Latvijas Banka >Publikācijas >Izdevumu arhīvs >Averss un Reverss >2006 >"Averss un Reverss" 3/2006 >Konkurence un koncentrācija Latvijas banku sektorā

Konkurence un koncentrācija Latvijas banku sektorā

Konkurence un koncentrācija Latvijas banku sektorā

Mārcis Risbergs Mārcis Risbergs
Monetārās politikas pārvaldes
Finanšu stabilitātes daļas ekonomists
Agnija Ozoliņa Agnija Ozoliņa
Monetārās politikas pārvaldes
Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste

Konkurenci galvenokārt iespaido mazs lielo uzņēmumu skaits Latvijā, par kuriem būtu interese Eiropas ekonomiskās zonas lielajām bankām, savukārt vidējo un mazo klientu apkalpojošo banku sektorā konkurenci uztur lielais universālo banku skaits.

Priekšnoteikums ekonomiskajai izaugsmei
Konkurence un koncentrācija ir divi nozīmīgi ekonomiskie jēdzieni, kuru ietekme uz finanšu sistēmām sākumā šķiet pretēji vērsti. Ja samazinās banku skaits, kas rada lielāku koncentrāciju, tad samazinās konkurence tāpēc, ka ir mazāk tirgus dalībnieku, kuriem savā starpā jākonkurē.

Konkurence jebkurā ekonomikas nozarē, arī banku sektorā, ir nozīmīgs priekšnoteikums efektivitātei, inovācijām, cenām, izvēles iespējām, patērētāju labklājībai un resursu izvietošanai ekonomikā, it īpaši, ja bankas ir nozīmīgs finansējuma avots tautsaimniecībā, kā tas ir Latvijas gadījumā.

Kas dominē Latvijas banku sektorā?
Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvijā ir izveidojusies konkurētspējīga, starptautiski atpazīstama banku sistēma, kas darbojas atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei. Ārvalstu investoru, tajā skaitā, banku interesi un līdzekļus piesaistījusi ekonomikas attīstība un izmaiņas likumdošanā. Šobrīd ārvalstu banku meitassabiedrības Latvijā kontrolē vairāk nekā pusi no banku sektora aktīviem, bet atsevišķos produktu segmentos - dominē (piemēram, rezidentu kreditēšana, rezidentu noguldījumu piesaistīšana).

Pēdējos piecos gados Latvijas komercbanku peļņa katru gadu ir būtiski pieaugusi. Tas liecina par banku sektora straujo izaugsmi - nozīmīgi pieauguši kredīti, depozīti, kapitāls un rezerves. Galvenokārt to stimulē Latvijas tautsaimniecības straujā attīstība, par ko liecina arī IKP pieaugums, kas pēdējos piecos gados nav bijis zemāks par 6%. Arī 2006. gadā IKP visdrīzāk pārsniegs - 9%.

Šobrīd Latvijā darbojas 22 bankas un divas ārvalstu banku filiāles. Banku skaits pēdējos gados nav mainījies, mainās vien banku īpašnieki. 2001. gada beigās Latvijā bija piecu ārvalstu banku meitassabiedribas, bet 2006. gada 1. pusgadā - jau 12 (neskaitot ārvalstu banku filiāles). Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada maijā, uz Latviju attiecas likums par Eiropas brīvo tirgu. Tas nozīmē, ka visas EEZ1 bankas, kurām ir savas valsts centrālās bankas izsniegta licence, var sniegt pakalpojumus Latvijas tirgū arī bez pārstāvniecības vai filiāles atvēršanas. Līdz 2006. gada maija beigām FKTK no EEZ bankām bija saņēmusi 110 iesniegumus par pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Pagaidām šo banku darbību gan praktiski nejūt, tātad šīs bankas neietekmē konkurenci. To galvenokārt iespaido mazs lielo uzņēmumu skaits, par kuriem būtu interese EEZ lielajām bankām. Konkurence vidējo un mazo klientu apkalpojošo banku sektorā ir sadalījusies pa ES reģioniem, kur veiksmīgai biznesa attīstībai ir nepieciešams savs izplatīšanas tīkls un pieredze vietējā tirgū. Latvijā šajā sektorā konkurenci uztur lielais universālo banku skaits. Tomēr Eiropas Banku Federācija uzsver, ka vienotā tirgus izveide vidējo un mazo klientu apkalpojošo banku darījumu sfērā ir nākamais izaicinājums ES bankām.

Latvijā - veselīga konkurence
Gan konkurence, gan koncentrācija ir lielumi, kurus grūti matemātiski izmērīt, jo pastāv dažādi objektīvi iemesli, kas tos ietekmē un kas nav saistīti ar ekonomiku, piemēram, vēsturiskie, kultūras, tradīcijas u.c. Tāpēc analītiķi izmanto dažādus rādītājus. Visbiežāk - Herfindahl-Hirschman index (turpmāk tekstā Herfindāla indekss jeb HHI), koncentrācijas rādītāji (CRx), Lernera indekss un Panzara un Rosa metode. Mēs konkurenci un koncentrāciju banku nozarē izvērtējām ar Herfindāla un Lernera indeksiem, kā arī rādītāju CRx.
Herfindāla indekss raksturo konkurences līmeni. To aprēķina, izmantojot divus rādītājus - dalībnieku skaits tirgū un tirgus daļa:


, kur si ir bankas i tirgus daļa.

Jo lielāks ir indekss, jo augstāks ir banku koncentrācijas līmenis un mazāka tirgus konkurence. Monopola situācijā Herfindāla indekss būs 10000 jeb 1002 , turpretī tirgū, kurā ir bezgalīgi daudz dalībnieku ar vienādām tirgus daļām (tātad, vienādi konkurences apstākļi), šis rādītājs tieksies uz 0.

Apskatot Herfindāla indeksu Latvijas banku sektora aktīviem (1. attēls), redzams, ka šeit saglabājas mērena koncentrācija, kas liecina par veselīgu konkurenci. To var skaidrot ar pietiekami lielu banku skaitu, kas apgrūtina kādai no tām tirgū iegūt dominējošu stāvokli.

1. attēls
Latvijas banku sektora HHI

Avots: Latvijas Banka

Tomēr dažādiem pakalpojumiem un produktiem konkurences līmenis atšķiras. Mazāka konkurence ir rezidentu noguldījumiem, jo tie galvenokārt ir koncentrēti atsevišķās lielākajās bankās. Tā kā visas bankas Latvijā piesaista noguldījumus (no rezidentiem, vai no ārvalstu noguldītājiem), tad šo noguldījumu jomā koncentrācija ir daudz mazāka. Šogad tā ir nobremzējusies, tātad, lielāko banku tirgus daļas šajā segmentā nepieaug vai pat nedaudz samazinās.

Rezidentiem izsniegto kredītu un kopējo izsniegto kredītu konkurences līmenis būtiski neatšķiras, jo kredīti galvenokārt tiek izsniegti rezidentiem. Kopumā koncentrācijas indekss izsniegtiem kredītiem banku sektorā palielinās, kas liecina par lielāko banku tirgus daļas pakāpenisku pieaugumu.

Salīdzinot Herfindāla indeksu un kredītiestāžu skaitu dažādās ES valstīs 2004. gada beigās (2. attēls), uzskatāmi var redzēt - valstīs, kur ir lielāks kredītiestāžu skaits, koncentrācija ir zemāka, savukārt valstīs ar mazu banku skaitu koncentrācija ir augstāka, kas liecina par mazāku konkurenci.

2. attēls
ES dalībvalstu HHI un kredītiestāžu skaits 2004. gada beigās

Avots: ECB

Tomēr ir arī izņēmumi. Šādā skatījumā Latvijā ir samērā spēcīga konkurence, jo tās aprēķinātais indekss ir zemāks nekā citām valstīm ar mazu banku skaitu.

Apskatot konkurences līmeni Skandināvijas un Baltijas valstīs, Latvijā tas ir augstāks nekā Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā.

Palielinoties tirgus likmei, bankas samazina pievienoto likmi
Koncentrācijas līmeni raksturo Lernera indekss (aizdošanas likme - refinansēšanas likme)/aizdošanas likme. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo lielāka ir koncentrācija tirgū, līdz ar to mazāka konkurence. Šis indekss tiek rēķināts robežās starp 0 un 1. To vieglāk aprēķināt atsevišķiem bankas produktiem, jo tiem vieglāk noteikt aizdošanas vai aizņemšanās likmes.

Lernera indekss parāda tirgus varas līmeni pētāmajā sektorā. Tirgus vara ir bankas spēja paaugstināt aizdevumu likmi, nezaudējot noietu; tirgus vara ļauj bankai pacelt likmi virs vidējās un gūt papildu peļņu, ja pieprasījums un izmaksu apstākļi to ļauj; tā nekad nav absolūta, tāpēc precīzāk būtu runāt par līmeni, kādā bankai piemīt tirgus vara.

Lai piemērotu šo indeksu Latvijas gadījumam, tika ņemtas aizdošanas likmes no jauna izsniegtajiem kredītiem rezidentiem un sešu mēnešu vidējā
RIGIBOR vai EURIBOR tirgus likme.

Savstarpējās konkurences ietekmē bankas ir spiestas samazināt kredītu likmes, bet aizņemties kļūst aizvien dārgāk - pēdējā gada laikā pieaug latu un eiro starpbanku kredītu procentu likmes. Tā rezultātā samazinās pievienotā likme (3. attēls).

3. attēls
Lernera indekss iekšzemes privātpersonu kredītiem

Jāņem vērā, ka bankas nav vienīgie finanšu tirgus dalībnieki. Līdzīgus produktus un pakalpojumus piedāvā arī citas sabiedrības/uzņēmumi - līzinga kompānijas, krājaizdevu sabiedrības u.c., tomēr šajā jomā konkurence pagaidām nav tik spēcīga. To parāda arī banku patēriņa kredītu augstās procentu likmes latos, kas biežāk tiek piemērotas nelielu pirkumu kreditēšanai. Lernera indekss parāda, ka konkurence Latvijas banku sektorā palielinās.
Attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem gan latu, gan eiro kredītiem, indekss parāda, ka šajā tirgus segmentā vērojama izteiktāka koncentrācija - lielāka uzņēmuma piesaiste kādai konkrētai bankai - un konkurences līmenis ir zemāks.

Dažas lielākās bankas kontrolē kredītu tirgu
Viens no biežāk lietotajiem un visvieglāk izrēķināmajiem koncentrācijas rādītājiem ir CRx, kas parāda tirgus daļu, kuru kontrolē x skaita lielākās bankas.
Taču CRx trūkums - tas neparāda šo banku relatīvo lielumu. Var gadīties, ka viena banka kontrolē lielu tirgus daļu, pārējās bankas ir daudz mazākas. Tāpēc šī rādītāja izvērtēšanai jāņem vērā arī katras atsevišķas bankas tirgus daļa. Parasti CRx tiek vērtēts kopā ar jau iepriekšminētajiem Herfindāla un Lernera indeksiem (4. attēls).

4. attēls
Latvijas banku sektora CR5 rādītājs, %

Avots: Latvijas Banka

Eiropas Savienības statistikā visbiežāk tiek izmantots CR5, kas parāda 5 lielāko banku tirgus daļu. Analizējot konkurenci ar šā rādītāja palīdzību, situācija Latvijā izskatās līdzīga kā Herfindāla indeksa gadījumā: konkurence kreditēšanā ir mazāka nekā noguldījumu piesaistīšanā. Turklāt redzams, ka piecu lielāko banku tirgus daļa kreditēšanā aizvien pieaug. Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka kredītu tirgu Latvijā lielā mērā kontrolē dažas lielākās bankas. Līdzīga situācija ir arī rezidentu piesaistītajos noguldījumos.

Salīdzinot ar pārējām ES valstīm ( 2004. gada dati), mums ir viens no zemākajiem koncentrācijas rādītājiem starp Baltijas un Skandināvijas valstīm, zemāks ir tikai Zviedrijai, bet starp jaunajām dalībvalstīm šis rādītājs zemāks ir tikai Polijai un Ungārijai.

Secinājumi
Mūsu aplūkotie konkurenci un koncentrāciju raksturojošie indeksi rāda, ka banku konkurence Latvijā, salīdzinot ar vairākām citām ES valstīm, ir augsta. Tomēr atsevišķu sektoru (piemēram, rezidentiem) vai produktu (piemēram, kredīti, depozīti) indeksu aprēķini liecina, ka konkurences līmenis tajos ir zemāks nekā banku sektorā kopumā. Tas parāda, ja atsevišķos apakštirgos dominē viena vai dažas bankas, konkurence var būt vājāka vai pat minimāla. Tomēr kopumā Latvijā konkurence ir veselīga.

1 EEZ - Eiropas ekonomiskā zona (Eiropas Savienības dalībvalstis un Islande, Norvēģija, Lihtenšteina).


Literatūras saraksts
Allen, F. and Gale, D. (2000) "Comparing Financial Systems".
Toolsema L. A. (2003) "Monetary Policy and Market Power in Banking".

Papildu informācijai - ,
Foto - Kristaps Otersons