu mainīgo kopuskaidrojot cenu pārmaiņu novērojuma varbūtību. Modeļa rezultāti liecina, kapatēriņa cenu veidošanas mehānismu Latvijā nosaka ekonomiskā stāvokļa un laikanosacījumu kombinācija. No vienas puses, cenu pārmaiņu biežums atkarīgs noinflācijas, pieprasījuma apstākļiem un iepriekšējās cenu pārmaiņas lieluma. No otraspuses, atklājās vairāki laika noteiktas cenu veidošanas elementi, piemēram, cenupārmaiņas pēc fiksēta laika un spēcīga sezonāla ietekme. Arī cenu paaugstināšanasun pazemināšanas gadījumos cenu noteikšanas mehānismā atklājās vairākas būtiskasatšķirības. To, ka cenu pārmaiņu biežums Latvijā atkarīgs no inflācijas unpieprasījuma un piedāvājuma nosacījumiem, var uzskatīt par priekšnoteikumustraujākam cenu korekcijas procesam tautsaimniecības kropļojumu laikā.Ekonomiskās nelīdzsvarotības gadījumā stāvokļa noteikta cenu veidošanās mainacenu elastīgumu un nodrošina straujāku korekciju līdzsvara virzienā. Atslēgvārdi: DSGE modelis, Beijesa novērtējums, banka, finanšu ierobežojums, makrofinansiālās sakarības, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību JEL klasifikācija: C11, E32, E43, E44, F41, R21 |
