Latvijas Banka >Presei >Preses konferences

Par mums / Kā mūs atrast

Adrese: K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050
Tālr.: 67022594, 29533196
Fakss: 67022429;
presesdienests@bank.lv
Skatīt kartē

15.09.2011. Latvijas Bankas prezidenta preses konference

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Par cenu dinamiku

Kā prognozēts, pēdējo mēnešu laikā inflācija stabilizējusies un nākamajā gadā turpinās samazināties līdz 2-3% līmenim [attēls]. Proti, šī gada jūnijā un jūlijā gada inflācija samazinājās par 0.7 procentu punktiem līdz 4.3%, ko noteica izejvielu cenu stabilizēšanās pasaules tirgos un atsevišķu pārtikas produktu cenu kritums. Cenām straujāk samazināties neļāva pārmaiņas PVN un akcīzes nodokļu likmēs – šī gada inflācijas kāpumu par trešdaļu noteikuši tieši nodokļu paaugstināšana.

Jāatgādina, ka šī gada 1. jūnijā tika palielināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam un benzīnam, bet ar 1. jūliju tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, kā arī atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzei un medicīnisko preču piegādēm. Izslēdzot visu nodokļu pārmaiņu ietekmi uz cenām, tas ir, ja nodokļi Latvijā kopš gada sākuma netiktu celti, šī gada jūlijā inflācija būtu sasniegusi vien 2.5%, augustā – vien 2.8% [attēls].

Par tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu

Jaunākie tautsaimniecības dati un norises gan Latvijā, gan citviet pasaulē ļoti skaidri iezīmē, ka Latvija 2012. gada budžeta pieņemšanas priekšvakarā atrodas krustcelēs. 2008. gada beigās valdīja apjukums. Diskusija par to, vai devalvēt latu, bija interesanta un zināmā mērā pamatota. Latvijas valdība un parlaments ir pieņēmuši virkni grūtu un nepopulāru lēmumu. Latvija ir izvēlējusies pareizu ceļa virzienu – ar neapbruņotu aci redzams, cik strauji Latvija atkopjas no krīzes. Par to liecina kopprodukta, eksporta, apstrādes rūpniecības un sarūkošā bezdarba dati.

Un ir citas valstis, kurās situācija diemžēl tikai sarežģījas – lēmumi tiek novilcināti, ārējais parāds palielinājies, dažās arī devalvēta valūta, un neziņa joprojām turpina dramatiski pieaugt. Ir skaidri redzams, kurš ceļš bijis labāks. Bet dažs Nobela prēmijas laureāts ir apjucis, uzdodot sev jautājumu, – kā tas var būt, ka mazāk ir vairāk?! Proti, kā tas var būt, ka samazināti budžeta izdevumi un deficīts ļauj ekonomikai augt? Kā tas var būt, ka pēc šādiem lēmumiem rodas jaunas darba vietas, pieaug ieņēmumi budžetā? Kā tas var būt, ka, konsolidējot budžetu, nekāda ekonomikas "saspiešana" nav notikusi – Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir straujāk augošās tautsaimniecības Eiropas Savienībā. Attiecībā uz Latviju – ja budžeta deficīts būtu samazināts vēl ātrāk un vairāk, un uz izdevumu rēķina, mēs iespējams būtu daudz tuvāk Igaunijas situācijai, kur algas un pensijas jau tagad ir par 20-25% lielākas, bet nodokļi zemāki nekā Latvijā!

Vienīgi ASV vēl stūrgalvīgi darbojas ar Keinsa instrumentiem un drukā naudu, lai atdzīvinātu ekonomiku. Parāds tiek audzēts vēl un vēl, tam pārsniedzot 100% no IKP, bet iznākumā reālā ekonomikas aktivitāte iegūst maz, savukārt šīs lielvaras reitings gan ir samazināts… Laiks rādīs. Bet skaidrs ir viens: drukāt naudu nav nekāda māksla, māksla ir nodrošināt tās ieplūdi tautsaimniecībā un banku izsniegto kredītu pieaugumu. Citādi veidojas paradokss – nauda tiek drukāta, zinot, ka tā nogulst banku kontos, kur gaida labākus laikus, – laikus, kad valdība pārstās drukāt naudu un audzēt deficītu un parādu.

Eiropā situācija ir citāda, te notiek saruna par izdevumu samazināšanu, par nedzīvošanu uz parāda kā drošu un izaugsmi veicinošu stratēģiju. Eiropa ir sapratusi, ka tās problēmu pamatā ir parādu krīzes radītas problēmas atsevišķās valstīs. Sapratusi, ka vienota valūta prasa lielāku piepūli, atbildību un finanšu disciplīnu. Tas ļaus eiro zonai krīzi pārvarēt izanalizējot iepriekš pieļautās kļūdas.

Kamēr citi pasaulē vēl tikai lauza galvas, kā tikt laukā no krīzes, mums svarīgi nesākt izgudrot velosipēdu. Ir jāpabeidz iesāktais ceļš, kas ir labi saprotams un sevi pierādījis. Jo dienas, jo skaidrāk redzams, ka valstīs, kuras nenonāk līdz atbildīgas budžeta politikas īstenošanai, ekonomika stagnē [attēls], riņķodama deficīta un parāda, konkurētnespējas un bezdarba spirālē. Sakarības ir vienkāršas.

Proti, lielāks deficīts nozīmē lielāku parādu, kas nozīmē zemāku uzticību valstij, kas nozīmē augstākus aizdevuma procentus, mazāku kreditēšanu, mazāk jaunu darba vietu. Tas, savukārt, nozīmē, ka mazāk ir augošu uzņēmumu, samaksātu nodokļu un mazāki ir valsts ieņēmumi. Attiecīgi, mazākas ir iespējas ieguldīt cilvēkos – izglītībā, veselībā, atalgojuma un pensiju palielināšanā, utt.

Savukārt apņēmīga rīcība, sakārtojot budžetu, ļauj atjaunoties tautsaimniecības izaugsmei jau šodien. Tādējādi pārstājot tērēt nenopelnīto, pārstājot bojāt bērnu un mazbērnu dzīves, aizņemoties uz viņu rēķina. Ja tas izklausās abstrakti, tad Eiropas Savienības valstu jaunākie kopprodukta jeb ekonomikas pieauguma dati uzskatāmi ilustrē gan vienu, gan otru pieeju.

Proti, valstīs, kurās pašlaik ir nopietnas budžeta problēmas un augsts valsts parāda līmenis – Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Īrijā un Itālijā – ekonomika stāv uz vietas vai krīt. Turpretim valstis, kuras ir atrisinājušas vai gandrīz atrisinājušas budžeta problēmas – un šeit es domāju tieši Baltijas valstis – pašlaik Eiropā ir vadošās kopprodukta izaugsmes ziņā.

Lai gan kaimiņu atkopšanās bijusi vēl straujāka, arī Latvijā saskatāmas jūtamas uzlabošanās pazīmes. Rūpniecība sasniegusi savu pirmskrīzes izlaides apjomu [attēls], ar eksportu aizvietojot lielu daļu no iepriekš pārdošanai iekšzemē saražotās produkcijas, pēc kuras īslaicīgu pieprasījuma kāpumu bija radījis nekustamo īpašumu burbulis. Šī gada 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības gada pieaugums sasniedza +14.6%. Strauji pieauga arī transporta nozare – par 8.1%. Atgūstas arī iekšzemes pieprasījums, jo īpaši investīcijas, kuru gada pieaugums šī gada 2. ceturksnī sasniedzis 21.7% - protams, uz strauja investīciju krituma fona krīzes laikā. Darba tirgus situācijas uzlabošanās atspoguļojas arī mājsaimniecību patēriņa izaugsmē, kas šajā pašā laikā sasniedza 4.4% pieaugumu. Reģistrētais bezdarbs pēdējā pusotra gada laikā ir samazinājies no 17.3% līdz 11.8% [attēls], un nodarbinātības izaugsme vērojama teju katrā tautsaimniecības nozarē.

Visu minēto norišu rezultātā arī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir uzņēmis apgriezienus, šī gada 2. ceturksnī sasniedzot 5.6% izaugsmi. Tas ir straujāk, nekā gaidīts, - viens no straujākajiem pieaugumiem Eiropā, un līdz ar to 2011. gadā IKP izaugsme pārsniegs 4%. Kāda ir šī notikumu pavērsiena nozīme attiecībā uz nākamā gada budžeta konsolidāciju?

Izvēle starp atkritienu krīzes bedrē un ekonomikas atkopšanos

Latvija vēl tikai turpina rāpties laukā no krīzes bedres, skatiens vēl nesniedz pāri tās malai. Tas nozīmē jau sen zināmo – šogad jāpieņem budžets, veicot plānoto konsolidāciju 100-130 miljonu latu apmērā. Tas darāms, neceļot nodokļus un sasniedzot deficītu, kas nepārsniedz 2.5% no kopprodukta. Pat šķietami nelielu atkāpšanos no uzņemtā budžeta sabalansēšanas kursa investori uztvers kā politisku nespēju sakārtot valsts finanses.

Tas nozīmētu, ka Latvija riskē neizmantot iespēju 2014. gadā beidzot ieviest eiro. Ar to vien, ka gandrīz izpildīsim Māstrihtas kritērijus, būs par maz – tas nepalīdzēs samazināt parāda izmaksas un veltīt šo naudu valsts attīstībai, izglītībai vai veselībai. Esmu pārliecināts, ka vairums cilvēku, kas Latvijā šobrīd skeptiski raugās uz eiro un vajadzību to ieviest 2014. gadā, spriež pavirši. Tik stratēģiski svarīgā jautājumā to nedrīkstam atļauties. Nedrīkstam aizmirst, ka mazās ES valstis, kuras pēdējos gados ieviesušas eiro, globālajā krīzē ir laimīgi izmantojušas eiro aizvēju! Nedrīkstam aizmirst, ka eiro nodrošina daudz zemākas procentu likmes – un tādēļ bez eiro turpmākajos 10 gados Latvija par ārējo parādu pārmaksās aptuveni miljardu latu [attēls]! Kā veidojas šāda summa? Kā zināms, 2014. un 2015. gadā Latvijai, jau stāvot uz savām kājām, ir jāsāk atdot lielas parāda summas – 2.3 miljardi latu. Tik daudz mēs nenopelnām, un noteikti būs jāaizņemas. Ja būsim mazinājuši deficītu un ieviesuši eiro, Latvijai tirgus aizdos lētāk. Ir milzu starpība – vai varēsim aizņemties par 2-3%, kad būsim eiro zonā, jeb par 5-6% bez eiro! Sliktākajā gadījumā tas nozīmē, ka gadā procentos summas ziņā lieki aizmaksāsim prom visu izglītības vai veselības budžetu.

Otrs, kas liek turēties pie jau plānotā konsolidācijas apjoma, ir pasaules ekonomikas attīstības riski. Lai arī šogad Latvijas izaugsme būs straujāka par plānoto, tas diemžēl neattiecas uz nākamo gadu. Pēdējo mēnešu laikā pasaulē jau skaidras aprises guvusi lēnākas izaugsmes tendence [attēls ], ko demonstrē arī rūpnieku pesimistiskāks skats uz sagaidāmo attīstību. Parādu krīzes kārtējā uzplaiksnījuma rezultātā ekonomikas dalībnieku noskaņojums un pārliecība par nākotni atkal ir būtiski sašķobījusies, un tas jau atspoguļojas ekonomiskās aktivitātes rādītājos. Gan ASV, gan Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – un vairāku citu valstu izaugsme šī gada 2. ceturksnī ir bijusi ievērojami lēnāka par gaidīto.

Jau tagad ir skaidrs, ka Latvijas eksportētājiem turpmāk nāksies sadzīvot ar to, ka eksporta tirgos pieprasījums pēc to precēm mazināsies. Līdz ar to palēnināsies eksportējošo nozaru izaugsme un tāpēc gausāk attīstīsies arī iekšējais pieprasījums. Tātad 2012. gadā iekšzemes kopprodukta izaugsme un nodokļu ieņēmumu pieaugums budžetā būs mazāks. Var pat gadīties – ja krīzes otro vilni piedzīvosim smagi –, ka konsolidēt vajadzēs vairāk. Tātad optimisms konsolidācijas apjoma noteikšanā būtu nepamatots un kaitīgs, tas ļoti ātri tikai pasliktinātu situāciju.

Labākā sagatavošanās krīzes otrajam vilnim jeb plāns B ir … tas pats plāns "A". Tas ir savlaicīgs un kvalitatīvs 2012. gada budžets. Kā jau teikts, investoru, aizdevēju, uzņēmēju uzmanība Eiropā un citur pasaulē ir vērsta uz parādu jautājumu. Ja Latvija šo slimību ārstēs ātrāk un labāk par citiem, tai klāsies labāk.

Latvijas Bankas padomes lēmumi

Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes šodien lemto. Centrālās bankas skatījums par cenu dinamiku vidējā termiņā paliek nemainīgs: mazinoties pasaules energoresursu un pārtikas cenu ietekmei un valdībai turpmāk neceļot nevienu nodokli, pierims arī tālāks cenu kāpums un jau nākamgad vērosim jūtamu inflācijas samazinājumu. Papildus iezīmējas risks, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad palēnināsies, ko pamatā noteiks parādu krīze pasaulē. Līdzšinējie monetārās politikas nosacījumi saglabā aktualitāti, un Latvijas Bankas padome tādēļ šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.

Arhīvs

Arhīvs