Kā prognozēts, inflācija gada pirmajos mēnešos turpinājusi sarukt, taču pastāvīgais politiskais saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves reģionos turpina būt aktuāls cenu kāpuma riska faktors.

Kopš janvāra patēriņa cenu dinamiku galvenokārt ietekmējusī divi faktori. Pirmkārt, naftas cenu kāpums, kura dēļ Latvijā turpināja augt degvielas cenas. Otrkārt – degvielas cenu kāpuma efektu izlīdzināt palīdzēja sezonas izpārdošanu noslēgums apģērbam, apaviem, mājokļa iekārtām; šajās grupās vēl arvien bija cenu kritums. Tā februārī cenas, salīdzinot ar janvāri, kopumā pieauga vien par 0.1%, gada inflācija februārī saruka līdz 3.4%.

Šogad patēriņa cenu vidējais kāpums būs krietni lēnāks nekā 2011. gadā un nozīmīgs iemesls tam: nav celti netiešie nodokļi. (Vēl pērn, 2011. gadā vairākkārt – gan gada sākumā, gan vidū – tika paaugstinātas PVN un akcīzes nodokļa likmes; 2011. gada sākumā vēl bija  vērojams arī straujš globālo pārtikas cenu pieaugums, kas arī deva savu artavu inflācijas pieaugumam.) Tikmēr naftas cenu līmenis pasaulē ir augsts un tas tiešā veidā skar degvielas cenas un regulējamo energoresursu cenas. Ja naftas cenas gada gaitā saglabāsies augstā līmenī, enerģijas izmaksu pieauguma dēļ tas ietekmēs arī pārējo preču un pakalpojumu ražošanu. Tas var palielināt šī gada inflācijas prognozes augšupvērstos riskus. Pašlaik t.s. nākotnes darījumu cenas naftai uzrāda nelielu samazinājuma tendenci un Latvijas Banka saglabā līdzšinējo gada vidējās inflācijas prognozi - 2.4%. Šim scenārijam nepiepildoties, gada vidū, iespējams, inflācijas prognozi var nākties celt.

Augšupvērstie riski jāpatur prātā, domājot, kā inflācijas procesus var ietekmēt pati Latvija. Tas nozīmētu turpmāku darbu pie strukturālā bezdarba samazināšanas, apmācību procesā ļaujot vairāk iesaistīties pašiem uzņēmējiem.

Arī gada atlikušajos mēnešos īstenotie (vai neīstenotie) pasākumi fiskālajā jomā var lielā mērā izšķirt, vai Latvijai izdosies izpildīt nepieciešamo Māstrihtas inflācijas kritēriju eiro ieviešanai 2014.gadā: šobrīd nekādi nav piemērots laiks pārskatīt PVN likmes, kā dzird diskutējam, atceļot pazemināto PVN likmi atsevišķām precēm un pakalpojumiem, tādejādi ceļot vidējo efektīvo PVN likmi.

• Cenu regulēšanas vaina inflācijā
  (Latvijas Bankas ekonomistes Dainas Paulas raksts portālā Delfi, 13.03.2012)
• Šogad inflācija turpinās iet uz leju
  (Latvijas Bankas ekonomistes Dainas Paulas raksts portālā Delfi, 17.01.2012).
• Nekādu nodokļu celšanu! Nodokļu kāpums = inflācija
  (Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča raksts portālā Delfi, 09.08.2011).