Norises pasaules valūtu tirgū

bauze.gif (11394 bytes)

Kārlis Bauze
Valūtas operāciju pārvaldes valūtas dīleris


Aizvadītajos divos gados iezīmējušās samērā nozīmīgas tendences pasaules valūtu tirgū. ASV dolārs atguvis savu vērtību gan attiecībā pret Japānas jenu, gan pret galvenajām Eiropas valūtām - Vācijas marku un Francijas franku.

1995. gada aprīlī fiksēts zemākais ASV dolāra kurss attiecībā pret Japānas jenu un pret Vācijas marku. ASV dolārs tolaik atbilda 79.70 Japānas jenām un 1.3450 Vācijas markām. 1996. gada beigās ASV dolārs bija 116.40 Japānas jenu vai 1.5550 Vācijas marku vērts. Tātad kopš 1995. gada aprīļa beigām ASV dolārs kļuvis par 46% spēcīgāks attiecībā pret Japānas jenu un par 15.6% - attiecībā pret Vācijas marku.

ASV dolāra vērtības pieaugumam attiecībā pret Japānas jenu varētu būt divi iemesli: Japānas tautsaimniecības problēmas un zemās procentu likmes šajā valstī. Galvenais cēlonis ir ekonomika, ko negatīvi iespaido joprojām nepārvarētās banku sistēmas problēmas. Savukārt zemās procentu likmes izriet no nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas. Japānas valdība ir spiesta samazināt procentu likmes, lai uzņēmumiem un bankām dotu iespēju aizņemties par zemākām procentu likmēm un līdz ar to veicinātu ekonomikas attīstību. Šādas politikas rezultātā liela daļa Japānas aktīvu - naudas izteiksmē - aizplūst no Japānas, veicinot Japānas jenas pārdošanu par citām valūtām ar augstākām procentu likmēm.

Jāatzīst, ka procentu likmes Japānā pašlaik ir ārkārtīgi zemā līmenī. Diskonta likme (bāzes likme), par kuru var aizņemties bankas, ir 0.5%. Pēdējo reizi šī likme tika mainīta 1995. gada 8. septembrī. Toreiz diskonta likme bija 1%. Ja salīdzina ar Lielbritāniju, kur bāzes likme ir 6.0%, var saprast investoru vēlmi izvietot aktīvus lielāku peļņu sološos tirgos. Tieši šāda attīstība iezīmējās 1996. gada nogalē, kad daudzi investori pārdeva Japānas jenas un pirka Lielbritānijas sterliņu mārciņas, lai gūtu peļņu uz procentu likmju starpības rēķina.

1996. gada sākumā bija raksturīga tendence veikt aizņēmumus Japānas jenās ar likmi 0.75%, bet ieguldīt ASV dolāros ar likmi 5.5%. Šo un citu iemeslu dēļ Japānas jena pamazām zaudē savu vērtību pret citām valūtām.

Aizvadītajā gadā Vācijas marka kļuva vājāka attiecībā pret Francijas franku, Itālijas liru, Spānijas peso. Tas saistīts ar virzību uz Eiropas Ekonomisko un monetāro savienību (EMS). Izveidojot EMS, tiks ieviesta vienota valūta - eiro (euro) -, un līdz ar to Vācijas marka zaudēs savu galvenās valūtas lomu Eiropā.

Vērā ņemams 1996. gada notikums bija Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtības palielināšanās attiecībā pret citām valūtām. Kopš 1992. gada, kad Lielbritānijas sterliņu mārciņa tika izņemta no Eiropas Valūtas kursu mehānisma (Exchange Rate Mechanism), tās vērtība nepārtraukti samazinājās.

1996. gada otrajā pusē Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība sāka augt. 1996. gada maija sākumā Lielbritānijas sterliņu mārciņas un ASV dolāra kurss bija 1.4888, savukārt Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Vācijas markas attiecība bija 2.30. 1996. gada beigās kurss bija attiecīgi 1.7160 un 2.6415. Šīs svārstības uzskatāmas par diezgan ievērojamām pusgada laikā. Attiecībā pret ASV dolāru Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība pieauga par 15.3%.

Viena no ietekmīgākajām pasaules finansu kompānijām paredz, ka 1997. gadā Lielbritānijas nacionālais kopprodukts varētu būt viens no visātrāk augošajiem G-7 valstu grupā. Pozitīvie faktori Lielbritānijas ekonomikā salīdzinājumā ar citām valstīm ir nacionālā kopprodukta stabilā augšanas tendence, zemais bezdarba līmenis, tekošā konta un valsts budžeta deficīta samazināšanās tendence, kā arī relatīvi zemais inflācijas līmenis. Pateicoties pozitīvajai tautsaimniecības attīstībai, kā arī, lai nepieļautu inflācijas paaugstināšanos, Anglijas Banka 1996. gada 30. oktobrī palielināja bāzes procentu likmi no 5.75% līdz 6.0%.

Kopš Lielbritānija izstājās no Eiropas Valūtas kursu mehānisma, tās sterliņu mārciņas vērtība saskaņā ar t.s. tirdzniecības svariem (trade weighted index) bija noteikta par zemu. Vērtējot pēc šī rādītāja, šobrīd Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība par 13% pārsniegusi 1995. gada vidējo vērtību. Tautsaimniecības attīstība, augstās procentu likmes, pārāk zemais Lielbritānijas sterliņu mārciņas novērtējums dažu gadu garumā bija par iemeslu tam, ka tā samērā strauji kļuva tik spēcīga.

Šveices franku pierasts uzskatīt par valūtas stabilitātes simbolu, tomēr pēdējos gados arī šajā zemē parādās ekonomiska rakstura grūtības. Aizvadītais gads iezīmējās ar problēmām Šveices banku sektorā, kuram ir būtiska nozīme šīs valsts ekonomikā. Viena no trīs lielākajām Šveices bankām - Union Bank of Switzerland - 1996. gadu noslēdza ar 0.5 mljrd. Šveices franku (aptuveni 206 milj. latu) lieliem zaudējumiem.

Credit Suisse Group, kurā ietilpst Credit Suisse Bank, 1996. gadu noslēdza ar 2.1 mljrd. Šveices franku lieliem zaudējumiem. Tādēļ starptautiskā reitingu aģentūra IBCA samazinājusi Credit Suisse Group atsevišķu vienību ilgtermiņa kredītreitingu, piemēram, Credit Suisse novērtējums no AAA noslīdējis līdz AA-.

Ekonomisku problēmu dēļ Šveices centrālā banka 1996. gada 26. septembrī samazināja diskonta likmi no 1.5% līdz 1%. Tā ir otra zemākā diskonta likme pasaules ekonomikā pēc Japānas likmes. Tādēļ cieta arī Šveices franks. 1995. gada sākumā ASV dolārs maksāja 1.11 Šveices franku, bet 1996. gada beigās - jau 1.354 Šveices frankus.

Izmaiņas pasaules valūtu tirgū atstāj iespaidu arī uz latu, jo tas ir piesaistīts SDR valūtu grozam. ASV dolāram kļūstot vērtīgākam attiecībā pret pārējām SDR valūtu groza valūtām, izņemot Lielbritānijas sterliņu mārciņu, tas ir kļuvis spēcīgāks arī attiecībā pret pašu SDR. 1995. gada aprīļa beigās 1 SDR atbilda 1.575 ASV dolāriem, bet 1996. gada beigās - 1.44 ASV dolāriem.

Kopš 1994. gada februāra lats de facto ir piesaistīts SDR valūtu grozam, ko veido piecas pasaules spēcīgākās valūtas - ASV dolārs (39%), Vācijas marka (21%), Japānas jena (18%), Francijas franks (11%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%). Tā kā ASV dolāram šajā valūtu grozā ir vislielākā procentuālā daļa, tad lata kursa pret ASV dolāru korelācija ar ASV dolāra attiecību pret Vācijas marku, Japānas jenu, Francijas franku ir diezgan liela. To apliecina arī reālie fakti. 1995. gada aprīļa beigās Latvijas Bankas noteiktais lata kurss pret ASV dolāru bija 0.506. ASV dolāra vērtībai pasaules tirgū palielinoties, mainījās arī lata un ASV dolāra attiecība. 1996. gada beigās ASV dolārs bija 0.556 latus vērts.

Ņemot vērā SDR vērtības formulu un SDR un lata attiecību (1 SDR atbilst 0.7997 LVL), Latvijas Banka katru dienu nosaka lata kursu attiecībā pret citām valūtām. Šis lata t.s. grāmatvedības kurss tiek noteikts vienu darba dienu pirms tā stāšanās spēkā, lai būtu savlaicīgi pieejams visiem, kuriem tas nepieciešams. Latvijas Bankas valūtu pirkšanas un pārdošanas kursi bankām tiek aprēķināti nepārtraukti, turklāt tie ir pieejami gan Latvijas, gan ārzemju bankām.

Nereti novērojamas lata kursa straujas izmaiņas attiecībā pret vienu vai otru valūtu. Vienīgais faktors, kas nosaka šīs svārstības, ir valūtu svārstības pasaules valūtu tirgū. Ja, piemēram, ASV dolāra kurss attiecībā pret Vācijas marku un Japānas jenu strauji palielinās par 1%, tas nozīmē, ka kāps ASV dolāra kurss attiecībā pret latu, taču mazāk nekā par 1%. Tas izskaidrojams ar SDR valūtu grozā esošo valūtu procentuālo attiecību.

Jau vairākus gadus norit sagatavošanās EMS izveidei Eiropā, tiek spriests par konverģences kritēriju izpildi valstīs, kas piedalīsies šajā savienībā.

Jāapzinās, ka tuvākajā laikā Latvija nekļūs par EMS dalībvalsti, tomēr EMS idejas īstenošana skars arī Latviju. Tā kā lats ir piesaistīts SDR valūtu grozam, kurā ietilpst arī trīs Eiropas valūtas (Vācijas marka, Francijas franks, Lielbritānijas sterliņu mārciņa), tad, ieviešot vienoto valūtu, Vācijas marka un Francijas franks varētu atstāt SDR valūtu grozu, jo visas dalībvalstu valūtas tiks aizstātas ar vienoto valūtu - eiro. Iespējams, ka Lielbritānijas sterliņu mārciņa paliks SDR valūtu grozā, jo šobrīd Lielbritānijas politiķi izsakās pret tūlītēju piedalīšanos EMS. Ja SDR valūtu grozā Vācijas marku un Francijas franku aizstās eiro, tad tā svars grozā varētu būt abu minēto valūtu procentuālā summa, t.i., 32% (saskaņā ar pašreizējām valūtu attiecībām grozā). Tas nozīmē, ka SDR valūtu grozu veidos četras valūtas: ASV dolārs, eiro, Japānas jena, Lielbritānijas sterliņu mārciņa. Lata kursu šīs izmaiņas būtiski neietekmēs. Tas būs atkarīgs tikai no tā, kā mainīsies šo valūtu savstarpējie kursi.