Latvijas Banka >Presei >Preses konferences

Par mums / Kā mūs atrast

Adrese: K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050
Tālr.: 6702 2349,
Fakss: 6702 2429;
presesdienests@bank.lv
Skatīt kartē

15.03.2012. Latvijas Bankas prezidenta preses konference

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.

Galvenie secinājumi saistīti ar inflācijas dinamiku, ekonomikas izaugsmes attīstības perspektīvām un finanšu tirgu attīstību.

Vispirms par inflāciju februārī. [Attēls] Kā prognozēts, tā turpinājusi sarukt, taču pastāvīgais politiskais saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves reģionos turpina būt aktuāls cenu kāpuma riska faktors.

Tātad kopš janvāra patēriņa cenu dinamiku galvenokārt ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, naftas cenu kāpums, kura dēļ Latvijā turpināja augt degvielas cenas. Otrkārt – sezonas izpārdošanu noslēgums apģērbam, apaviem, mājokļa iekārtām; šajās grupās vēl arvien bija cenu kritums. Kopumā februārī cenas pieauga vien tikai par 0.1%, kā jau jūs to ziniet. Gada inflācija februārī saruka jau līdz 3.4%.

Sagaidām, ka patēriņa cenu vidējais kāpums šogad būs krietni lēnāks nekā 2011. gadā, un liels nopelns tajā ir tam, ka nav celti netiešie nodokļi. Atgādinu, ka 2011. gadā vairākkārt – gan gada sākumā, gan vidū – tika paaugstinātas PVN un akcīzes nodokļa likmes. Turklāt pagājušā gada sākumā vēl bija  vērojams arī straujš globālo pārtikas cenu pieaugums, kas arī deva savu artavu inflācijas pieaugumam.

Runājot par naftas cenu līmeni, jāsakā tā, ka naftas cenas pasaulē turpina pieaugt, [Attēls] un tas tiešā veidā skar degvielas cenas un administratīvi regulējamo energoresursu cenu pieaugumu. Ja naftas cenas gada sākumā saglabāsies šajā pašā augstajā līmenī, tas nozīmē, ka mēs redzēsim, ka gada laikā pieaugs enerģijas izmaksas, un tas ietekmēs arī pārējo preču un pakalpojumu ražošanu. Tas var palielināt šī gada inflācijas prognozes augšupvērstos riskus. Pašlaik tā sauktās nākotnes darījumu cenas naftai uzrāda nelielu samazinājuma tendenci, un Latvijas Banka pagaidām nepārskata gada vidējās inflācijas prognozi un atstāj to 2.4% līmenī, kaut gan šim scenārijam nepiepildoties, mums ir bažas, ka gada vidū, iespējams, inflācijas rādītāji varētu tikt pārskatīti.

Visbeidzot, arī šī gada atlikušajos mēnešos īstenotie vai neīstenotie fiskālie pasākumi var lielā mērā izšķirt, vai Latvijai izdosies sasniegt inflācijas rādītāja atbilsmi Māstrihtas kritērijam. Šajā sakarā dzirdētas idejas, ka drīz – varbūt jau nākamā gada sākumā – varētu tikt pārskatītas PVN likmes, atceļot pazemināto PVN likmi atsevišķām precēm un pakalpojumiem un tā faktiski ceļot vidējo efektīvo PVN likmi. Protams, ka mēs nekādi neapšaubām, ka ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, darbaspēka nodokļu likmes, taču mūsuprāt tas būtu pāragri. Īpaši, zinot, ka nākamā gada sākumā Latvijai stāv priekšā Māstrihtas kritēriju mērīšanas periods, lai kā paredzēts iestātos eirozonā.Mūsuprāt šo nodokļu pārskatīšana tikai sekmētu inflācijas pieaugumu. Tāpēc tas nekādā gadījumā nebūtu īstais laiks, kad pārskatīt šos nodokļus, tos palielināt. PVN likmes pacelšana, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes kritums darbotos tikai inflācijas paaugstināšanas virzienā.

Ekonomikas izaugsme, eksports un konkurētspēja

Neraugoties uz iepriecinošām ziņām pagājušā gada 4. ceturksnī IKP un labiem tirdzniecības un rūpniecības datiem gada pirmajos mēnešos, nenoteiktības līmenis ārējos tirgos joprojām saglabājas augsts. Vēl pagājušajā nedēļā (8. martā) Eiropas Centrālā banka pasliktināja eirozonas valstu IKP prognozes –iepriekš prognozētās nelielās izaugsmes (0.3%) vietā 2012. gadā paredzot kritumu (0.1%). Eiro zonas IKP pagājušā gada 4. ceturksnī saruka par 0.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Protams, mēs rūpīgi sekojam, kas notiek Vācijas ekonomikā un kritums tur un pārējā reģionā liek domāt, ka eirozonas situācija tik ātri neatlabs.

Līdz ar to var teikt, ka labie aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa un šī gada pirmo mēnešu rādītāji ir bijuši kā atsevišķi labi cerību stariņi, kas nedaudz izlīdzsvaro negatīvo ziņu klāstu kopumā. Tomēr riski turpmākajai izaugsmei saglabājas pietiekami augstā līmenī, un tos nosaka galvenokārt dažādi ārēji faktori, kurus Latvija tieši ietekmēt nevar. Bet tas, ko mēs varam un ko mums vajag darīt, - tiem pienācīgi sagatavoties.

Šeit vērts īsi atgādināt, kāds tad ir ekonomisko norišu fons, kas atstaro uz Latviju?

Pirmkārt, galvenās eiro zonas valstis vēl nebūt nevar droši apgalvot, ka ekonomika noteikti sāks atkopties. Vācijā negaidīti saruka jauno pasūtījumu apjomi janvārī, kas varētu liecināt par to, ka pirmajā ceturksnī Vācijas izaugsme būs lēnāka, nekā tika sagaidīts vēl pirms dažām nedēļām. Augstās naftas cenas apdraud izaugsmi gan Vācijā, gan eiro zonā kopumā, ņemot vērā, ka pieaug naftas cenas pieaugs inflācijas rādītājs eirozonā, kas noteikti arī apgrūtinās izaugsmi.

Otrkārt, arī Grieķijas situācijas risinājums pagaidām ir svārstīgs un finanšu tirgus tas nenomierina. Turklāt šobrīd finanšu tirgos nav pilnīgas pārliecības, ka Grieķijai līdzīgas problēmas tuvākajā nākotnē nepiemeklēs vēl vairākas eiro zonas valstis. Tas neizbēgami ietekmē tirgu noskaņojumu, investoru noskaņojumu attiecībā uz izaugsmi, kas sagaida eirozonu tuvākajos ceturkšņos.

Treškārt, arī Latvijas eksportam svarīgajās Igaunijā un Lietuvā šogad tiek prognozēta lēnāka izaugsme – piemēram, jaunākās EK prognozes abām Baltijas valstīm ir būtiski samazinātas – par vairāk nekā 1 procenta punktu Lietuvai (no 3.4% uz 2.3%) un par 2 procenta punktiem Igaunijai (no 3.2% uz 1.2%). Es domāju - patreizējā situācijā mēs redzam, ka šī prognoze joprojām turpina iet samazināšanās virzienā. Latvijas Banka šobrīd savu prognozi nemaina, bet katrā ziņā 1. ceturkšņa rādītāji varētu gada vidū, kad mēs nāksim laukā ar savām pusgada prognozēm, dot pamatu varbūt pārskatīt šīs prognozes.

Budžets 2012

Budžeta deficīts pagājušajā gadā bijis 4% no iekšzemes kopprodukta, un šogad tas plānots 2.5% no iekšzemes kopprodukta. Gads budžeta ieņēmumos sācies labāk nekā plānots: janvārī valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums, pieaugot nodokļu ieņēmumiem, un februārī šis process turpinājies. Tikmēr valsts pamatbudžeta izdevumi gada pirmajos divos mēnešos pieauguši tikai nedaudz, un neskaidrība par Latvijas eksporta izredzēm Eiropas tirgos, ko var noēnot eirozonas recesija, liek saglabāt piesardzību.

Vēl jo vairāk, mēs zinām to, ka ES šobrīd ir aizkavējusi maksājumus Latvijai vairāk kā 180 miljonu latu apmērā. Mēs, protams priecāsimies, ja nodokļu ieņēmumi turpinās apsteigt prognozes, bet valdībai ir nepieciešams šo rezervi, kura katra gada sākumā ir bijusi, saglabāt makroekonomisko risku līdzsvarošanai un gadījumā, ja parādās kādi neparedzēti izdevumi – kā tas bija aizvadītajā gadā ar Air Baltic – vai kādi citi valdības darba nodrošināšanai domāti izdevumi. Tad manuprāt tas ir ļoti labi, ja valdībai ir iespēja šo naudu pārdalīt, nepalielinot budžeta deficītu vai ārējo parādu.

Finanšu tirgi ir nervozi, un to skatījums uz Latviju var strauji mainīties un tas mums ir ļoti, ļoti labi jāsaprot un gadījumā, ja Latvija mēģinātu novērsties no valsts finanšu ilgtspējas ceļa un pakļauties kārdinājumam tērēt vairāk nekā nopelnīts, es domāju, ka Latvijas procentu likmes varētu strauji pieaugt.. Finanšu tirgi to interpretētu arī kā politisku nespēju nodrošināt valsts finanšu ilgtspēju. Šādu šaubu atjaunošanās nopietni skartu Latvijas tautsaimniecības izredzes turpmākajos gados.

Tas pirmkārt nozīmētu, ka Latvija riskē neizmantot iespēju 2014. gadā ieviest eiro. Bez eiro nevarēsim samazināt parāda izmaksas, par ko esam vairakkārt jau minējuši. Jāatceras arī, ka eiro ir ilgtermiņa projekts, Parādu krīzes lēnā un pakāpeniskā risināšana Eiropā var daudziem Latvijā likt skeptiski raudzīties gan uz pašu eiro, gan vajadzību to ieviest 2014. gadā. Tik stratēģiski svarīgā jautājumā kā eiro ieviešana 2014. gadā uz mirkļa emocijām balstītus vai citādi paviršus lēmumus nedrīkstam atļauties. Nedrīkstam aizmirst, ka mazās ES valstis, kuras beidzamajos gados ieviesušas eiro, globālajā krīzē ir laimīgi izmantojušas eiro aizvēju – eiro nodrošina daudz zemākas procentu likmes un daudz stabilāku un prognozējamāku izaugsmi nākotnē!

Atgādināšu, ka 2014.-2015. gadā Latvijai ir jāsāk atdot lielas parāda summas – 2.3 miljardi latu. Tik daudz nenopelnām, būs jāaizņemas vai arī jāpārfinansē. Ja būsim mazinājuši deficītu un ieviesuši eiro, mums tirgus aizdos lētāk: ir milzu starpība – vai aizņemsimies šos 2.3 miljardus par 2-3% ar ieviestu eiro vai par 5-6% bez eiro! Sliktākajā gadījumā tas nozīmē, ka 10 gados procentos lieki pārmaksāsim aptuveni miljardu latu! Es domāju, ka tā ir naudas summa, par kuru ir vērts aizdomāties. Latvijas valstij tādu naudas summu noteikti būtu izdevīgāk novirzīt iekšējai Latvijas ekonomikas attīstībai, dažādu sociālo problēmu un projektu risināšanai, nevis maksāt projām ārvalstu aizdevējiem.

Kreditēšana

Un vēl īsi par situāciju kreditēšanas jomā. Banku kredītu kopapjoms diemžēl turpināja samazināties, sarūkot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanai, un kopējais banku kredītportfeļa gada samazinājums 2012. gada janvārī bija 8.2%. Lai arī Latvijas Bankas lēmums par rezervju normas samazināšanu iepriekšējā padomes sēdē radīja labvēlīgākus apstākļus tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībā, saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē un tai skaitā arī Latvijas eksporta tirgos un eiro zonā nav bijusi labvēlīgas kreditēšanas aktivitātes kāpumam.

Latvijas Bankas padomes lēmumi

Latvijas Bankas padomes noteiktās procentu likmes un banku obligāto rezervju likmes palika nemainīgas, taču ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu tirgus saspīlējumi, kas bija vērojami krīzes gados ir pārvarēti un finanšu sistēmas stabilitāte ir atjaunojusies - Latvija ir faktiski pārvarējusi finanšu krīzi un smagākie ekonomiskie pārbaudījumi ir jau aiz muguras, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt aizdevumu iespēju procentu likmes, kuras tika celtas finanšu krīzes pašā sākumā 2008. gada decembrī. Proti: ja bankas aizņemsies tikai uz 5 dienām, ārkārtas gadījumā būs nākotnē 5%, ja bankas aizņemsies uz 10 dienām, būs 10%, ja bankas aizņemsies uz vairāk kā 10 dienām, tad šī aizdevuma procenti likme būs nevis vairs 30%, bet 15% gadā.

Arhīvs

Arhīvs