Diskusijas materiālu sērija
Šajā sērijā publicētie materiāli atspoguļo Latvijas Bankā veikto analīzi un tajā rastos secinājumus. Materiāli tiek publicēti, lai veicinātu sabiedrībā diskusijas par jautājumiem, kuri ir aktuāli Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Daži no šiem materiāliem izmantoti Latvijas Bankas organizētajās ekspertu sarunās. Šīs sērijas materiāli paredzēti plašākai auditorijai Latvijā un ārvalstīs.
| 1/2011 |
Konverģences procesi Eiropā un Latvijā Kopsavilkums
Šajā pētījumā autori padziļināti analizē Latvijas un Eiropas konverģences procesus, nodalot atsevišķi reālās un strukturālās konverģences procesu. Pētījumā ar Krugmena indeksu novērtēta Latvijas strukturālā konverģence ar ES valstīm un citām Baltijas valstīm. Tāpat pētīti reālās konverģences procesi ES valstīs, atsevišķi nodalot σ-konverģenci un β-konverģenci. Papildus veikta klasteru analīze, un Eiropas valstis grupētas atbilstoši to strukturālajām pazīmēm.
Pētījumā identificēti β-konverģences un σ-konverģences procesi ES valstīs, taču, veicot padziļinātu analīzi, secināts, ka konverģences procesa virzītājas galvenokārt bija ES12 valstis, turklāt reģionālajā līmenī novērotā konverģence bija daudz vājāka nekā konverģence valstu līmenī. ES valstu konverģence tika nodrošināta galvenokārt tā, ka valstu bagātākie reģioni kļuva arvien bagātāki (tas īpaši raksturīgs ES12 valstīm), turklāt nabadzīgākajās valstīs tas notika ātrāk. Tas liecina, ka laika gaitā palielinās atšķirība starp valsts bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Tātad var secināt, ka ES reģionālā politika, kura virzīta uz reģionu ienākumu līmeņa izlīdzināšanu, aplūkotajā periodā nebija efektīva. Latvijas strukturālās konverģences process galvenokārt novērots 2008. un 2009. gadā, kad bija reālās diverģences process, ko veicināja krīze. Pievienotās vērtības struktūras konverģences procesu virzīja galvenokārt tirdzniecības, tūrisma un transporta, apstrādes rūpniecības un būvniecības pievienotās vērtības īpatsvara svārstības kopējā tautsaimniecības struktūrā. Klasteru analīze liecina, ka Eiropas valstis laika gaitā kļuvušas homogēnākas jeb līdzīgākas viena otrai tautsaimniecības struktūras ziņā. Pievēršot pastiprinātu uzmanība valstu specifiskajām tautsaimniecības struktūras īpašībām, var izteikt citu secinājumu – Eiropas valstis aglomerējas vairākās specifiskās grupās, skaidri iezīmējot dažādos izaugsmes virzītājfaktorus pēckrīzes periodā. Atslēgvārdi: Latvija, ES, strukturālā konverģence, reālā konverģence, specializācija, klasteru analīzeJEL klasifikācija: C20, C50, F15, E13, E60 |
| 1/2010 | Cenu veidošanas mehānisms Latvijā: ko var uzzināt, analizējot PCI mikrodatus (  1,65 MB)Konstantīns Beņkovskis, Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva Kopsavilkums Cenu noturība joprojām ir viens no vissvarīgākajiem makroekonomikas jautājumiem, jo cenu elastīgums daļēji nosaka ātrumu, ar kādu inflācija un reālie ekonomiskie mainīgie pēc šoka atgriežas potenciālajā līmenī. Lai labāk izprastu cenu pārmaiņu biežumu un lielumu, nepieciešama cenu noturības empīriskā analīze, kuras pamatā ir mikrodatu apsekojumos gūtā informācija par atsevišķu produktu cenām individuālās tirdzniecības vietās. Šā pētījuma galvenais mērķis ir raksturot patēriņa cenu nominālo noturību Latvijā kopumā un atsevišķu produktu grupu līmenī. Šajā nolūkā izmantoti CSP patēriņa cenu mikrodati. Pētījuma galvenais secinājums ir, ka 2003.-2009. gadā patēriņa cenas Latvijā bija elastīgas. Vidējais cenu noturības ilgums bija 3.5 mēneši, un katru mēnesi vidēji tika mainīti 28.7% visu patēriņa cenu. Atslēgvārdi: cenu veidošanas mehānisms, Latvijas patēriņa cenas, cenu pārmaiņu biežums, cenu noturības ilgums, cenu pārmaiņu lielums, izpārdošana, laika noteikti cenu veidošanas modeļi (time-dependent pricing), ekonomiskā stāvokļa noteikti cenu veidošanas modeļi (state-dependent pricing) JEL klasifikācija: D40, E31 |
| 1/2009 | Uzkrājumi Latvijā ( 3,09 MB) Agnese Bičevska, Aleksejs Meļihovs, Krista Kalnbērziņa Kopsavilkums Ilgtspējīgas valsts sociālekonomiskās politikas pamats ir augsts uzkrājumu līmenis. Tomēr uzkrājumu palielināšana nav pašmērķis. Uzkrājumu veidošanas process jāanalizē, ņemot vērā vairākus ar to saistītus aspektus. Šā pētījuma mērķis ir detalizēta un visaptveroša uzkrājumu Latvijā analīze un to vērtējums pasaules kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta mājsaimniecību uzkrājumiem un to veidošanas paradumiem, kas ekonometriski pētīti, izmantojot unikālu Latvijas mājsaimniecību mikrodatu avotu - mājsaimniecību budžeta pētījumus. Atslēgvārdi: uzkrājumi, mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumi, mikrodati, šķērsgriezuma modelis JEL klasifikācija: C21, D12, D14, E21, O16 |
