Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča runa konferencē "Bankas un finanses Baltijā 2004"

10. starptautiskā konference "Bankas un finanses Baltijā 2004"
2004. gada 25. oktobrī
Rīga, Latvija

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča runa


Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks būt klāt konferencē un uzrunāt tik cienījamu auditoriju, un šo iespēju izmantošu, lai dalītos domās par Latvijas virzību uz pilntiesīgu dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS).

Vairākus gadus Latvija smagi strādājusi, lai kļūtu par NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Šo spēku pārbaudi esam veiksmīgi izturējuši. Kas darāms tālāk? Manuprāt, interesantākais darbs, kas pašlaik veicams gan Latvijas centrālajai bankai, gan valdībai un sabiedrībai kopumā, un arī pārbaudījums ir Latvijas dalība EMS. Jau tagad notiek šā projekta īstenošana. Tas nav vieglāks uzdevums kā iestāšanās NATO vai pievienošanās ES. Daudz runāts par budžeta deficītu un Latvijas tautsaimniecības pārkaršanu. Domāju, ka centrālās bankas sacītais ir sadzirdēts. Tāpēc detalizētāk pievērsīšos uzdevumiem, kas veicami turpmāk.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem, ko, piedaloties tautas nobalsošanā 2003. gada rudenī, esam apņēmušies pildīt, noteikts, ka, pievienojoties ES, valsts apņemas arī ieviest eiro kā likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā. Tādējādi svarīgākais ir jautājums, kad Latvijā tiks ieviests eiro. Lai eiro ieviešana noritētu pēc iespējas veiksmīgāk, tai jāatbilst trim pamatnoteikumiem. Šim procesam jābūt:

  • viegli saprotamam un pārskatāmam, lai ikviens valsts iedzīvotājs spētu saprast, kā tiek noteikts lata kurss attiecībā pret eiro;
  • jāievēro visu iedzīvotāju un uzņēmumu grupu intereses, t.i., piesaistes maiņa jāveic, neradot priekšrocības kādai sabiedrības daļai;
  • jānodrošina stabilitāte, t.i., piesaistes maiņa nedrīkst veicināt spekulācijas un vājināt makroekonomisko stabilitāti valstī.

Eiro kļūst par arvien biežāk izmantoto valūtu Latvijas ārējās tirdzniecības darījumos (sk. 2. att.). Arī vairākums Latvijas uzņēmēju vēlas ciešāku Latvijas nacionālās valūtas saikni ar eiro (sk. 3. att.). Ņemot to vērā un pamatojoties uz minētajiem principiem, Latvijas valdība un Latvijas Banka kopīgi izveidojušas eiro ieviešanas stratēģiju, kas paredz trīs galvenos posmus (sk. 4. att.):

  • 2005. gada sākumā lats tiks piesaistīts eiro un drīz pēc tam Latvija apliecinās vēlmi iestāties Valūtas kursa mehānismā II;
  • ātrākais iespējamais termiņš - 2007. gada pavasaris, kad ES institūcijas sniegs atzinumu par Latvijas gatavību pievienoties eiro zonai;
  • ja šis atzinums Latvijai būs pozitīvs, 2008. gada sākumā Latvijā varēs ieviest eiro. Analizēsim katru posmu sīkāk.

Vispirms - par pirmo posmu, ko īstenosim jau pēc pāris mēnešiem, t.i., par lata piesaistes maiņu un izvēlēto lata un eiro maiņas kursu. Izvērtēti visi argumenti, summējot visus plusus un mīnusus.

Latvijas Banka pieņēma lēmumu piesaistīt latu eiro 2005. gada 1. janvārī saskaņā ar tirgus kursu, kas noteikts pēdējā darbadienā - 2004. gada 30. decembrī. Piesaistot latu eiro, lata vērtību Latvijas Banka ne palielinās, ne arī samazinās - lats netiks ne revalvēts, ne devalvēts.

LATA KURSA NOTEIKŠANA SASKAŅĀ AR SDR FORMULU

Lai labāk izprastu lēmuma pamatojumu, lietderīgi atcerēties mehānismu, kā lata un eiro kursu nosaka pašlaik, kad lats piesaistīts SVF norēķinu vienībai - SDR valūtu grozam. Oficiālais Latvijas Bankas noteiktais lata un SDR kurss ir 0.7997 : 1 (tas saglabājies nemainīgs kopš piesaistes 1994. gada februārī).

Izmantojot pasaules valūtas tirgos noteiktos SDR valūtu grozā ietilpstošo valūtu kursus un ņemot vērā Latvijas Bankas noteikto nemainīgo lata un SDR attiecību, katru darbadienu tiek noteikts oficiālais lata kurss attiecībā pret pārējām valūtām, t.sk. eiro. Ņemot vērā to, ka galveno pasaules valūtu, kas ietilpst SDR valūtu grozā (ASV dolāra, eiro, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) savstarpējie kursi pasaules valūtu tirgū pastāvīgi mainās, turklāt bieži vien diezgan ievērojami, piesaiste SDR valūtu grozam nosaka to, ka attiecīgi katru dienu mainās arī lata kurss attiecībā pret ASV dolāru, eiro un citām valūtām (sk. 5. att.). Piemēram, šodien lata kurss attiecībā pret eiro (0.676 latu par vienu eiro) noteikts šādi: iepriekšējā darbadienā, t.i., 22. oktobrī, aptuveni plkst. 8.30 no rīta tika fiksēti SDR valūtu groza valūtu savstarpējie kursi un, ņemot vērā SDR formulu, tika aprēķināts SDR/USD kurss. Tā kā lats piesaistīts SDR, viegli aprēķināt LVL/USD kursu. LVL/EUR kurss tiek iegūts, EUR/USD kursu reizinot ar LVL/USD kursu.

ŠO SDR FORMULU IZMANTOS, LATU PIESAISTOT EIRO

Pēc šā principa, izmantojot pasaules valūtu tirgu kursus, tiks noteikts lata kurss attiecībā pret pārējām valūtām arī pēdējā 2004. gada darbadienā - 30. decembrī. Tieši šādu, uz savstarpējiem galveno pasaules valūtu kursiem un Latvijas Bankas fiksēto lata un SDR valūtu grozā ietilpstošo valūtu kursiem balstīto lata kursu visi Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji sāks izmantot pirmajā 2005. gada darbadienā - 3. janvārī. Lata kursa svārstības attiecībā pret citām valūtām turpmāk noteiks eiro svārstības pasaules valūtu tirgos. Ņemot vērā līdz šim novērotās valūtas kursu svārstības pasaulē, jau tagad diezgan droši var apgalvot, ka ar nākamo gadu lata kursa svārstību amplitūda attiecībā pret visām valūtām, izņemot eiro, palielināsies. Piemēram, ja lats būtu piesaistīts eiro jau šā gada sākumā, no janvāra līdz 1. oktobrim tā kurss attiecībā pret ASV dolāru būtu pieaudzis nevis par 0.4%, kā tas notika faktiski (sk. 6. un 7. att.), bet gan par 1.1%.

LATA PIESAISTES MAIŅA NOTEIKS LIELĀKAS SVĀRSTĪBAS CITĀM VALŪTĀM

Iespējams valūtu svārstību pieaugums uzņēmējiem, kas veiks nozīmīgus tirdzniecības darījumus ar citām valūtām, izņemot latus un eiro. Ikreiz, runājot par iespējamo pārsaistes norisi, centrālā banka minējusi to, ka šiem uzņēmējiem jādomā par veidiem, kā novērst iespējamos valūtas risku pieaugumus. Tieši ar šādu mērķi - sniegt pietiekami ilgu sagatavošanās laiku gan uzņēmējiem, gan banku sektoram - arī izvēlēts lata piesaistes maiņas datums - kopš referenduma dots vairāk nekā gads. Arī saskaņā ar Latvijas Bankas veikto uzņēmēju un baņķieru aptauju viens gads ir pietiekams laiks, lai ikviens bez liekas steigas, tomēr arī bez liekas vilcināšanās spētu izvērtēt gaidāmās valūtas piesaistes maiņas sekas savā ikdienas dzīvē un veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Pievienošanās Valūtas kursa mehānismam II iesaistītajām valsts institūcijām būs papildu stimuls rūpēties, lai Latvija izpildītu visus eiro ieviešanas kritērijus iespējami īsākā laikā un tādējādi tās varētu saglabāt Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzticību.

SVĀRSTĪBU ROBEŽAS ±1%

Lai gan oficiālais Latvijas Bankas noteiktais lata kurss attiecībā pret eiro, sākot ar 2005. gada janvāri, paliks nemainīgs, starpbanku tirgus kursam, par kuru bankas veic savstarpējos valūtu darījumus, būs pieļaujamas zināmas svārstību robežas. Tas nodrošinās valūtas sistēmas veiksmīgu funkcionēšanu bez Latvijas Bankas iejaukšanās. Lai gan ES līgums paredz, ka, iestājoties VKM II, nacionālajām valūtām pieļaujamas svārstību robežas ±15% apjomā no noteiktā centrālā maiņas kursa, Latvijas Banka plāno vienpusēji ierobežot lata un eiro maiņas kursa svārstību robežas ±1% apjomā no centrālā kursa. Tādējādi:

  • pirmkārt, tiktu saglabāts līdzšinējais svārstību koridora platums, kas pietiekami labi attaisnojies praksē;
  • otrkārt, saglabājot pašreizējo ±1% fiksētā kursa svārstību koridoru, tiek nodrošināta vienmērīga un raita pāreja no piesaistes SDR uz piesaisti citai valūtai.

Pēdējo gadu laikā lata kurss starpbanku tirgū nav pilnībā sakritis ar Latvijas Bankas noteikto lata kursu, tomēr pārsvarā atradies pie Latvijas Bankas noteiktā svārstību koridora apakšējās robežas, jo saglabājas augsts latu pieprasījums. Ja tāda situācija saglabāsies arī brīdī, kad latu piesaistīs eiro (2004. gada beigās un 2005. gada sākumā), arī jaunajā svārstību koridorā starp fiksēto lata un eiro kursu lata starpbanku tirgus kurss atradīsies tuvāk koridora apakšējai robežai. Tas ļaus veikt piesaistes maiņu, lata kursam strauji un negaidīti nemainoties, ievērojami uzlabojot procesa pārskatāmību un ļaujot izvairīties no spekulācijām.

MĀSTRIHTAS KRITĒRIJU IEVĒROŠANA

Valstij iestājoties VKM II, nākamais solis ceļā uz eiro ieviešanu ir visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpilde. Par tiem esam daudz runājuši. Kā atzīmēts iepriekšējā prezentācijā, vienīgais kritērijs, ko pašlaik neizpildām, ir inflācija. Tomēr mēs pamatoti uzskatām, ka Latvijai ir pietiekami daudz laika, lai panāktu atbilsmi arī šajā ziņā. Vēl pirms gada gan tas nešķita tik grūts uzdevums: kā jūs zināt, šī gada inflācijas prognoze ir tuvu 7%. Taču jau 2005. gadam Latvijas Banka inflāciju prognozē 4.0-4.5% robežās, bet laikā, kad izpildāmi Māstrihtas kritēriji, proti, 2006. un 2007. gada mijā, redzam to kritērija ietvaros. Esmu arī pārliecināts, ka šis ir vienīgais Latvijas izaicinājums, lai saņemtu pozitīvu konverģences ziņojumu, kurā Eiropas institūcijas - Eiropas Komisija un Eiropas Padome - atzīst Latvijas gatavību pievienoties eiro zonai un ieviest eiro. Saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, iestājoties VKM II 2005. gada sākumā, ātrākais termiņš, kad šāds ziņojums tiks saņemts, būs 2007. gada pavasaris. Ja šis ziņojums būs Latvijai labvēlīgs, 2008. gadā varēs veikt latu nomaiņu ar eiro.

Laiks no 2007. gada pavasara līdz 2008. gada sākumam nepieciešams, lai uzņēmēji un tirgotāji spētu paveikt visus nepieciešamos priekšdarbus, lai eiro ieviešanas process noritētu raiti un bez problēmām. Turklāt šajā periodā visām cenām būtu jābūt noteiktām gan latos, gan eiro, tādējādi ļaujot valsts iedzīvotājiem pierast pie jauno cenu struktūras, novēršot nepamatotu cenu paaugstināšanu.

Noteikt cenas gan latos, gan eiro nav iespējams, pirms nav saņemts pozitīvs Latvijas konverģences ziņojums un Latvija nav aicināta kļūt par pilntiesīgu EMS dalībvalsti.

VALDĪBAS PLĀNS PĀREJAI UZ EIRO

Tāda ir Latvijas valdības stratēģijas eiro ieviešanai Latvijā būtība. Tikai šāda jau minēto posmu konsekventa un secīga īstenošana veido optimālo stratēģiju, kas atbilst minētajām prasībām - tā ir pārskatāma, ekonomiski pamatojama un saprotama, nediskriminējoša; tā novērš jebkādas, pat teorētiskas spekulācijas iespējas. Jebkurš cits variants pārkāptu pārskatāmības, vienlīdzīgas pieejas vai stabilitātes principu, un tāpēc tas nebūtu vērtējams kā optimāls. To ilustrē īsa biežāk minēto alternatīvo eiro ieviešanas scenāriju analīze.

Cita iespēja, kas nereti minēta sakarā ar piesaistes maiņu, ir lata piesaiste eiro nevis pēc konkrētās dienas tirgus kursa, bet gan izmantojot 2004. gada vidējo maiņas kursu. Šā scenārija pamatojums ir arguments, ka gada pēdējās dienās valūtu tirgos vienmēr vērojamas pastiprinātas svārstības. Pirmkārt, dati liecina, ka tā nebūt nav (sk. 8. att.). Otrkārt, šāds risinājums būtu pretrunā ar prasību piesaistes maiņai būt pārskatāmai, jo ļoti grūti un pat neiespējami pamatot, kāpēc vidējais maiņas kurss gada 12 mēnešos būtu piemērotāks nekā vidējais rādītājs, piemēram, sešos vai sešpadsmit mēnešos. Turklāt, ņemot vērā lata un eiro kursa dinamiku 2004. gadā, iespējams, ka pašreizējais valūtas tirgus kurss atšķirtos no gada vidējā maiņas kursa kopumā par nepilnu santīmu (dažiem bāzes punktiem; sk. 9. att.). Jāšaubās, vai maiņas kursa korekcija par šādu lielumu spētu būtiski ietekmēt tautsaimniecības procesus. Vienlaikus, īstenojot šo variantu, tiktu radīts precedents, ka līdz ar piesaistes maiņu lēcienveidīgi mainās arī lata kurss. Tas būtu pretrunā ar nepieciešamību pēc stabilitātes un prognozējamības un izraisītu tikai spekulācijas. Tāpēc arī šā scenārija īstenošana nav lietderīga.

Apkopojot minēto, vēlreiz jāuzsver, ka līdz ar Latvijas pievienošanos ES viens no galvenajiem Latvijas Bankas un arī pārējo Latvijas valsts institūciju uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu un vienmērīgu Latvijas iestāšanos eiro zonā un ar to saistīto lata nomaiņu ar eiro. Pašlaik izstrādātā eiro ieviešanas stratēģija paredz, ka, valdībai, Latvijas Bankai un bankām veiksmīgi sadarbojoties, Latvija spēs izpildīt visus nosacījumus un ieviest eiro ar 2008. gadu. Ar pilnu atbildības sajūtu var apgalvot, ka Latvijas Banka ir gatava pielikt visas nepieciešamās pūles, lai šis process visos posmos būtu iespējami mierīgs, vienmērīgs un kopumā veiksmīgs.