Visas pasaules saimniecībā 1992. gads bija grūts gads. Amerikas Savienotajās Valstīs ieilga ekonomiskie atplūdi ar lieliem iztrūkumiem valdības budžetā un bezdarbnieku procentiem. Lai gan gada otrajā pusē, šķiet, ir sākusies strauja augšupeja, dolāra samērā zemā vērtība starptautiskajā valūtas tirgū kavēja importēto preču noietu.

Japānā, kas ir otra lielākā tirdzniecības valsts eksporta un importa ziņā, strauji kritās kā akciju, tā arī nekustamo īpašumu cenas, un skats uz nākotni bija krietni drūmāks nekā nesen.

Arī Rietumeiropā, kur bija liktas daudzsološas cerības uz vienotu tirgu 1992. gadā, bezdarbnieku skaits daudzās valstīs palielinājās. Vācijā stāvokli sarežģīja problēmas sakarā ar apvienošanos ar bijušo VDR zonu. Rudenī Eiropas naudas sistēma (EMS) pārdzīvoja nopietnu krīzi, kad no vienota kursa noturēšanas atsacījās vairākas svarīgas valstis.

Tajā pašā laikā turpinājās bijušās PSRS un tās ietekmes sfēras valstu (tā saukto sociālistisko valstu) tirdzniecības sistēmas iziršana. Daudzi lieli uzņēmumi, kurus tīšām izolēja no tirgus prasībām un pasaules cenām, izrādījās nespējīgi konkurēt brīvā tirgus apstākļos. Rūpnīcas, kuras galvenokārt ražoja produktus impērijas kara aparātam, kļuva pilnīgi nevajadzīgas, lai gan atļaut tām bankrotēt bija grūti.

Saimnieciskā un politiskā situācija Krievijā un Ukrainā arī atsaucās nelabvēlīgi uz Baltijas valstīm, kuras eksportēja vairāk nekā pusi no sabiedriskā kopprodukta un galvenokārt uz austrumiem. Lai gan preču pārvedumi austrumu virzienā turpinājās arī pagājušajā gadā, bija ārkārtīgi grūti nokārtot maksājumus un vienoties par cenām.

Daudzas bijušās PSRS republiku centrālās bankas rīkojās pilnīgi bezatbildīgi, turpinot kreditēt visus uzņēmumus un organizācijas ar fiktīvām naudas bilancēm. Tas piespieda Latviju lielā mērā norobežoties no tā sauktās rubļa zonas.

1992. gada maijā, kad Latvija laida apgrozībā savu naudas vienību - Latvijas rubli, daudzi finansu lietpratēji pareģoja ļoti negatīvas sekas šādam solim, bet Latvijas rubļa pirktspēja drīz vien pārsniedza Krievijas rubļa vērtību un līdz gada beigām nostabilizējās arī pret tā sauktajām cietajām valūtām.

Latvijas Bankas naudas politiku ar lielu atzinību novērtēja kā Starptautiskā valūtas fonda vadība un šīs organizācijas speciālisti, tā arī daudzi citi lietpratēji Latvijā un ārzemēs.

Pāreja uz latu, stabilu nacionālo valsts naudas vienību, notiks 1993. gadā [1]. Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka šis pārejas periods ir bijis grūts daudziem Latvijas iedzīvotājiem, bet šīs sāpes būs veltīgi izciestas, ja Latvija nevarēs noturēt stabilu naudas vienību. Politiķi var iegūt īslaicīgu popularitāti ar naudas devalvāciju, bet Latvijas Banka 1992. gadā šādu monetāro politiku kategoriski noraidījusi.

[1] 1993. gada martā tiek uzsākta pakāpeniska Latvijas nacionālās valūtas - lata ieviešana.