Eiro zonas valstis – tai skaitā ziemeļu kaimiņi igauņi - šobrīd pagaidu glābšanas riņķa režīmā piedalās Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismā, kura ietvaros sniedz garantijas parādu problēmās nonākušām eiro zonas zemēm. No 2013. gada plānots, ka pagaidu mehānismus aizstās pastāvīga glābšanas sistēma – Eiropas stabilitātes mehānisms.

Tas attiektos arī uz Latviju, kad iestāsimies eiro klubā – iemaksāsim šī fonda kapitālā. Tie būs apmēram 30 miljonus latu gadā jeb kopā 150 miljoni latu piecos gados, nevis daudzi miljardi, ar kuriem dažs biedē publiskajā sarunā. Latvija faktiski kļūs par šī fonda līdzīpašnieci – valsts īpašumā būs fonda kapitāla daļas, un par tām var tikt saņemtas dividendes. Arī Igaunijai, kura šādai vajadzībai aizņemsies, pastāv iespēja par to pelnīt!

Šādi ieguldīto valsts nezaudē – nevienam neatdod par velti: aizņēmējiem būs pienākums naudu atdot pat pēc defolta.

EMS var salīdzināt ar sava veida pašpalīdzības kasi jeb, vēl precīzāk, – ar uzkrājošas apdrošināšanas polisi. Paturpinot salīdzinājumu: eiro zona ir klubs, un biedriem, kuri izpilda noteikumus, ir virkne priekšrocību:

• lētāka aizņemšanās un investīcijas,
• ECB likviditātes atbalsts bankām (ar ko 2008. gadā nebūtu Parex bankas pārņemšanas vajadzības),
• un šī apdrošināšanas polise. Ja krīzes brīdī ir citiem kluba biedriem jāpalīdz, šo naudu viņam nedāvini, bet aizdod un pelni procentus!

• Grieķijas pārmērības jeb labi dzīvot neaizliegsi
  (Latvijas Bankas ekonomiste Antra Trenko par Grieķijas parādu krīzi; 25.10.2011.)


• Glābšanas riņķis Eiropai - instrumenti izaugsmes atjaunošanai un krīzes risināšanai
  (Latvijas Bankas ekonomiste Antra Trenko par ES vienotas krīzes risināšanas politiku un ekonomikas atjaunošanas rīkiem; 27.09.2011.)