Deficīta pakāpeniska mazināšana - no 2010. gada 7.7% no IKP uz apmēram 4% 2011.gadā un 2012.gadā sasniedzot 2.5% no IKP (droši mazāk par Māstrihtas kritērijā noteiktajiem 3%) - nozīmēs pakāpenisku atgriešanos pie izdevumiem, kas balstīti valsts ienākumos, un tādu reformu veikšanu valsts pārvaldē, izglītības, veselības aprūpes sistēmā, lai izdevumi būtu maksimāli lietderīgi un uzturami arī nākamajos gados. 2012. gada budžets ir izšķirīgs gan Latvijas izturībai pret iespējamiem globālās ekonomikas satricinājumiem, gan pārejai uz eiro, jo ietekmēs kritēriju izpildes vērtējumu.

Pagājušais gads tautsaimniecībā bijis veiksmīgas stabilizācijas laiks. Kopā ar Baltijas kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu –, kurās arī ievērojami mazināti pārmērīgie budžeta izdevumi, Latvija ir ekonomikas pieauguma līderos Eiropas Savienībā.

Lai gan tautsaimniecība sekmīgi atkopjas un makroekonomiskā situācija stabilizējas, tādējādi padarot Latviju daudz spēcīgāku un noturīgāku pret satricinājumiem citviet pasaulē, īstermiņā prognozējam ekonomiskās aktivitātes vājināšanos - virs Eiropas savilkušies tumši mākoņi.

Latvijas Banka janvārī aktualizējusi 2012. gada iekšzemes kopprodukta prognozi: tā samazināta uz 1.3% (no 2.5%): mazāks ārējais pieprasījums un līdz ar to arī gausāka eksporta izaugsme var atspoguļoties arī vājākā mājsaimniecību – iedzīvotāju patēriņā, tas arī nozīmētu mazākas investīcijas, uzņēmumiem saskaroties ar lielāku nenoteiktību noieta tirgos.

Budžeta deficīts triju gadu gaitā ir savaldīts - ja salīdzinām to ar 2009. gadu, kad izdevumu pārsniegums pār ienākumiem draudēja sasniegt 20% no iekšzemes kopprodukta; virziens ir pareizs, bet tas joprojām ir deficīts – arī šogad ik dienu tērēsim ap miljonu latu nenopelnītas naudas! Arī finanšu tirgu uzticību Latvija nav pilnībā atguvusi. Nepatīkams pārsteigums pērnā gada nogalē bija Latvijas kredītreitinga nākotnes izredžu pasliktinājums – pretēji gaidītajam uzlabojumam.

Tas vēlreiz apliecina, ka panāktā stabilitāte joprojām ir trausla un veiksmes stāsts vēl nav uzrakstīts līdz galam: tas ir jānostiprina, pārliecinoši turpinot virzīties uz sabalansētu budžetu un samazinot savu atkarību no finanšu tirgiem.

Piepildoties recesijas scenārijam ES, arī maz ticams, ka Latvijas ekonomikai izdotos izvairīties no kopprodukta atkārtota krituma. Tiesa, ekonomikas sarukums Latvijā šoreiz būtu daudz mazāks, nekā 2008.-2009. gadā piedzīvotais - tautsaimniecībā pašlaik vairs nav vērojama makroekonomiskā nesabalansētība, un tā ir daudz noturīgāka pret ārējiem satricinājumiem. Tādēļ tagad ir izšķirīgi svarīgi rūpīgi sekot ekonomiskās situācijas attīstībai un sagatavoties iespējami sliktākajam attīstības scenārijam. Neraugoties uz iepriecinošām ziņām pagājušā gada 4. ceturksnī IKP un labiem tirdzniecības un rūpniecības datiem gada pirmajos mēnešos, nenoteiktības līmenis ārējos tirgos joprojām saglabājas augsts. Eiropas Centrālā banka marta sākumā pazemināja eirozonas valstu IKP prognozes –iepriekš prognozētās nelielās izaugsmes (0.3%) vietā 2012. gadā paredzot kritumu (0.1%). Eiro zonas IKP pagājušā gada 4. ceturksnī saruka par 0.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Var teikt, ka labie aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa un šī gada pirmo mēnešu rādītāji ir bijuši kā atsevišķi labi cerību stariņi, kas nedaudz izlīdzsvaro negatīvo ziņu klāstu kopumā. Lai arī jo dienas mazāka ir iespējamība, ka 2012.gada budžeta nāksies veikt papildus izdevumu samazinājumu, tomēr riski turpmākajai izaugsmei saglabājas pietiekami augsti. Tos nosaka galvenokārt dažādi ārēji faktori, kurus Latvija tieši ietekmēt nevar. Bet tas, ko mēs varam un ko mums vajag darīt, - tiem pienācīgi sagatavoties – netērēt nenopelnīto. Ja nodokļu ieņēmumi gada gaitā turpinās apsteigt prognozes, valdībai šī rezerve saglabājama makroekonomisko risku līdzsvarošanai un neparedzētiem izdevumiem (līdzīgi, kā pērn Air Baltic sakarā nepieciešamā nauda).

Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu uzticamību. Uzticamība rodas tad, ja redzams, ka valsts iet laukā no ienākumus pārsniedzošiem tēriņiem un liela parāda. Ja mēs darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem un ar tiem slēdz darījumus. Ja Latvija ir uzticama, šeit varēs atjaunoties kreditēšana un procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kas padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu.

Latvijai 2012. gadā jāsāk atmaksāt starptautiskais aizņēmums, kas kopš 2009.gada ņemts budžeta un tautsaimniecības ilgtspējas pakāpeniskai atjaunošanai, un lielākās summas atdodamas 2014. un 2015.gadā – attiecīgi apmēram 870 miljoni un 930 miljoni latu. Lai to darītu, kādu laiku būs jāaizņemas starptautiskajos finanšu tirgos par tirgus likmēm. Eiro nodrošina daudz zemākas procentu likmes – un tādēļ bez eiro turpmākajos 10 gados Latvija par ārējā parādu pārmaksās aptuveni miljardu latu! Sakarība ir vienkārša: ja deficītu mazināsim, 1) jāaizņemas būs mazāk un 2) varēsim aizņemties par mazākām procentu likmēm. Tādējādi rāpjoties laukā no parāda un mazinot valsts tēriņus par parāda atmaksu. Cita ceļa nav - Latvija nav un nevēlas būt to mazattīstīto valstu kategorijā, kam starptautiski parādi tiek atlaisti.

• Fiskālās politikas skola jeb – vai ir dzīve pēc konsolidācijas?
  (G. Kalniņa raksts, 28.02.2012.)
• Fiskālās disciplīnas likums – drošs budžeta stūrmaņa palīgrīks
  (O. Tkačeva raksts portālā Delfi, 15.02.2012.)
• Neatkarība atgūta. ko tālāk?
  (K. Svīķa raksts portālā Delfi, 03.01.2012.)
  
• Uzticība netiek dota uz mūžu, tā ir jākopj
  (S. Bērziņas raksts portālā Delfi, 01.11.2011.)
• Vai mums vajag valdību jeb Budžeta disciplīna likumā
  (M. Bitāna raksts portālā Delfi, 18.10.2011.)
• "Gāzi grīdā" atdzīvojies?
  (U. Rutkastes raksts portālā Delfi, 29.08.2011.)
• Latvijas tautsaimniecība krustcelēs: ja ne tagad, tad kad?
  (Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča raksts portālā Delfi, 18.07.2011.)
• Budžeta aritmētika
  (O. Tkačeva raksts portālā Delfi, 11.01.2011.)