Intervija

Andis Čonka Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Parādnieku reģistra daļas vadītājs

Andis Čonka ir iesaistīts arī jaunā Kredītu reģistra tapšanas projektā. To Latvijas Bankas speciālisti izstrādā kopā ar sadarbības partneriem – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju un Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību.

Kāpēc tiek radīts Kredītu reģistrs?
Plašākajā nozīmē Kredītu reģistra esamībā ir ieinteresēta visa sabiedrība. Ne velti valdības izstrādātajā inflācijas ierobežošanas plānā Kredītu reģistrs ir būtiska sastāvdaļa.
Vispirms, ko nozīmē Kredītu reģistrs? Tā ir informācijas sistēma, kurā tiks apkopota, centralizēti uzkrāta un glabāta informācija par aizņēmējiem un viņu saistībām, ar mērķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju Kredītu reģistra dalībniekiem (visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitassabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātāji un krājaizdevu sabiedrības), Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un pašiem aizņēmējiem – fiziskajām un juridiskajām personām.
Ieguvēji no tā ir visi – pasaules pieredze liecina, ka kredītu reģistri rada labāk pārredzamu spēles laukumu. Ne velti šādas informācijas bāzes pastāv arī Austrijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas un Vācijas centrālajās bankās. Vispirms jau reģistra dalībniekiem tur iegūstamā informācija dod iespēju precīzāk novērtēt aizņēmēja kredītspēju un arī plānot savu kredītpolitiku. Jo īpaši aktuāli tas ir pašlaik, kad bankas Latvijā ievēro stingrāku kredītpolitiku – Kredītu reģistrā tām būs iespēja uzzināt, vai kredīta prasītājam ir saistības vēl kādā bankā vai citā finanšu iestādē. Līdz šim nekur nebija iespējams saņemt apkopotu informāciju. Kad ir iegūta šāda informācija, bankās var izvērtēt, vai klients spēs atmaksāt aizņemtos līdzekļus un piedāvāt viņam attiecīgus aizdevumu līguma noteikumus.
Savukārt aizņēmējiem pašiem pozitīva kredītvēsture ir laba vizītkarte, kas varētu kļūt par iemeslu, piemēram, cita kredīta piešķiršanai bez ķīlas, ar zemākiem procentiem vai tamlīdzīgi. Kā rāda Parādnieku reģistra pieredze, savā ziņā reģistra esamība disciplinē – aizņēmēji nopietnāk izvērtē savu attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, Kredītu reģistrs neradīs nepatikšanas.
Tādējādi Kredītu reģistra esamībai vajadzētu bremzējoši ietekmēt aizdevumu ņemšanu un mazināt kreditēšanas tempus Latvijā – respektīvi, piebremzēt arī inflācijas tempus. Tas ir gan valsts ilgtermiņa attīstības interesēs, gan arī ikviena iedzīvotāja interesēs.
Jaunā informācijas sistēma sniegs papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī nodrošinās Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) makroekonomikas analīzes vajadzības.

Kāpēc pie šāda reģistra izveides jāķeras Latvijas Bankai, kurai vairs nav komercbanku pārraugošās funkcijas, un vai jaunā datu bāze tiks veidota tukšā vietā?
Atbildot uz jautājuma pirmo pusi, var teikt, ka Latvijas Banka ir realizējusi virkni ļoti apjomīgu un sarežģītu projektu, piemēram, izveidojusi modernas maksājumu sistēmas (elektroniskā klīringa sistēma u.c.), vai Parādnieku reģistru, pierādot, ka var izveidot, uzturēt un attīstīt šādas sistēmas. Piedevām, Latvijas Banka nav tirgus dalībnieks – tā ir neitrāla, nepastāv konkurences moments. Kad tika izlemts Parādnieku reģistru attīstīt par pilna spektra kredītu reģistru, nebija iebildumu, ka to varētu darīt Latvijas Banka, tādējādi atzinīgi novērtējot bankas speciālistu līdzšinējo veikumu.
Tā ir arī atbilde uz jautājuma otro pusi – vai reģistrs tiks veidots tukšā vietā? Pirmkārt, Kredītu reģistrā tiks integrēta Parādnieku reģistra datu bāze, ko arī turpmāk papildinās ar atbilstošo informāciju. Otrkārt, Finanšu un tirgus komisija līdz šim uzturēja KREDIS sistēmu, kurā bankas sniedza ziņas par saviem kredītiem konsolidētā (apkopotā) veidā, neatšifrējot datus pa atsevišķiem aizdevumiem. Viens no jaunā Kredītu reģistra papildu uzdevumiem ir nākotnē aizvietot KREDIS sistēmu, lai bankām nebūtu jāsūta informācija vairākām institūcijām.

Domājams, kādu potenciālo kredītgribētāju varētu uztraukt, ka visām bankām pēkšņi būs pieejami dati, kādus un cik daudz aizdevumu viņš ir ņēmis pēdējo gadu laikā.
Par to nevajadzētu uztraukties. Pilna spektra informācija datu bāzē tiks ievadīta par tiem kredītiem, kuri būs spēkā Kredītu reģistra darbības uzsākšanas brīdī, tas ir, 2008. gada 1. janvārī. Par aizdevumiem, kuru atmaksas termiņi būs beigušies līdz šim datumam, informācijas nebūs. Dati tiks uzkrāti pilnīgi par visiem aizdevumiem neatkarīgi no summu lieluma, tātad, arī par kredītkaršu kredītiem, kas šobrīd veido būtisku izsniegto kredītu daļu. Tas, protams, sākumā sagādās diezgan daudz papildu darba reģistra dalībniekiem, jo viņu pienākums būs līdz 2008. gada 30. jūnijam ievadīt visus atbilstošos datus. Jaunajā reģistrā, kā jau teikts, tiks integrēts Parādnieku reģistrs, kas darbību sāka 2003. gadā, tātad visa tajā esošā informācija. Kredītu reģistra dalībnieki, pieprasot izziņas, par saviem aizņēmējiem saņems plašāku informāciju, bet par citu dalībnieku klientiem – ierobežotu. Reģistrā dalībnieki varēs saņemt arī apkopotus statistikas pārskatus.

Cik sīka informācija tad tur būs atrodama?
Kredītu reģistrā dalībniekiem būs jāiesniedz daudz plašāka informācija nekā šobrīd Parādnieku reģistrā – gan dati par saistību veidu, termiņiem, apjomu, nodrošinājumu u.tml., gan arī par saistību aktuālo atlikumu ceturkšņa beigās. Ir iecerēts, ka reģistra dati tiks glabāti pastāvīgi.

Jā, bet varbūt es vairs negribu sadarboties ar banku A, bet gan iet uz banku B, un tāpēc man nav patīkami, ka reģistrā banka A to var uzzināt. 
Izstrādājot jaunās datu bāzes noteikumus, banku konkurences aspekts tiek ņemts vērā. Ja kāds dalībnieks reģistrā iesniedz pieprasījumu par potenciālo aizņēmēju, saņemtā informācija saturēs ziņas gan par šīs personas aktuālajām saistībām, gan arī par pieļautajiem maksājumu kavējumiem u.c. pārkāpumiem to pildīšanas gaitā, gan par atmaksātajiem aizdevumiem. Taču netiks uzrādīts konkrētā informāciju sniegušā reģistra dalībnieka nosaukums, nebūs informācijas, piemēram, par kredītu procentu likmi un citiem aizdevuma izsniegšanas komercnosacījumiem. Pārskatā būs redzams tikai sektors, ko pārstāv informāciju ievadījušais dalībnieks – piemēram, banku sektors.
Kredītu reģistra izveidē un uzturēšanā (tāpat kā Parādnieku reģistrā) Latvijas Banka stingri ievēros Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Tāpēc mūsu valstī reģistra dalībnieku lokā ir iekļauti tikai FKTK vai citas uzraudzības institūcijas uzraudzītās iestādes, jo reģistrā tiek apkopota jutīga informācija gan no komercviedokļa, gan arīdzan fizisko personu datu aizsardzības viedokļa.

Kas atbild par datu kontroli? Bet ja, piemēram, kāds no dalībniekiem «pa draugam» kādu informāciju reģistrā neievadīs, vai šādu situāciju varēs apzināt?
Sistēmas juridiskā konstrukcija paredz strikti nodalīt pušu atbildību. Par datu pareizību, pilnīgumu un patiesumu ir atbildīgi reģistra dalībnieki paši, tāpat kā par datu ievadīšanas termiņiem, datu labošanu, anulēšanu un citām lietām, kas ir paredzētas noteikumos. Kredītu reģistrs tiek veidots saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un Krājaizdevu sabiedrību likuma prasībām. Kredītu reģistrā, atšķirībā no līdzšinējās pieredzes darbā ar Parādnieku reģistru, netiek paredzēts dalībnieku pienākums obligāti veikt savas ievadītās informācijas periodisku salīdzināšanu un apstiprināšanu. Un tomēr – ja dati nebūs precīzi ievadīti, to varēs konstatēt, piemēram, mūsu Statistikas pārvaldes kolēģi. Tiek plānots, ka šī pārvalde veiks Kredītu reģistra datu salīdzināšanu ar tiem datiem, ko dalībnieki Latvijas Bankai iesniedz Mēneša bilances pārskatos.

Lai jaunā datu reģistrācijas sistēma varētu darboties, ir nepieciešamas arī izmaiņas esošajos likumos, normatīvajos aktos. Kā veicas ar juridiskajiem uzdevumiem?
Šobrīd saistībā ar Kredītu reģistra ieviešanu jau ir izdarīti grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kas stāsies spēkā 2008. gada 1. janvārī. Šie grozījumi paredz vispārēju Kredītu reģistra regulējumu un deleģē Latvijas Bankai izdot noteikumus par Kredītu reģistra izveidi un darbību, ziņu apjomu, kuru Latvijas Bankai iesniegs bankas, banku meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātāji un krājaizdevu sabiedrības, un ziņu apjomu, kuru Latvijas Banka no Kredītu reģistra izsniegs minētajiem Kredītu reģistra dalībniekiem, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un arī pašām fiziskajām un juridiskajām personām, šo ziņu iesniegšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī Kredītu reģistra dalībnieku un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas maksājamās maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmēru un tās maksāšanas kārtību.

Vai ir jau domāts, kā Kredītu reģistrs varētu attīstīties tālāk?
Latvijas Banka ir iecerējusi nākotnē pilnveidot lietotāju autentifikācijas procedūru (izmantojot, piemēram, Latvijas Pasta e-paraksta kartes ar autentifikācijas sertifikātu), lai rastu risinājumu fizisko personu attālinātai apkalpošanai. Jo kredītu ņēmēji taču dzīvo gan Zilupē, gan Alūksnē, gan Liepājā, tomēr pašlaik, lai saņemtu reģistra izziņas, viņiem personiski ir jāierodas pie mums Rīgā.
Kredītu reģistram attīstoties, nākotnē varētu lemt arī par tā pievienošanos Eiropas Centrālajam kredītu reģistram (ECCR), lai apmainītos ar informāciju par aizņēmēju (juridisko personu) saistībām Eiropas Savienībā. Kopš 2005. gada jūnija ECCR nodrošina iespēju veikt informācijas apmaiņu starp Eiropas valstīm, kur kredītu reģistrus uztur attiecīgās valsts centrālā banka. Šim Eiropas reģistram drīzumā plāno pievienoties arī Čehijas centrālā banka.

Intervēja – Helga Liziņa-Balode

Foto – Gatis Zommerovskis